Ir tik daudz vēlmju un ideju, kuras ļoti gribas īstenot, bet nepārtraukti atduros pret diviem traucēkļiem - laika trūkumu un materiālo pusi.
Gribu skriet bez bremzēm, traukties pa dzīvi pilnā ātrumā, kā pa ātrgaitas šoseju. Nepatīk būt piesietai, un agrāk uzskatīju, ka nevienam tas nepatīk, bet pēdējā laikā secinu, ka tā nemaz nav. Ir daudzi, kuriem patīk, ja viņus vada, ja izlemj viņi vietā, ja pakļauj. Nekad nebūšu viena no tiem. Ja man neļauj skriet, tad- man tevi nevajag, ej ratā! Protams, ka arī tas nav labi un traucē ikdienā saprasties, jo katru neļāvēju gribas nokratīt kā tādu dadzi, kas pielipies pie cimda. Bet tāda nu esmu un nevēlos mainīties. Droši vien, ja nebūtu kāda cilvēka, tad neatrastos šeit, bet būtu kādā citā pasaules stūrī, prom. Reizēm tik ļoti gribas aizbēgt, piedzīvojuma alkas ir stiprākas par manu saprātu. Gribas sakrāmēt mantas un vienkārši ļauties sajūtām, kaut kur doties bez mēķa un plāna, bez laika limita. Klaiņot. Meklēt sevi.

Gribu profesionālu fotoaparātu un klaiņot apkārt. Bildēt dabu un cilvēkus viņiem nemanot. Cilvēki ir visskaistākie, kad netēlo, kad neredz, ka kāds viņus redz. Tāpēc man patīk vilcieni, jo tur cilvēki viens otru nepazīst un atļaujas nesaspringstot iegrimt katrs savās domās. Gribas nozagt īstenības mirkli ar fotoaparātu. Varbūt ļauni, bet jebkura zinātne tāda ir. Pasaulē ir tik daudz skaistu detaļu, kuras ir vērts iemūžināt.

AAAAAAAAAAAA!!!!!!!!!!! Atradu, ka 28. un 29. martā būs DEFDUMP Latvijā!! Lieliskāk pirmdienas rīts nevarēja iesākties. Pozitīvisms visai dienai garantēts.

Steidzami vajag aiziet uz kādu hardcore konci, man ir nepieciešams, lai cilvēki "izliek savas iekšas uz āru" un tikai tad varu no visas sirds teikt, ka uzstāšanās ir izdevusies, jo arī manī tajā brīdī plosās mežonīgas emocijas. To var attiecināt arī uz apkārtējiem cilvēkiem -  vajadzīgas sajūtas. Dzirkstele.

Vaļāties dzeltenā pieneņu pļavā, un aplipt ar to pienu, kas padara ķermeni plankumainu, pēc tam mierīgi sēdēt saules sildītai, un pīt vainadziņus. Pavasari, kur tu kasies!