- 8.8.10 09:58
- vērot mākoņus briestam virs Andrejsalas mola.. vērot briestam, veļamies un saveļamies... priecāties, papriecāties, priecāties, priecāties neizmērojami- ar kāju piesitot takti iemīļotai dziesmai austiņās.. līdz konstatēt, ka būs lietus... sēsties ritenī, lēnītēm bēgt, neaizbēgt.. lietus lāšu skartai, kļūt zili-tumšzili punktainai vispirms, tad tumšzilai(krekliņa krāsa), tad slapji zilai.. atlaist rokas no stūres, laisties pretī baltajai šaltij, sažņaugt un izgriezt krekliņa priekšpusi klēpī, salipušām skropstām, neko daudz neredzot, traukties caur ūdens sienu- krustojumā piepacelt, pasliet augšup kāju un izliet gar papēdi peļķi, kas iekrājusies kedā.. sagaidīt zaļo, laist cauri visdziļākajām peļķēm, jo sausas vietiņas tāpat vairs nav.. izlaist pirkstus caur matiem- tērcītes, tērcītes, tērcītes- ūdens ērcītes ielien it visur... mani ir viegli iepriecināt, mīļie.
- 0 rakstair doma
# * * *