Zaļas, nogurušas acis.
« previous entry | next entry »
Maijs. 15., 2011 | 11:08 pm
Kad es jūtos/izskatos vienkārši gatava apgriezt sprandu, un ne tikai sev, bet ikvienam, bez žēlastības un sirdsapziņas pārmetumiem - nespēju atkauties no uzmanības apliecinājumiem, kas līst pār mani kā maija lietus.
Kad patiešām vēlos būt ievērota, iekārota, vienvārdsakot, redzama acīs, spēju vien truli blisināties glancētajos skatlogos, lai sasniegtu mirkli ekstāzes.
Migrēna nav pārgājusi. Pieteica sevi jau no paša rīta. Sāp iekšas. Kafija šķiet pārlieku stipra. Un es esmu briesmīgi nogurusi.
Svētdienas skola mani nobeigs.
Atkal manā prātā aug Atkarību un Vajadzību liste. Tādēļ, ka atliek laiks, lai pievērstos domām par dzīves telpas sakārtošanu rāmīšos. Es taču neteicu - plauktiņos. RĀMJI UN PLAUKTI, MANI DĀRGIE, TAČU NAV VIENS UN TAS PATS.
Nevarēju atturēties un nepateikt tam vīriešcilvēkam, ka viņa velosipēds ir burvīgs. Bija arī. ^^
Kad patiešām vēlos būt ievērota, iekārota, vienvārdsakot, redzama acīs, spēju vien truli blisināties glancētajos skatlogos, lai sasniegtu mirkli ekstāzes.
Migrēna nav pārgājusi. Pieteica sevi jau no paša rīta. Sāp iekšas. Kafija šķiet pārlieku stipra. Un es esmu briesmīgi nogurusi.
Svētdienas skola mani nobeigs.
Atkal manā prātā aug Atkarību un Vajadzību liste. Tādēļ, ka atliek laiks, lai pievērstos domām par dzīves telpas sakārtošanu rāmīšos. Es taču neteicu - plauktiņos. RĀMJI UN PLAUKTI, MANI DĀRGIE, TAČU NAV VIENS UN TAS PATS.
Nevarēju atturēties un nepateikt tam vīriešcilvēkam, ka viņa velosipēds ir burvīgs. Bija arī. ^^