11 Marts 2008 @ 18:16
 
Vīrieši pēc 40

Šodien no rīta, kad braucu trolejbusā uz darbu pa ceļam redzēju, Skoda Octavia un uzreiz atcerējos vācu žurnālistu Stefanu (jo viņam bija tieši tāda mašīna), kuru satikām Polijā, kad stopējām uz Itāliju, un kurš mūs uzaicināja nakti pārlaist pie savas ģimenes atpūtas namiņā netālu no Frankfurtes, un nākamajā rītā mūs aizveda līdz kādam Franfurtes benzīntankam, lai būtu vieglāk tikt uz priekšu, un tad ik pa laikam zvanīja un interesējās par to, kā mums iet. Iepazīstot viņu es savā ziņā sapratu, kā daudzas jaunas meitenes var iemīlēties vīriešos pāri 40 gadiem. Viņi ir nobrieduši un sakārtojuši savu dzīvi, zina, ko vēlas panākt un, kā to darīt, ir nosvērti un pieredzējuši. Stefans mūs abus fascinēja ar savu intelektu un dzīves pieredzi, kā arī lieliski bija tas, ka viņš nebija zaudējis humora izjūtu. Pirmais iespaids- stalts vīrietis sirmiem matiem, kas izstaro mieru, apgarotību un milzīgu pozitīvismu. Cilvēks, kuru es droši vien vairs nekad nesatikšu, bet kurš atstājis pēdas manā dzīvē. Es apbrīnoju un cienu cilvēkus, kas spēj saglabāt mieru dažādās situācijās, pati tagad esmu procesā uz to, lai balss tonis saspringtās vai kaitinošās situācijās netiktu paaugstināts, lai stresu uztvertu ar vēsu prātu, jo tad visas problēmas ir daudz vieglāk saskatīt un atrisināt. Lepojos ar sevi, jo tas sāk izdoties arvien labāk. Man patīk mans iekšējais miers.