Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi
# * * *

• 16.8.11 12:09
• par cilvēka tuvojošos vecumu liecina kaķu strīpa, kas viņam seko izejot pagalmā...
• 0 rakstair doma

• 29.7.11 20:07
• nejauši uzzināju, ka kleitiņu, ko valkāju halātiņveidīgi- ar pogājamo daļu uz priekšu- patiesībā, pēc dizaineru ieceres(!) jāvalkā otrādi, jo mugurpusē(kad uzvelk tā, kā es uzvelku) ir manis nepamanīti, nelielu krūšu iešuvumi... nē, neko. stulbi, ne? ja to uzzini no draudzenes, kuru nejauši apciemo un kurai mugurā tāda pati, PAREIZI UZVILKTA kleitiņa citā krāsā, ne?:)
• 0 rakstair doma

• zin ko, dāmas
• 8.3.11 21:50
• zinko, dāmas,
  lai jau mums te svētki un tā, bet tie pusaugstpapēžu zābaciņi nav man domāti.
  nu, nejau dienās, kad jāapskrien pusperimetrs kājiņām.
  ni un ni.
  dienas beigās tāda kā klibiņa līdz mājām atsteberējusi,
  
  Jūsu
• 0 rakstair doma

• x
• 8.3.11 14:51
• vai tu jau saskaitījies savā mājsaimniecībā?
  paužu gatavību ātri un nesāpīgi pāriet uz latviskāku saziņu internetvidē.
  strauji un ar joni popularitāti un manu iemīļotību ieguvušie šīsnedēļas atklājumi ir šie -
  iegulšana ir atspējota pēc pieprasījuma, tavas iecienītākās lietotnes, mani iestatījumi, savienoties ar vietni Twitter, Jūsu e-pasta ziņojuma tēmas rinda būs sīkziņas teksts.
• 0 rakstair doma

• to es gribēju pateikt
• 2.1.11 22:58
• atgriezusies pēc brīnišķām brīvdienām, kad dienas šķiet garākas, lai arī īsas. kad acis priecē lauku ainavas krietnais baltums un ceļmalas koku zarus pusaplī liecošais sniega pakavs, ar Ziemassvētku laika sidrabiņa lietiņa smagumu kamiešos, kas ainavai piešķir pasakas motīvu, tad, jo īpaši sirsnīgākas škiet ģimeniskās saites un tīra, pat idilliska ziemas noskaņa izaudzē krāšņiem stariem stīdzējošu leduspuķīt' arī tavā dvēselītē.
  tad nu, atgriezusies Rīgas bišķi siltākos grādos, izkopuse savu nedaudzzīvokļu iekšpagalmu, skaisti un diezgan tā plāniņa vidū nostatījusi auto, aiztecēju pēc sērkociņiem, lai izveiktu vecā gadā neiespēto, nepagūti-aizmirsto pagānietītes rituālu, proti, plāniņa maliņā sakūru mazu pērnā gada iepirkumu čeku(neba nu visus savākuse, sakrājuse, skaidrs ka)sārtu.
  degot tiem, pie sevis klusi(tā runā, ka vajag) skaitot un murminot mantriņu- nāc naudina atpakaļ... nāc naudiņa atpakaļ. nē, naudas kultu es nepiekopju, bet, par cik nekādu kultu es nepiekopju, tad nolēmu tā- labs labu nemaitā, kad visu nokopj, tad nokopj.
• 0 rakstair doma

• 14.12.10 14:02
• kā gan lai cilvēks pienācīgi paslīgst depresijā, ja jāstrādā, m?
• 0 rakstair doma

• empātija
• 10.9.10 10:48
• šorīt tāda jūtelīga esmu.
  un vērīga. pamanīju latvieša raksturīgākās īpašības, kas viņu atšķir no pārējās Eiropas, manā prātā.
  Lūk, reku tev ieskicēju pārīti uzskates materjāla:
  - sabiedrisks transortiņš, tu stāvi, atspiedusies pret busiņa aizmugures sienu( jo šī fasona busam aizmugurē nav sēdekļu), pieklājīga paskata vīrs, vecumā tā pirms 50-mit , kurš sēdējis busa aizmugrē, akurāt tavam stāvošajam tēlam sāniski izvietotā beņķī, ceļoties kājās sāniski uzkāpj uz tavas kājas. gaidiet, ka vīram pāri lūpām izslīdēs beznosacījuma -Atvainojiet? nē, seko padrūms skatiens no augšas uz leju(mani un manu kāju) ar izteiksmi- kur bāž tās savas kājas!?
  
