Izskalo sev smadzenes un mācies. Tu taču dari to, ko vēlies? Nu re, kāda laime.
(Bet dzīvi tuvāk sev, īstāku dzīvi, tādas sāpes katru dienu es nepārdzīvotu. Ne jau ar garāmgājēju dzīves nozīmi, jēgu apspriedīsi. Nē; izdomā mērķi un tad ej. Viegli. kā Jēzus pa dīķa virsmu.)

tie, kas jums sejā kliedz patiesību, mīl visvairāk
- bet, es saku; es to neizturētu.

nekā nedaru. Lasu. Rainis, Šillers...Tells. Dostojevskis...Soņa...dvēselīte.
Reku Rainim smuks pantiņš:
Acs un auss, un sirds, un gars un dvēsle,
Visi prāti, katrs nervs un muskuls-
Viss uz vienu vien bij vērsts ar varu;
Visi spēki vienos ratos jūgti
Tiešā ceļā dzīties viena mērķa,
Katra dzīsla visā manā būtnē
Strinkti sarauta kā grožu siksna
Trakos auļos aizejošiem zirgiem----

Šillers ar visu savu romantismu uzraksta:
-Ē, ceļu! Žēsirdīgie brāļi nāk!
- Kur upurs guļ, tur kraukļi vākties sāk.

Bet patiesībā slikti. Protams, ir vienalga, bet kādreiz es lasīju ātrāk.
un nekad, nekad, nekad

, saule kā vasarā. Raiņa Saule.
jakas vaļā, mēteļus vaļā, beidzot elpot var!
Šādās dienās gribās radīt ko nemirstīgu. Tikai man liekas, ka Ojārs, kurš tepat četrdesmit metru attālumā skeito, ākstās amerikāņa intonācijā un ar visu savu daiļumu ir un paliek pozeris, tik un tā dara labāk.
Labi, nav viņš pozeris. Pozere esmu es. Un man šodien nav ar ko parunāt. haHahāa, saturieties!
Okei, esmu aizņemta. Skola un pansionāts, āmen:(.

nekas. Dzīvot gribās.
Ārā viss aizputināts. Rakstu ZPD. Viss.

Sen nekas nav rakstīts...te viss pa vecam. Reizēm smagi.

Aizvakar saņēmu komplimentu - "Tev tādas jocīgas acis". Šodien par to, ka dzeltena izskatos.
Lūk tā, tauta!- sīko druku vakag lasīt un daudz burkānus ēst:D
pagaidām/

Atkal uznāca dīvainā rakstītkāre.
Nu ko? Vecā pēc desmit dienām atbrauca mājās: visas kaites krietni vien uz nervu pamata. Zāles jādzer. No cukura jāizvairās- un tas viss. Kaut gan A, protams, šodien medu stūķē iekšā pilnām mutēm- ar un bez pelašķu tējas piedevas. Tas, ko ārste aizliegusi, viņai nerūp.
Es izdomāju ar ZPD par atmosfēras spiedienu necīnīties. Pēc informācijas avotiem spriežot, pašiem meteorologiem daudz kas nav skaidrs- ja uz rītdienu laiku zini, tad uz parītdienu mini vai salīdzini ar pēdējo 30 gadu laikapstākļiem konkrētajā gada momentā. Atkal ne velna- es cerēju, ka eksaktajās zinībās būs kāda kārtība, objektivitāte, nevis atkarība no tā, ka tavs respondents dabūjis vēdergraizes, un tāpēc ir sliktā omā un sūta visu pasauli piecas mājas tālāk, tavu stulbo anketu ieskaitot. Bet te- atkal nekādas skaidrības. Zini vai mini.
Tagad atsāksies garlaicīgi mācību gadi. Lai kompensētu trobeli ar zpd, nāksies pelnīt ļoti jaukas atzīmes. Uzvesties kā pienākuma cilvēkam. Bet, nu labi, principā, tagad man ir skaidrs, cik daudz varu un ko nevaru atļauties. Mācības ir interesantas- savā ziņā.
Vēl jāmet nost riepa- vieglākam cilvēkam ir vieglāk dzīvot.
Vēl...baigi ilgojos, nē, ne ilgojos, man trūkst- manas jūras, vācu valodas, Berlīnes, tukšo debesu...
ārā sācies pavasaris. Viss pelēks, mitrs. Vietām ledus. Vietām sniegs- bet arī, pelēks. Tas dīvainais, nemitīgais gaiss, vēja pūsmas, kas drīz pieņemsies spēkā un atkal glāstīs seju kā zīda šalle, tāpat kā pagājušgad. Zeme zem kājām vēl stingra, bet pa virsu ir slideni dubļi- ideāls laiks, ja tev saplīsuši zābaki. Pagaidām nēsāju stipros, vecos ādas zābakus, kas izskatās baismīgi izturīgi, un tādi arī ir- staigā kaut pa Mēnesi. Eju pa pilsētu un domāju...nezinu, ko. Bet tā staigāt varētu stundām un dienām ilgi. Pa jauno Zemi kā pa Mēnesi.

