Pieklauvē un nāc iekšā - Septembra piezīmes. Vēme pēc neizsīkstošiem tējas sveču krājumiem.

Ejot, kad negantais vējš plosīja matus - cirtas sitot sejā un aizsitot elpu uz brīdi - kā rotaļājoties ar dzīvību un tās beigām, skropstas plosot un liekot acis pievērt lielpilsētas steigā, apģērba gabalus, Centrālā tirgus mazo bodīšu plēvēm segtos lietussargus, politlēna maisiņus cilvēku rokās, lakatu ap kaklu apjozto, es ieslīgu apcerē. Apcerē par dzīvi, kas mums lemta nodzīvot uz Šīs Zemes. Viena dzīve. Vienas dzīves aptvertās vēlmes, iegribas.