  -tu sēdi automobilī, stūrē, sastrēgums. cieši blakus piestāj kāds auto. saskaties ar padrūmi garlaikotu blakusšoferīti. ar vieglu- kas i? izteiksmi viņš novēršas. -nu, paskaties vēlreiz.. nu, paskaties vēlreiz. nu, pasmaidi. -paskaties, paskaties...nu, uzsmaidi, nav taču nemaz tik sūdīgi. (nē, tik sū tiešām nemaz nav, cilvēki atsmaida pretī, ja tu smaidi, bieži, bet pamatnostādnes ir tādas padrūmas).
  
  -atkal sēdi automobīlī, stūrē. sastrēgums. no sāniņa kāds grib iespraukties tavā joslā, tev nav iebildumu, bet tas sāniskais redz tikai tavu auto, redz viņu kā metāla klamburu, kā mehānisku šķērsli, visdrīzāk. spiežas priekšā, uzdevis sev uzdevumu, pasarg dies' neieskatīties šo šķērsli vadošā cilvēka sejā... neskatīties acīs, neskatīties acīs, es tevi neredzu, tevi neredzu... fū, izdevās.
  
  -tu joprojām sēdi automobīlī- stūrē. gājēju pārēju vai luksoforizētu krustojumiņu sasniedzis kāds cilvēks, iešot pāri- nu ej arī.. tev nav iebildumu, viņam, savukārt, priekšroka. cilvēks paglūn, tā kā uz ceļu, tā kā uz auto... pasarg dies' neskatīties šoferim sejā, neskatīties sejā, citādi šis izdomās, ka tu tāds labvēlīgs ņuņņa un ļauj viņam braukt... bikli, bet uzsāk iet... neskatīties acīs, neskatīties acīs. neskatīties vispār uz to pusi! es tevi neredzu, es tevi neredzu... fū, izdevās.
  
  -stāvi publiskās labierīcībās pie spoguļa, krāso lūpas, pūderē degunu, vatever neesi aizslēgusi durvis, jo ieskrēji tikai šīs darbības dēļ. dāma, kura tev "uzduras", izdod tādu samocītu un garenu, bišķi pat aizvainotu - Oooiii!!!
  
  -tad tev ar velosipēdiņu gadījies nokļūt uz pašaura trotuāriņa(uz braucamās daļas tev braukt negribas, tur satiksme intensīva un ne tev vajadzīgā virzienā)- jāizmainās ar kādu, vai jāapbrauc kāds priekšā esošs. seko aizmugurisks vai sānisks acs uzmetiens riteņbraucējam, uz mirkli sejā pavīd tāds kā aizvainojums, kam seko- es te eju un es te iešu un iepūt man!- izteiksme... vai iepauzēts solis, saminstināšanās- vot cūka, kur jālien... nu, kraties, kraties ātrāk, ES te uz MĀJĀM eju pa ŠO ceļu.
  
  tāds, lūk, ir latvietis. tāda, lūk, arī es ik pa laikam esmu. parasti taču ir tā, ka visi citi ir nevietā un nelaikā pagadījušies,
  ne jau tu. un tajā pat laikā ir arī otra šķirne, kuri ar savu uzvedību un izskatu it kā atvainojas par savu būšanu jelkur.
  pārāk zema un tajā pat laikā, pārāk augsta pašvērtība. Latvijā dzīvojošās pamatmasas uzvedībā trūkst vienkāršākās komunikācijas- skatiena, pretskatiena, smaida- beznosacījuma labvēlīguma. un empātijas, tā teikt
• 3 rakstair doma

• koa
• 19.8.10 20:50
• tikai trīs sūda lietiņas mani satrauc... šodien satrauca...un jā, es lietoju šo vārdu, diezgan plaši un daudz ..un tieši šodien lietoju, tu, puritāni! jā.
  - pa kuru laiku Rīga ir kļuvusi par TĀDU biezapdzīvotu pilsēteli, ko a?
  mājupceļā ieskrēju Centrālstacijai tuvajā RIMI, lai nopirktu kādu āboli kārtainajai mīklai, kas ledusskapī...tā arī neatradusi piedienīgus viņus, cauri visām nodaļām virzīdamās uz kašu pusi ārā, nespēju, pēkšņi, izturēt milzu pūli, kas gāzās pretī, apkārt un aiz manis... skiešus vien iznesos ārā... "ķīniešu' metropole? ...vai arī tas bija tikai lietus efekts, kas sadzinis visus tuvākajā telpā... bez elpas?
  -pa kuru laiku piena cenas atkal ir uzkāpušas līdz 0.74, 0.64, 0.79 santīmi litrā, m? ja tikko bija 35-45?... vai arī tas bija neīstais veikals, kurā es pēčāk iegāju, m?
  -pa kuru laiku ir pienācis augusta vidus, ja es tikko rakstīju mazplānotājiņā(un tas bija maijā) mazus jūnijvīkendiņa un jūlijvīkendiņa plāniņus, ko a? un vispār, nē... UN VISPĀBĀ...
  KURŠ NOZAGA MANU VASARU?.. un iedeva šo, aiz loga plīkšķošo rudeni viņas vietā, brīdī, kad man vēl pilnu krūti būtu jāairē velosipēda attīstīta ātruma vējš un jāliekas guļus teltī, ikvienā brīvākā brītiņā, koa?
• 2 rakstair doma