Current Mood: weird

Ak, pārlaime. Klabinu svešo zpd par Atmosfēras spiedienu, un jūtos pilnīgi...vienalga. Ir labi.
Ienāca prātā ideja, kā novērst lieku rijību: izmazgāt zobus

Current Mood: zobains

Tukšums, Rīfenštāles video "Stripped", spoki bildēs un piedūmota istaba.
Kaut visu mūžu- pat, ja tikai šodien.

haha, "tās vieglās kājas un kņudošo vēderu var pārprast"

Nu jā. Lieliska diena kopā ar A un T. Attā:)

Current Mood: priecīgi un laimīgi

bis zum Hals/ es ceru, ka tā pareizi jāsaka?
Nenopirku to nolādēto vācu valodu; tad gribējās palasīt ko sausu, un no biblenes (uz laiku) nospēru biezu grāmatu par filosofiju- un tagad pat to negribas lasīt. Pēdējais teikums ir pilnīgs kļūdainas teikuma stilistikas paraugs.
Apjautu, ka Latvija irst pa vīlēm- tas izlolotais brīvības sapnis ir piepildījies, un ar to arī viss- patriotisms ir melīgs. Latvija nepastāvēs, tās nav. Kāda tad ir īstenā Latvija? Arī tas nav skaidrs. Bet nav, nav, nav.

Ko gribas?- klausīties Rammstein un sākt nedomāt. Gribas arī, lai gribētos mācīties, bet tas vairāk tā tīri teorētiski.
Naktīs redzu ļaunus murgus un gaidu vasaru.

Current Mood: crushed

Vakar izstāde par ceļojumu pa Āfriku (Kamerūna, Mali usw.), aizvakar- Musorgska "Izstādes gleznas".
Savādāk nekā. I. atkal atnāca iedzēris. Guļ tagad augšā.

Current Mood: apathetic

Kafija bija tava māte un nikotīns tavs tēvs. Vēlāk mēģināji mest nost, bet tad ienāca prātā, ka no vecākiem gan nav labi atteikties.
Kafija, melnā kā tinte, ir tava māte, baltais linu latvieti?
Jā, nu ir nomiris trešais tēva dēls- un tagad mēs esam afrolatvieši.

līdz kaklam

------------------------------------------------------------------------------
dienas prieks: gaidāma mācīšanās trīs-piecu stundu garumā. Uz priekšu, rumaki.
dienas sāpe: Vācu valodas darba burtnīca "Deutsch.lv 2"- Ls 2,07
un grāmata, par laimi, plānāka kā citus gadus, Ls 4, 07 -Zvaigzne ABC.
Grāmatai uzspļāvu, iešu kopēt uz skolas rēķina.\Tā mūs slauc; tā slaucam citus.

Current Mood: exhausted

Ideāla diena. Slapja, pielijusi-draņķa laiks. Viss, kas pa ziemu sasnidzis, tagad ir izkusis, un gāžas pār mūsu galvām. Un mēs peldamies.
Pelēkās mīīilzīgās debesīs lido vārnas, no kokiem krīt- pļekš pļekš pļekš- bijušais sniegs. Staigājot ar biksēm, staras kļūst slapjas gandrīz līdz ceļgaliem; ja tā turpināsies, gumijas zābaks kļūs par ziemas modes preci. GaLoŠa!

