- subject
- 21.9.05 11:40
- stipri piedomajot par kādu, ir ļoti iespējams sagaidīt atbildes reakciju. kauču lasāmā veidā.
īsziņa.
izmisums mazliet, vientulība mazliet, pieķeršanās mazliet.
jautājums, kas tapis naktī, atsūtīts vēl vēlākā naktī vai arī mans miegainums ir noklausījies signālu un pēc div stundām apskatījies, atbildējis apdomīgi gurdi gudri, bet līdz ar to, ka pusapziņā, patiesi. un visu atlikušo nakti nomētājies attiecīgajā tematikā, nesaprotot vairs, kas bijis īsts un kas piedomāts sapnī..
vien atbildes īsziņa no rīta rāda, kas ir kas.
un es zinu, ka līdzīgi kā man, kad tadā saspīlējuma mirklī naktsvidū raksta, tad vēlāk to mazliet nožēlo.
un atbildot iedzeļ par to, ka esi iesaistīts šajā mirkļa atklātībā.
viss ir caurspīdīgs.
viss ir caurspīdīgs.
un tas iegruzī līdz kauliem. - 6 rakstair doma
- 21.9.05 14:10
-
minga
...
no visa pa druskai
nekad visu līdz galam
ja Tev skumji kļūst...
aizsūtīšu Tev vilcienu baltu sarkanām svēdrām
aizmiegsies acis ūdeņos asos (tik tuvu, tik tuvu...)
zaļš ir izmisuma džunglis, bet zaļa ir arī līdzsvara latiņa horizontam
balta kaija vidū jūras raud viena pate
ai, zaļā līdaciņa, nāc ar mani rotāties!
... - Atbildēt
- 21.9.05 14:45
-
khm
- Atbildēt
- 21.9.05 16:08
-
izklausās gana raupji, tas vels, ja.
- Atbildēt
- 21.9.05 16:28
-
minga
:(
nu
lai neievainotu...
jāmācās tā drusku...
tā asāk un vispār:(
piedod
tas nebija tā domāts
man vienmēr sanāk pretēji:( - Atbildēt
- 21.9.05 17:21
-
nu tak.
vai ta es ko.
es neko :) - Atbildēt