Pieklauvē un nāc iekšā - Decembra piezīmes. Fabrikas meitene.

Jāatzīst, ka man nākas visai grūti pamēģināt ko jaunu. Pretēju ierastajam un pierastajam. Ne tikai materiālās lietas vai ēdienu. Var būt runa arī par jaunu cilvēku ielaišanu manas dzīves telpās. Es, šķiet baidos, ka cilvēki sapratīs - bez manis bija labāk.. Vai arī, vai arī, ka manis pazīšana neko labu nesniedz - izskan tikai ''Es. Es. Es.'' pār manām lūpām katrā teikumā, ko saku. Egoisms augstākajā pakāpē. Tikai nemitīgi kaut ko sniegt, dot, atdot no sevis priekš manis. Manai labsajūtai. Manam priekam. Laimei. Manai mantkārībai.
Es maz sniedzu pretī. Es reizēm piemirstu, ka dzīvoju tomēr cilvēcīgā pasaulē, kas cilvēcību mazliet atstājusi novārtā.
Arī cilvēki vēlas sajust prieku, laimi. Labu vārdu. Smaidu no sirds. No manis.

Ar mani ir tik vienkārši! ^^ Ja manā apģērbā pavīd kaut niecīgs krāsas plankums - oranžs lakats, zilgani, plandoši svārki ar austrumnieciskiem elementiem, violeta jaka, zaļi svārki vai kas cits, kas atrodas iekš skapja ar nosaukumu 'NavKoVilktMugurā' - tas nozīmē, liecina par to, ka esmu satraukta, nokaitināta un dusmīga. Varu ienīst Tevi līdz sirds dziļumiem un pateikt, ka nekad vairs nevēlos cilvēk, Tevi redzēt. Varu aizcirst durvis skaļi. Nerunāt ļoti ilgi, ne vārdu nedabūsi.
Ja melns - tiešām, tiešām ar to domāju tumšs, tad viss ir kārtībā. Es varu staigāt apkārt smaidīdama. Vienkārši smaidīdama. Varu būt mīļa. Es varu izturēties pret tevi ļoti labi. Es varu pateikt, ka mīlu Tevi.

Iedvesmas ir atgriezušas. Mazliet bailīgas vēl, bet ir. Šodien ejot uz B. ielu, kur bija sarunāts satikties un pēcāk nobaudīt suši [vakars izvērtās jauks - ingveru es ienīstu. Vasabi pat nepieskāros. ] cauri parkam, kurā vienlīdz sadzīvo kā mirušie, tā dzīvie, pāris vārsmas locījās prātā - nācās pierakstīt iekš notepad.

Ir mainījusies vērtību sistēma. Es nezinu kas un kāpēc ir pie vainas. Negribu pat zināt.
Elpoju. Ar to man šodienai pietiks. Varbūt.

Ja ir kāda filma, kuru es dievinu, tad nenoliedzami tā ir ''Fabrikas meitene/Factory girl'' ar Sjennu Milleri/Sienna Miller galvenajā lomā. Īdijas Sedvikas/Edie Sedgwick dzīvesstāsts. Viņas skaistums, personība, kas aizrāva cilvēci. Popārta aizsācēja Endija Worhola/Andy Warhol mūza. Pirmā mīlestība - mūziķis Bobs Dilans/Bob Dylan - pirmā un patiesā mīlestība.
Vieglprātīgā uzdzīve, niekošanās ar apreibinošajām vielām bija tā, kas iedzina šo burvīgo būtni nāvē, apraujot to 28 gadu vecumā.

Es reibstu no dzīves. [Tas skaitās, ka esmu fabrikas meitene?] Mani veido, katru dienu papildina, pieliek ko jaunu, atņem vecās vērtības un atmiņas izgaisina ar vienu plaukstas vēzienu. Ikdienu izkrāso mani ar savām krāsām. Iedur manī sociālās vides adatu - es kļūstu atkarīga.

Rīt jādodas satikt vis vis burvīgākā cilvēkbūtne. ^^ Tirgus laukumā viņa un vēl pāris domubiedri, tirgosies ar pašdarinātajām lietiņām. [hmm, mani vilina tuvumā redzēt Līgas veidotos sapņu ķērājus, mhm.] Paķeršu līdzi termokrūzi, lai iekšas sasildītu ar verdošu tēju un pakavēšos tur - paķeršu sajūtas un iedvesma] Pēcāk noteikti, apciemot kaķiskās būtnes. ^^

Pagaidām. Un gulēt saldi. Un sapņot. [un pierakstīt sapņus. savādāk sanāks kā vakar - no rīta izstāstīju, bet pati dienas gaitā aizmirsu..]
Mārīte.

P.S. Es teicu jau par Kasparu un Agnesi?
Viņš tiešām ir pelnījis būt laimīgs. ^^
Un vēl neticēja, kad tā teicu.