Šodien viena stulba iemesla dēļ nekur netieku. Sēdi mājā, Linducīt. Viņš no mājas izgāja deviņos.
Viss jau būtu labi, tikai iemesls aizslēdzis savas istabas, šķūņa un pagraba durvis (ardievu nauda, ardievu, malka, ardievu, kartupeļi) un mobilo atslēdzis. Sēd pjankā. Un vecmamma lec vai no ādas laukā- ik pa desmit minūtēm liek zvanīt uz visiem atslēgtajiem telefona numuriem.
Pinkšķ. "Ak, mani nervi". Labākais ir tas, ka nevar zināt, vai viņa apraud indivīdu vai tos savus nervus. Tagad skaita rožukroni.
Protams, es arī pievienotos, bet ar to pozitīvo enerģiju, ko sūtītu Ivaram, viņš mājupceļā salauztu kāju.

aprūpēju, cik labi varu, vecmammu, un tagad sēdu, skatos Rock am Ring video. Rīta pusē, labi, ka no vakardienas bija palikusi nauda, pa lietu aiztecēju uz Rimi- šodien tur nebija vairāk kā 15 cilvēku, nopirku ko rīt šodien un rīt. Tāda laime- skriet pa lietu! Brīvībā! Pēc tam soļoju atpakaļ, un pārējais jums jau zināms.

Varbūt derētu izmācīties, varbūt jāizlasa tā grāmatu kaudze, kas glabājas pa somām. O!, sauc jau atkal- dzert jānes.
Tā ka, darīt ko- pietiks.

P.s. vakar uzgāju Einsturzende Neubauten, grupa- aizvēsturiska (gadus divdesmit septiņus? veca), bet interesanta.

Current Mood: bitchy

eku, šeku-->
http://www.youtube.com/watch?v=_k-vPv-XEpg

dienas prieks: nopirku jau sen vajadzīgās! šķēres
dienas bēda: Hat Keine Lust

Ha, mēdz būt arī daudz sliktāk. Nē, principā, viss normāli.

Current Mood: lethargic

Medicīniskie apraksti ir interesanti.
(now i'm killing my time. And tomorrow going to ruin my life! yipppiiiii!!!!!)
Tātad, Kaut kas, ko ne pilnīgi izproti* , Tieši tas, kas nepadodas un ko bija slikums mācīties- milzīgs zinību apjoms ar veselām grāmatu kaudzēm, kas būs jāiezubra nākotnē. Plus savtība, kura būs jāatmet; koncerti, kurus neapmeklēsi laika trūkuma dēļ- jāmācās taču! kultūras vērtības, ko tu neiepazīsi- grāmatas, kuras- kā jau teici- laika trūkuma dēļ neizlasīsi. Darbs telpās. Atbildība par cilvēku, kuru droši vien aiz durvīm gaida sērojošu radinieku orda, tas nav nekāds tev cepts sivēniņš, ķirurg.
Vienpadsmit studiju gadi...ko tu uzņemies. Nu ko tu dari!

bet prāts atsakās klausīt un turpina kalkulēt.
Uzdod arī izglītības sistēmas Latvijā nievāšana un patērētājsabiedrības nicināšana. Šķiet, ka tas būtu īstais ceļš- kaut arī mazliet par vēlu un tik ļoti neloģiski.
Redzēs, ko teiks, kad mācīsies:D. Vēl jāatrod skolotājs. Kaut nu....kaut





*ja humanitāri prāti vispār ko vairāk par: "Turcijā zagļi jūs var apzagt pa vienam, diviem- viens darbinieks novērš uzmanību, otrs rīkojas- vai arī baros,", saprot. Šo lielisko informāciju mēs, vienpadsmitā tūrisma klase, mācījāmies pirmdien.

Nupat beidzās koris.
Dziedam kādu Zilvera dziesmu ciklu. Iepriekšējais- skolēnu dziesmu svētkos dziedātais- ar tādām dziesmām kā "Pūt, pūt, Vēja Māt" šķita pat diezgan patīkams. Bet jaunajā ciklā ir nebeidzamas disharmonijas, disonanses un- sauciet kā gribiet-nē...atļaujiet pasludināt Zilveram vecuma marasmu.
Kā kronējums visam- Māras Zālītes teksti. Kuri man nav pa gaumei nemaz, nemaz, nemaz:/
ŠĀDI skolēnu interesi par koru dziedāšanu rosināt nav iespējams. (Ja tas vispār ir izdarāms!)

nu, korī kolektīvi gandrīz aizmigām, toties tagad pie datora miegs nenāk:) Vēl jāizmācās...vispār tāda muļļādiena.

derētu vienreiz izraudāties:/
ļoti, ļoti trūkst cilvēku. Un rītdien viss turpinās.
Bizīšu pīšana, kafijas trinkenēšana un tā tālāk.

