Ideāla diena. Slapja, pielijusi-draņķa laiks. Viss, kas pa ziemu sasnidzis, tagad ir izkusis, un gāžas pār mūsu galvām. Un mēs peldamies.
Pelēkās mīīilzīgās debesīs lido vārnas, no kokiem krīt- pļekš pļekš pļekš- bijušais sniegs. Staigājot ar biksēm, staras kļūst slapjas gandrīz līdz ceļgaliem; ja tā turpināsies, gumijas zābaks kļūs par ziemas modes preci. GaLoŠa!
Šodien viena stulba iemesla dēļ nekur netieku. Sēdi mājā, Linducīt. Viņš no mājas izgāja deviņos.
Viss jau būtu labi, tikai iemesls aizslēdzis savas istabas, šķūņa un pagraba durvis (ardievu nauda, ardievu, malka, ardievu, kartupeļi) un mobilo atslēdzis. Sēd pjankā. Un vecmamma lec vai no ādas laukā- ik pa desmit minūtēm liek zvanīt uz visiem atslēgtajiem telefona numuriem.
Pinkšķ. "Ak, mani nervi". Labākais ir tas, ka nevar zināt, vai viņa apraud indivīdu vai tos savus nervus. Tagad skaita rožukroni.
Protams, es arī pievienotos, bet ar to pozitīvo enerģiju, ko sūtītu Ivaram, viņš mājupceļā salauztu kāju.
aprūpēju, cik labi varu, vecmammu, un tagad sēdu, skatos Rock am Ring video. Rīta pusē, labi, ka no vakardienas bija palikusi nauda, pa lietu aiztecēju uz Rimi- šodien tur nebija vairāk kā 15 cilvēku, nopirku ko rīt šodien un rīt. Tāda laime- skriet pa lietu! Brīvībā! Pēc tam soļoju atpakaļ, un pārējais jums jau zināms.
Varbūt derētu izmācīties, varbūt jāizlasa tā grāmatu kaudze, kas glabājas pa somām. O!, sauc jau atkal- dzert jānes.
Tā ka, darīt ko- pietiks.
P.s. vakar uzgāju Einsturzende Neubauten, grupa- aizvēsturiska (gadus divdesmit septiņus? veca), bet interesanta.
bitchy