kamēr citi izklaidējas guļoties zem vilciena, es no glābju lielus baltus, puskurlus kaķus no sabraukšanas un ķeru izgaismoto dzelzgabalu kadrā.

apskrēju Jelgavas nomali, lidlauku un nokļuvu pa vientuļime ceļiem uz Lielupes dabja. Noskrietas 2 stundas, taču km nezināms. Divas reizes apstājos, bet ne jau aiz piekusuma, bet gan pasakaino dabas skatu dēļ, tajos brīžos tiešām ļoti vēlējos, lai būtu līdzi fotoaparāts.
savukārt briesmīgākais sagaidija mani pēc noskriešanas no dabja, jo nācās vicot gar attīrīšanas iekārtām, bet smaka bija nogalinoša. pat cenšanās elpot caur muti nedeva rezultātus, jo bija sajūta, ka smaka cērtās kaklā. vēl izskrēju caur uzvaras parku un kļuvu par liecinieku tam, kā jauc nost smilšu skulptūras. dažas vēl paspēju apskatīt.

 bet tagad.. ir svētlaime un doma, ka uz lekcijām nebraukšu. izbaudīšu brīvdienu, jo 6dien un 7dien jāstrādā. kaut kā pa vidu vēl jāpaspēj apmeklēt Baltās nakts pasākumus. tradīcijas nevar lauzt, un esmu jau programmā atradusi dažus uzmanības vērtus pasākumus.