Current Mood: sleepy

Šonakt redzēju paradīzi un elli. Abas bija supermārketā.
Baltas, spožas flīzes mirdzēja gluži kā "Drogās", un pa plašo veikalu nesteidzīgi dzīvojās lieli bari ļaužu.
Paradīzieši staigāja apkārt, eleganti kavējot laiku- sievietes rozā un gaiši dzeltenās kokteiļkleitiņās, un gleznās platmalēs- augstākā sabiedrība;), vīriešus nemanīju. Ellieši, pie kuriem biju ieskaitīti visi mani draugi, es, Rammstein kolektīvs un -nākotnē arī Auce- jo viņa vēl nebija mirusi- staigāja pelēki, apskranduši, diezgan maziņi- trijlitru burkas augstumā; un mums nācās palikt veikalā līdz pat pastardienai, kad visus iztiesās, kā nākas, pēc tiesas un taisnības.
Kaut gan spriedums jau zināms. We're doomed.
Dīvaini, bet laiku visi kavēja līdzīgi- arī nelaimīgie pagaidām ostīja smaržu flakoniņus ( I love Love- Moschino:)), vazājās apkārt- un neizskatījās, ka baigi cieta. Tikai Tils Lindemans mazliet bojāja ainu, klāstot, ka visam šim nav jēgas, jēgas NAV nekādas! Un nebūs mums.
Beigās mēs, nolemtie, atradāmies manas mājas augšstāvā, kur sapuvām.

pamodos; visi tie augstie mērķi, ar ko šī paceļas pāri pūlim, ir ļoti egoistiski- un nozīme ir ik sīkam brīdim, ko dzīvojam.

Ja aizdod cimdus, tad nepielūdz nāvi; ja ziedo klibajam bērnam, tad nebļauj uz vecmammu. Un pie tam- vissīkākās lietas tiek ieskaitītas, smadzeņu impulsu līmenī:
-pat ar nejauši izsprukušu divdomību tu esi nolemts. We're doomed.
-tu esi atbildīgs par destruktīvajiem tekstiem, ko klausies. Ardievu, mūzika- vai ardievu, paradīze.
-par katru nieku you're doomed.

žēl, ka neesmu Čehovs....un nespēju uzrakstīt tā, kā viņš reiz prata.

Mājasdarbu pildīšana draugiem atmaksājas!; tagad zinu vairāk par Meteņiem, nekā jebkurš cits mūsdienās, izņemot folkloristus un Kumsāra kungu;)
Nakts nagla- Speciāli studentiem -pirmsgavēņa ēdiens.
Grūdenis!\------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Vajadzīga žāvēta cūkas galvas puse, 800g kartupeļu, 300g grūbu, viens sīpols un neierobežots daudzums ūdens.
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Žāvētu cūkas galvu pārlej ar aukstu ūdeni, pieliek nomazgātas grūbas un sīpolu, vāra, kamēr gaļa ir mīksta. Tad zupai pieliek sagrieztus kartupeļus un, ja vajadzīgs, pielej vēl ūdeni, lai tā būtu krietni bieza. Grūdeni ēd galvenokārt ziemas mēnešos, ja vēlas, ar skābu krējumu.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Nu, lūk, paši paēdīsiet, un vēl pasniedzējus pa lēto uzcienāsiet;)

ehh, tik vēls, ka vienkārši nav vērts iet gulēt.
Cik tomēr forši, ja sava istaba!
(žāva):/

Varbūt sākt zīmēt komiksus?

Mana vecmamma ir gandrīz vellata. Vispār, nogurdinoša diena.
Bet piecelties sešos izdevās!:)

dienas prieks: seši no rīta. Vot, nupat uzzināju, ka knauši ir bumbieri!
dienas neraža:es pati:/