es vēlētos apņemties nākamgad būt daudz labāks draugs.

p.s. vēl vajadzētu izskaust "pēdējā brīža" sindromu.

nedzirdēju modinātāju, pamodos tikai pirms 14.00, bet bija ieplānots tik daudzas lietas izdarīt. vakar pat beidzot iegāju gulēt ap diviem un tas ir daudz ātrāk nekā visu pēdējo mēnesi.
bet tagad vairs nemaz nezinu, kas ir tās visas lietas, ko gribēju izdarīt. mans ķermenis atsakās klausīt mani un es viņu. pilnīga anarhija.

p.s. tikko atcerējos vienu - gribēju iziet paskriet pāris km.

laikam gada pateicība man ir jāteic diviem ārstiem, kurus izdevās atrast pirms diviem mēnešiem. viņi atklāja to, ko 5 gadu laikā citi nespēja un šis ir viens no iemesliem, kāpēc es ar cerībām lūru pa atslēgas caurumu nākošajā gadā. paldies.

bet sev varētu teikt paldies par to, ka pus gadu ilgušais bezdarbs un naudas trūkums nav mani emocionāli salauzis un vēl arvien spēju raudzīties ar pozitīvu skatu uz priekšu, ka ilgi nav prātā kavējušās stulbas domas.