tas ir absurds

February 27th, 2012

10:02 am

Vakar noskatījos supekrosu, bet bez Čada Rīda tas vairs nav tas. Bija jau arī savi labie momenti - Buba nekur nenobietēja kā parasti, savukārt Rokzens pieļāva megakļūdu - startā izbrauca par ātru un palika savā starta redelē, kamēr pārējie aizmočīja. Beigās gan viņš aizcīnījās līdz 6. vietai, bet, ņemot vērā to, ka viņš varēja dabūt 1. vai 2. vietu, domājams, viņš bija diezgan besīgs.
Videomateriāls par megakļūdu šeit: http://www.youtube.com/watch?v=Ffh8HxPn1sU

10:14 am - "Aprajods" Siguldā

Piektdien-sestdien sanāca padzīvot zaļi - pēc darba braucu uz Siguldu, uz korporatīvo burziņu, kas sākās ar vakariņām "Aparjoda" restorānā.
Kaut arī man tā pārāk senlaicīgais latviski-ārietiskais stils nepavelk, kopumā jau interjers mājīgs (foršas lampas; ā, un pie bāra letes ir baigi labais plauktiņš, kur atspiest elkoņus). Arī par apkalpošanu piesieties nevarēja. Turklāt - uzkodas biju pasūtījusi jau iepriekš, tā kā gaidot pamatēdienu, neviens necieta un mēs nenonācām līdz jokiem par ķeramo zaķi/cūku un miežu audzēšanu. Uzkodās: nēģi, sieri, gaļas, grauzdiņi. Tikai par alus izvēli gan viņiem ielieku mīnusu - tikai kaut kāds cēsinieks no vietējiem. Viņus izglāba tikai tas, ka bija pieejams tumšais Leffe mazajās pudelēs. Kā var nebūt Valmiermuižas vai Užavas vai Tērvetes - nu kaut vai pudelēs ledusskapī, man tas nav izprotams. It īpaši tāpēc, ka ēdienkartes piedāvājums prasīja, lai arī alus būtu atbilstošā līmenī.
Kaut arī cenas pamatēdieniem ir augstas, tās ir atbilstošas - viss bija garšīgs un īstajā daudzumā. Ja nu vienīgi ar cūkas stilbiņu viņi bija drusku pārcentušies - mans izmēros vislielākais kolēģis (trīsdurvju skapis ar antresolu) tā arī nespēja tikt ar to galā. Ar to galā varētu tikt tikai Ērmanītis no Vella kalpiem. Vēl uzslavas cienīgi ir tas, ka visas 17 personas dabūja tieši to, ko izvēlējās un gandrīz visi izvēlējās kaut ko citu - ņemot vērā to, ka ēdienkarte bija diezgan plaša, tas ir apsveicami, jo mani restorānā diezgan kaitina, ja nav pieejams tas, ko esmu izvēlējusies un ir jādomā backup variants.
Ko ēdu es? Es mielojos ar ceptiem truša šķiņķīšiem un ļoti gardiem oranžiem kāļiem. Grūti pateikt, kas man garšoja labāk, jo kāļi bija tiešām ekselenti.
Vēl es varu ieteikt arī "Aparjoda" pirts/saunas māju (ar lieliem, ērtiem ādas dīvāniem un galdu, kur spēlēt galda spēles) un āra džakuzi - tusiņiem 10-15 cilvēku sastāvā būs pašā laikā. Turklāt ļoti labi ir tas, ka uz saunas māju viņi ļauj ņemt pašiem savu alu un uzkodas neprasot nekādas korķa un cita veida naudas.
Nakšņošana - kādu laiku sanāca arī pagulēt. Man bija twin numurs un es jums pateikšu - labi, ka es neesmu pārāk plata, jo gulta bija tik šaura, ka man gandrīz vai prasījās, lai gar malām varētu uzsliet tās sētiņas, kādas var dabūt boulinga celiņiem. Tomēr viss beidzās labi, pamodos turpat, kur aizmigu, tutanhamona põzā.
Brokastis - tām gan es gribu piesieties - kāpēc nebija olu kulteņa? Es nevaru dzīvot bez olu kulteņa viesu namos. Jo viesu namu/viesnīcu olu kulteņi vienmēr ir baigi garšīgi (man nekad tādu nesanāk pagatavot) un tāpēc man tā vienmēr ir traģēdija, ja šī delikatese nav pieejama :)

Šeit var visu izpētīt sīkāk: http://www.aparjods.lv/lv

"Aparjodu" es ieteiktu mazskaitlīgiem draugu/kolēģu burziņiem. Romantiskai nedēļas nogalei divatā - pilnīgi noteikti nē.

11:25 am

Vakar aizbraucu uz Centrāltirgu. Es varētu rotēt un rotēt pa dārzeņu un zivju paviljoniem un vilkt degunā visas tās foršās smaržas. Nopirku kūpinātu samu, reņģes (viņas bija pārāk skaistas, spoži zeltainas, tik skaistas, ka es izslēdzu no apziņas to, ka reņģu tīrīšana ir baigais čakars). Kilogramu skābētos kāpstus. Rubeņu vistas krūtiņu. Trīs dažādas svaigās gaļas. Kāli. Pupiņas. Ābolus.
Stāvot rindā var noklausīties arī citu sarunas. "Nu labdien, labdien, kaķītim gaļu atkal vajag?" kauto lopu paviljonā pārdevēja uzrunā kādu vecu kundzīti. Pie kāda dārzeņu stenda atkal stāv kungs gados smukā melnā mētelī, nāģenē un zeltītās acenēs un pērk pētersīļu buntīti un pārdevēja viņam kaut ko pielien ar "labiem cilvēkiem - laba cena!" Vai arī kaut kāds onkuls saka: "Jums te ir ļoti laba gaļa". Tā es tur eju un klausos.
Un jums vajadzētu redzēt beibi, pie kuras es pirku samu - diezgan jauna, ar tādiem piķa melniem matiem un uz pieres nocirstu "poniju", uzliektām skropstām, tumsas pavēlniece Elvīra, ne zivju svērēja.
Powered by Sviesta Ciba