• 8.8.10 09:58
• vērot mākoņus briestam virs Andrejsalas mola.. vērot briestam, veļamies un saveļamies... priecāties, papriecāties, priecāties, priecāties neizmērojami- ar kāju piesitot takti iemīļotai dziesmai austiņās.. līdz konstatēt, ka būs lietus... sēsties ritenī, lēnītēm bēgt, neaizbēgt.. lietus lāšu skartai, kļūt zili-tumšzili punktainai vispirms, tad tumšzilai(krekliņa krāsa), tad slapji zilai.. atlaist rokas no stūres, laisties pretī baltajai šaltij, sažņaugt un izgriezt krekliņa priekšpusi klēpī, salipušām skropstām, neko daudz neredzot, traukties caur ūdens sienu- krustojumā piepacelt, pasliet augšup kāju un izliet gar papēdi peļķi, kas iekrājusies kedā.. sagaidīt zaļo, laist cauri visdziļākajām peļķēm, jo sausas vietiņas tāpat vairs nav.. izlaist pirkstus caur matiem- tērcītes, tērcītes, tērcītes- ūdens ērcītes ielien it visur... mani ir viegli iepriecināt, mīļie.
• 0 rakstair doma

• 28.7.10 11:53
• dienās kā šī, kad esmu nolēmusi ieturēt vieglītiņu dārzeņu diētu,
  uzsāku dienu ar nemaz ne tik vieglītiņu, bet svaigu gan un mutē kūstošu(gan jau aiz treknuma) ābolu būūūūlku.
  ko lai viens civēks iesāk, ja vistiešāk ceļā esošā rīta kafijas pērkamā vietiņa, ir arī vietiņa, kur plašā sortimentā tirgo bulkas&kūkas, m?
• 0 rakstair doma

• tagad rakstīšu..
• 7.5.10 13:58
• tagad es rakstīšu sirsnīgus rokbalāžu tekstus, kuros nav roka. pievienošu vēl beigās rindiņu, kuru izdziedot uz skatuves parādās balta dūja ar palagu, uz kura noturīgām tekstila krāsām iestrādāts maziņš uzrakstiņš- hope. nope. vai kāds ir izdevis dzīvestāsta dzīvesgaru romānu- KĀ ES NOVECOJU? nevis tur dzīves gājumu savu, vai kāda cita, bet, koncentrējoties tikai uz novecošanās aspektiem un tamlīdzīgi... visas jaunās un daudzsološās, publiskai apskatei pieejamās zvaigznītes, pēkšņi, ir jau vīrieši un sievietes gados. tāpat dzīve izrīkojas ar mazajiem kaimiņu zēniem un meitiņām.
• 0 rakstair doma

• 5.5.10 19:54
• nē, neko te neierakstu jau sen. nekur neko neierakstu.
  
  ķeršos klāt tarkovskim. varbūt. kaut kad.
  šobrīd ir tāda noskaņa.
• 2 rakstair doma

• 11.3.09 00:44
• jrt "Atskaties naidā"
• 0 rakstair doma

• 11.3.09 00:38
• kamēr jūs snaužat, man ir dziļi latviska, sirdi plosoša meldija 
• 1 rakstair doma

• 24.2.09 21:04
• kāds reti paģībstošs pasākums ir gada mūzikas balva šogad!
  ieskaitot pašus par sevi un savu uzdevumu iranizējošos pasākumvadītājus.
  ieskaitot apskaņošanu un skaņu, kas parādās tv
  ieskaitot balvu iedalītājus
  ieskaitot skatitājus ar tipisko latvieša sānu smīniņu, piekusumu no plaudēšanas, garlaikotību jau pirmajās desmit minūtēs, sak, "nu paskatīsimies, paskatīsimies, kas te būs...a varbūt vēlāk kauko dalīs".
• 0 rakstair doma