Vakar, kad iegāju centrālajā stacijā, pēkšņi apstulbumā sastingu kā sālstabs, sajutos tik ļoti neiederīga. Visi kaut kur traucās ātrāk, ātrāk uz priekšu! Vēl jānopērk pārtika, jāskrien uz vilcienu. Johaidī! visi velkās tik lēni, kur tādi spoki gadījušies! Ko tu te muļķe stāvi? Nesaproti, ka traucē? Nesaproti, ka atpaliec? Ja tu neskriesi, ja tu nedarīsi, tu NEIZDZĪVOSI, mums taču jāskrien, nav laika!! Muļķe, muļķe, muļķe, sastingusī muļķe!! Tu iznīksi, ja NEIEKĻAUSIES! Tu neko nepaspēsi! Tad vismaz nemaisies pa kājām!

Gribu rozā skeitu ar koši zaļiem ritentiņiem, un laizt uz tā cauri drūmajai Rīgai. Prieku un trakumu šodien! Iejukt mošinga biezenī - ļauties kritieniem un lēcieniem līdz spēka izsīkumam, un tad vēl mazliet.

Kas ir karš? Viena cilvēka vai vienas grupas spēle - aiz diedziņiem tiek raustītas marionetes... http://www.youtube.com/watch?v=4yQhXBeabUE ir tikai ilūzija par tautas kopīgu mērķi, parasti gan tas ir kāda ambīciju īstenošana un apmierināšana