em zē
em zē
- 4.10.05 17:34
- pa iekšu kaut kāds mazs kņudina
un grib uz āru
mazs
brūns
kastanis
-
0 rakstair doma
- 3.10.05 17:04
- viņa atspērās uz mola un līdaciņā iemetās jūrā
-
3 rakstair doma
- 3.10.05 12:11
- beidzot ir gribiens nolikt tiesības. jo atrasts pārvietošanās līdzeklis, kas aizrauj elpu:)
motorollerīts.
pa līkumotiem lauku ceļiem(tur jau gan ar nevaig to dokumentuar kuru "eta moj krustdels. u njego dokumenti vsjo v porjadke")
Gaiziņā tornis no apakšas aizmūrēts un patraģiska paskata.
uzkāp kalnā un nav gaidītās rudens apskates iespējas.
koku gali acu līmenī un virs tā.
nav tāluma skata, ko varēja dabūt vēl pirms laika(laikam gan pakrietna)izkunkurējot
caur nožogoto un tomēr augstskata vēju plandošajā nelogotajā sarkanķieģelī.
nu i tādas iespējas vairs nav.
augstākā virsotne Latvijā un nevienam nesniedzas rokas kaut ko tādu uzdabūt augšā no jauna.
-
0 rakstair doma
- 2.10.05 21:12
- lapās
krāsainās kastaņa lapās līdz ausīm
līdz mielēm, kuru
sajūta piemetas
atgriežoties
-
1 rakstair doma
- 29.9.05 13:10
- birokrāti
piekrāti
rīt dos jaunu pasi.
-
0 rakstair doma
- 27.9.05 12:51
- nu arī kompānijas mazais, nepieklajīgais sisadmins zin, ka es zinu, ka viņš zin.
kādās adresēs es esmu sastopama.
-
2 rakstair doma
- 23.9.05 10:46
- ja es katru vakaru pēc darba brauktu uz tuvējas piepilsētas lauku mājiņu meža ielokā, es būtu daudz baudāmāka. daudz vairāk savējāka.
-
1 rakstair doma
- 23.9.05 10:26
- nav asuma
-
0 rakstair doma
- Zālīte, iz vidusskolu programmas repertuāra, šķiet
- 23.9.05 09:47
- Es tevi ļoti gaidīšu
bet ne pie pulksteņa pie laika
pie debesīm es stāvēšu un manā rokā slaikā
trīs zvaigznes būs
lai pazītu tu mani...
-
0 rakstair doma
- 22.9.05 14:57
- pie Juglas ezera, piestātnē kur pīlītes pļekatājas
ar skatu uz brīvdabas muzejniedrjumtotajāmmājām
ļoti glīti atnāk tumšs vakars
ar domām, kas slīdinās pa ezera virsu.
-
0 rakstair doma
- 21.9.05 17:46
- atklājusi pavisam privāto ierakstu esamības jaukumu.
ļoti novērtēju. beidzot piemeties rakstāmais. sev pašai.
-
3 rakstair doma
- subject
- 21.9.05 11:40
- stipri piedomajot par kādu, ir ļoti iespējams sagaidīt atbildes reakciju. kauču lasāmā veidā.
īsziņa.
izmisums mazliet, vientulība mazliet, pieķeršanās mazliet.
jautājums, kas tapis naktī, atsūtīts vēl vēlākā naktī vai arī mans miegainums ir noklausījies signālu un pēc div stundām apskatījies, atbildējis apdomīgi gurdi gudri, bet līdz ar to, ka pusapziņā, patiesi. un visu atlikušo nakti nomētājies attiecīgajā tematikā, nesaprotot vairs, kas bijis īsts un kas piedomāts sapnī..
vien atbildes īsziņa no rīta rāda, kas ir kas.
un es zinu, ka līdzīgi kā man, kad tadā saspīlējuma mirklī naktsvidū raksta, tad vēlāk to mazliet nožēlo.
un atbildot iedzeļ par to, ka esi iesaistīts šajā mirkļa atklātībā.
viss ir caurspīdīgs.
viss ir caurspīdīgs.
un tas iegruzī līdz kauliem.
-
6 rakstair doma
- 19.9.05 09:27
- mēnesis uz laukiem.
(nē jau, tik tās trīs dienas, kas pavadītas laukos ievilkušās kā tas, ko te augšāk rakstu)
un liels apaļš dzeltenraibs mēnesis ceļa galā un uz asfalta atspīdumos.
-
3 rakstair doma
- 7.9.05 12:01
- un zini ko. kad tā stāv samelnējušā vakarā augšstāva atvērtajā logā, kura palodze siedzas līdz pusstilbam, var tā viegli pāriekties pāri un skatīties pāmaiņus iekšā pretējā atvērtā logā, kurā redzams vēl viens atvērts mazlogs ar zilganu gaismu no āra..un piecu stāvu zemākajā pagalma klonā. un vieglā cigaretes uzdzīta reiboņa iespaidā šķiet, ka nekas nav vieglāk, kā ļauties šim pievilkšanas spēkam... un SKAISTI laisties uz leju...vieglītēm piezemēties vai kā uz batuta atsperties lēcienam vēlreiz un, notēlojot gumijas vīriņu, naski izlēkāt līdz vārtrūmes izejai nokļūstot uz ielas... bet tad tu tā it kā sajūti sāpes plecā un krūškurvī, un nobrāztu vaigu vai vēl skumjāk...un nokāp pustrepes attālumu lejā, aizcērt aiz sevis durvis, iztīri zobus un dodies pie miera. vai iedzer vēl tēju...
-
2 rakstair doma
