Nu, vot, draugu meklēšanas nolūkos piereģistrējos iepazīšanās portālā, jo, protams, tā ir lieliskākā ideja uz pasaules, un drīz kā saukta uzradās mana pirmā creep lezbiešu sieviete (jo tas būtu pārāk meinstreem, ja mani medītu creepy vīrieši, loģiski), kas ir sajūsmā par manu sajūsmu par sieviešu zeķēm un zeķturiem un sarunas beigās piedāvāja man izmēģināt ieģērbties zeķubiksēs no galvas līdz kājām. MOVING ON NOW.
Jāieslēdz mans "es visu varu", un jāiet koļīt draugi dzīvajā. Nejauši uzgāju geju ielu (jo, protams, ka MAN tas gadās nejauši), laiks iepazīties ar drag-queens un ļaut, lai mani pažēlo izmisušas lezbietes. Pēkšņi lasu visus "it's hard to find friends after uni" rakstus un domāju "holly shit, that's my life now". Es atsakos, tu dzirdi mana antisocialitāte!? Es atsakos palikt uzticīga saviem rūpīgi izlasītajiem, lieliskajiem latviešu draugiem! Let's grow old and do some shit with some shitty people. Nekad tā neesmu darījusi, laiks atgriezties pubertātē un tā darīt. Vai pieaugt. Whichever.