šodien būs jābūt varen pozitīvai un komunikablai, bet šķiet, ka savādāk nemaz nevarētu būt, noteikti nevajadzētu. drīz skriešu uz konsultāciju, bet vēlāk vakarā satikšos ar vienu no mākslas skolas meitenēm, bet pašā vakarā ar jauko. jau agri no rīta ar kitiju biju ogot, lai gan rezultāts par to neliecina, jo pilns mežs ar tukšām mētrām. man TIK ļoti gribējās mellenes! bet ieguvu neskaitāmus odu kodumus, kas jau manas alerģijas dēļ pārvērtušies par milzīgām pumpām. taču visam vienmēr var atrast arī pozitīvo elementu un šajā gadījumā tā ir atspirdzinoša pastaiga svaigā gaisā. un šķiet, ka mums abām sāk iet arvien labāk, jo viņas cenšanās visu reanimēt sāk par laimi pazust, un emocijas kļūst dabīgākas. tāpēc arī no manas puses saspringums lēnām pazūd. vai kā esmu izaugusi! un daudz maz sakārtojusi visu pa plauktiņiem. un savas emocijas esmu nevis notrulinājusi, bet arī sakārtojusi.