(bez virsraksta)
Apr. 21., 2011 | 11:51 pm
No:: melnbaltalapsa
Pēdējā laikā ir tik sasodīti viegli iegrimt sapņu izraisītajā miglā. Aizmālē acis ciet. Agrs rīts un vēls vakars. Nakts.
Sauli kā ierasti, nokavēju. Vai arī vēroju cieši samiegtām, šaurām acu zīlītēm, kad ir gluži vienalga. Tas enerģijas avots izsīcis. Diemžel, vai par laimi. Uz brīdi vai tagad vienmēr.
Izproti nu, kas pie vainas - tas pilnmēness, kuru uzlūkojot iekliegties gribas ''Cik milzīgs! Cik spoži degošs!'' Pilnmēness no kura jau no bērnības neizskaidrojami bail, jo šķiet tā aukstā gaisma pārvērtīs mani par kādu citu.. Atkal un atkal par kādu citu.
Vai arī pie vainas apkārtējie un telpas, kuras tiek apdzīvotas. Vai arī es pati ne bez vainas, izmisīgi bēgot no realitātes, stāšanās pieaugušo rindās, un malciņa ķiršu alus.
Tā zemapziņa spēj izsist mani no līdzsvara un iespaidot tagadnes rīcību.
Pagājušajā naktī, piemēram, sapņoju ne vienu vien sapni. Par nožēlu jāatzīst, pierakstīt izdevās tikai vienu, kurā bija daudz pazīstamas telpas, zināmu cilvēku un zīmējumi. Zīmējumi. Viņa savās mazajās rociņās, kad pastiepa man, es tālak Viņam - attēloti divi kaķi. Tik, tik mākslinieciski, viņas vecumam tik professionāli. Teju vai pieskaroties lapai, sajūta, ka tiktu noglāstīta spalva, burvīgi pūkaina, mīksta.
Vēl pāris epizodes pie kurām kavēties..
Sauli kā ierasti, nokavēju. Vai arī vēroju cieši samiegtām, šaurām acu zīlītēm, kad ir gluži vienalga. Tas enerģijas avots izsīcis. Diemžel, vai par laimi. Uz brīdi vai tagad vienmēr.
Izproti nu, kas pie vainas - tas pilnmēness, kuru uzlūkojot iekliegties gribas ''Cik milzīgs! Cik spoži degošs!'' Pilnmēness no kura jau no bērnības neizskaidrojami bail, jo šķiet tā aukstā gaisma pārvērtīs mani par kādu citu.. Atkal un atkal par kādu citu.
Vai arī pie vainas apkārtējie un telpas, kuras tiek apdzīvotas. Vai arī es pati ne bez vainas, izmisīgi bēgot no realitātes, stāšanās pieaugušo rindās, un malciņa ķiršu alus.
Tā zemapziņa spēj izsist mani no līdzsvara un iespaidot tagadnes rīcību.
Pagājušajā naktī, piemēram, sapņoju ne vienu vien sapni. Par nožēlu jāatzīst, pierakstīt izdevās tikai vienu, kurā bija daudz pazīstamas telpas, zināmu cilvēku un zīmējumi. Zīmējumi. Viņa savās mazajās rociņās, kad pastiepa man, es tālak Viņam - attēloti divi kaķi. Tik, tik mākslinieciski, viņas vecumam tik professionāli. Teju vai pieskaroties lapai, sajūta, ka tiktu noglāstīta spalva, burvīgi pūkaina, mīksta.
Vēl pāris epizodes pie kurām kavēties..