Nolecot no tramplīniņa tālāk varēja vēl uzlekt uz ceļa malās sašķūrētā sniega. pāris reizes gandrīz ieplivināju lielajā grāvī, kas atradās otrā ceļa pusē, jo ledus neļāva kārtīgi nobremzēt. Vēlāk tramplīns tika kārtīgi palielināts un tad jau sākās TĀDI lidojumi. Iemēģināju pirmā un uzrāvos tika augstu un tālu, kā pati biju patiesi pārsteigta, ka tā māku. abi puikas palika ar mutēm vaļā. hell yeah! sezonas sākumā vēl nemācēju kārtīgi manevrēt, bet tagad jau lidoju. :) Bet rīt beidzot Ložmetējkalns dienas gaismā, cerams, ka izdosies vēl apskatīt tur esošos bunkurus.
