Apmēram. Es ar to domāju, ka vienmēr esmu bijusi draugs un uzskatījusi par draugu tos cilvēkus, kas mani saprot un kas man tiešām patīk. Pat tīneidžeru gados uzreiz atbrīvojos no sliktām ietekmēm, sliktiem cilvēkiem vai draugiem, kuru intereses sāka kļūt arvien mazāk kopīgas ar manējām (vai vienkārši cilvēku iedzimtā vēlme dažreiz kļūt par pilnīgiem muļķiem pieaugot).
Līdz ar to man nav tādu stāstu "bitch stabbed me in the back" vai "slept with my boyfriend/girlfriend", tāpēc es domāju, ka iespējams man vajag nolaisties no tādiem augstumiem, satikt šādus cilvēkus, aizmirst daļu sevis un caur viņiem atrast kādu retu, lielisko eksemplāru. Apmēram tā.

Ja te kaut kur apkārt būtu pozitīvi sačakarēti, es nesūdzētos. I can work with that. Pārsvarā te ir vienkārši daudz 'nepareizo', iespējams man arī tādus vajag.