Decembra piezīmes.
« previous entry | next entry »
Dec. 4., 2011 | 05:17 pm
Skaņa: Auļi
Deg jau otrā svece vainagā. [bet es vēl aizvien nevaru atrast savas šķiltavas] Divas kanēļa standziņas žūst uz radiatora - noderēs dāvanu iesaiņojumu, ko papildināt. Jau divām būtnēm ir iegādātas dāvanas - viena paštaisīta, otrai vienkārši nebiju spējīga paiet garām, pirms nebiju to ieguvusi savā īpašumā, lai pēcāk nodoto tālāk, mīļajās rokās, kuras mani lolo.
Es šķiet, ka JAU vēlos tos sasodītos svētkus, zinot kādas dāvanas ir paredzēts saņemt. Piemēram, par lapsas asti esmu patiešām sajūsmā. ^^
Tas vīrieškārtas cilvēks, kurš Vecpilsētā tirgo kažokzvēru ādas un interesantus piekariņus [sakaltēta putna kājiņa ^^], kā arī kažokādas somiņas [man reiz bija tāda, kaut kad sen, sen atpakaļ, kad ziemas bija bargākas un zāle pavasarī zaļāka] bija ļoti laipns un izrādīja savas ''kolekcijas.''
Polārlapsas un ierasti rudās. Melnas, brūnganas un pelēcīgas. Astes. ^^
Tai cilvēkbūtnei, piemēram, dikti jauki izskatījās pie melnās mākslīgās ādas somas piekabinātā aste. Ieteicu viņai ņemt vairāk tādu pelēcīgi brūnganu.
Paklausīja.
Ceturtais logs atvērts adventes kalendārā. Otrā kafijas krūze iet uz beigām, bet man vēljoprojām šķiet, ka neesmu pa īstam pamodusies.
Varbūt tāpēc, ka es šonakt gulēju viena.
Varbūt tāpēc, ka es nesaprotu, kamdēļ cilvēciskās būtnes ar tik spilgtu Personību, iznieko sevi lietām, kas ļauj saskatīt dzīvi caur miglas acīm..
Un es apsolu, ka es neskatīšos ar nosodošu skatienu. Varbūt.
Man ir mazliet vēl grūti pierast pie sava spoguļa attēla. Viņš tur attēlo tādu mani, kādu esmu vēlējusies redzēt jau tad, kad man bija padsmit gadi un ideālisms par primāro vērtību. [lai gan man jāatzīst, ka arī zilā nokrāsa matos ir pavīdējusi, bet tas bija tik ļoti sen, ka tā var nebūt arī taisnība vairs]
Vienmēr esmu teikusi sev, ka rīt es to noteikti izdarīšu. Protams, pienāk rītdiena, tad nākamā rītdiena, tad vēl nākamā un nākamā nākotnes rītdiena - ir simtiem un tūkstošiem blakus lietu, kas jāizdara, nevis viens tas sīkums, kas prasa tikai mazliet aizrautības. Tikai mazliet pārkāpšanu ierastajiem rāmjiem.
Tas aiz loga ir lietus.
Es šķiet, ka JAU vēlos tos sasodītos svētkus, zinot kādas dāvanas ir paredzēts saņemt. Piemēram, par lapsas asti esmu patiešām sajūsmā. ^^
Tas vīrieškārtas cilvēks, kurš Vecpilsētā tirgo kažokzvēru ādas un interesantus piekariņus [sakaltēta putna kājiņa ^^], kā arī kažokādas somiņas [man reiz bija tāda, kaut kad sen, sen atpakaļ, kad ziemas bija bargākas un zāle pavasarī zaļāka] bija ļoti laipns un izrādīja savas ''kolekcijas.''
Polārlapsas un ierasti rudās. Melnas, brūnganas un pelēcīgas. Astes. ^^
Tai cilvēkbūtnei, piemēram, dikti jauki izskatījās pie melnās mākslīgās ādas somas piekabinātā aste. Ieteicu viņai ņemt vairāk tādu pelēcīgi brūnganu.
Paklausīja.
Ceturtais logs atvērts adventes kalendārā. Otrā kafijas krūze iet uz beigām, bet man vēljoprojām šķiet, ka neesmu pa īstam pamodusies.
Varbūt tāpēc, ka es šonakt gulēju viena.
Varbūt tāpēc, ka es nesaprotu, kamdēļ cilvēciskās būtnes ar tik spilgtu Personību, iznieko sevi lietām, kas ļauj saskatīt dzīvi caur miglas acīm..
Un es apsolu, ka es neskatīšos ar nosodošu skatienu. Varbūt.
Man ir mazliet vēl grūti pierast pie sava spoguļa attēla. Viņš tur attēlo tādu mani, kādu esmu vēlējusies redzēt jau tad, kad man bija padsmit gadi un ideālisms par primāro vērtību. [lai gan man jāatzīst, ka arī zilā nokrāsa matos ir pavīdējusi, bet tas bija tik ļoti sen, ka tā var nebūt arī taisnība vairs]
Vienmēr esmu teikusi sev, ka rīt es to noteikti izdarīšu. Protams, pienāk rītdiena, tad nākamā rītdiena, tad vēl nākamā un nākamā nākotnes rītdiena - ir simtiem un tūkstošiem blakus lietu, kas jāizdara, nevis viens tas sīkums, kas prasa tikai mazliet aizrautības. Tikai mazliet pārkāpšanu ierastajiem rāmjiem.
Tas aiz loga ir lietus.
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
djemia
date: Dec. 5., 2011 - 06:33 am
Link
Atbildēt