Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi
# * * *

• 24.7.17 15:56
• trauksmaina tāda aizbraucu nopirkt kūkas gabaliņu darba launagreizē. lai ātrāk laiks iet.
  pretim nākošāks izrādījās saldējums(salds tāds, ar mellenēm, rakstīts, teiktu, ka ar parsaldenu ievārījumu)
  sakarsu mašīnā. garāmbraucoša uzmetu aci vilinoši mirgojošajam rajona pelddīķītim, acumirklī sajutu aicinājumu. vakarā.
  apēdu saldējumu un uzreiz kļuvu mierīga, rāma, apgarota pat, teiksim.
  ir vakara plāns.
• 0 rakstair doma

• 26.2.16 11:07
• tik atkarīga no saules. izrādās.
  beidzot, beidzot pa ilgiem mēnešiem ir īsts tīrs prieks iekšā. vienkāršs un viegls.
  mājās ik vakaru tagad nokļūstu 10 min. pirms saules rieta un tad visa vakara gaisma ir manā dzīvoklī. tas ir kā steigties un paspēt uz kīno un noskatīties īsfilmiņu- ļoti pacilājoši, skaisti.
  uzplaukstu. kā tāds sīpolloks.
  Un tā filma top garāka katru dienu.
• 0 rakstair doma

• 17.12.14 15:07
• lasu krieviņu blogus par ienākošos krīzi viņu valstiņā.
  visi asarām acīs skaita naudu, skaita, ko tūliņ, tūliņ vairs nevarēs atļauties, kam ko nogriezīs, kam jau nogrieza, bet nu, pereķerpit šo krīzi kā visas citas iepriekšējās, jo russkije že dušoj krepkije. nav akurāt tā, kā mūsu 'patriotiskajā' valstiņā, kur pilni interneti ar zūdīšanos par valdību un valdības vainošana visā sliktajā.
  sirdi iesildīja tikai viens vienīgs cēloņsakarību izprotošs koments visā tajā sadzīvisko zaudējumu gūzmā- "Жопа вполне ожидаемая и давно предсказанная. Разве не так? Закон бумеранга в действии."
• 3 rakstair doma

• 25.11.13 16:52
• Viena darbdiena ir divu tējassvecīšu degšanas ilga
• 1 rakstair doma

• dzsv
• 4.7.13 18:24
• burvīgs raidījums ieslēdzās ltv1- seniores koristes ensamblī savas virsmāsas vadībā pa zilbēm lasa: Mi-šel- mai- bell- zēs ār vārds zet go toge-ser vell- mai m-iš-el... un otrā rindiņa- sont des mots kui- vont tres- bien en-samle, tries ben e-nsable. tad viena pras' otrai: tu zini, kas tā par valodu?
  uzmini nu, arī tu, kādā smalkā notī pēčāk šitis dziedams:)
• 0 rakstair doma

• 31.10.12 16:55
• droguveikala kasē šodien satiku izbijušo izglītības darboni. skolotāju ar lielo padomju laika S. sievieti ap 40. sievieti labākajos gados, teiksim.
  nu, labi- valsts probācija dienesta darbinieci izbijušo, arī iespējams.
  ikkatrs viņas norādījums(vai varbūt tikai tonis) lika man sajusties kā pamatskoliņā, vai vismaz vainīgai:
  - drogu karte jums ir?
  - roku krēmu piedāvājam!
  - ielieciet karti!
  -uzgaidiet!
  -ievadiet pinkodu!
  -izņemiet karti!
  -čeku paņemiet!
  atāatā. kaut kāds prieciņš jau tika, sasmaidījos par šo asociāciju.
• 0 rakstair doma

• 15.8.12 16:52
• kad es esmu paņēmusi mazliet atvaļinājuma, lai laiskā rīta stundā neizlīdusi no pēļiem pie rīta baltās kafijas paskatītos atlētiskos, sportiskos, muskuļotos ķermeņos tv ekrānā, olimpiāde, izrādās, ir jau beigusies.
• 0 rakstair doma

• 12.7.12 13:06
• "1937. gada 31. oktobrī Harmss dienasgrāmatā raksta: “Mani interesē tikai “n i e k i”; tikai tas, kam nav nekādas praktiskas jēgas. Mani interesē dzīve tikai visās tās nejēdzīgajās izpausmēs. Varonība, patoss, drosme, morāle, higiēniskums, tikumība, aizkustinājums un azarts - šos vārdus es neieredzu. Taču es pilnībā saprotu un cienu: aizrautību un sajūsmu, iedvesmu un izmisumu, kaisli un savaldību, izlaidību un šķīstību, skumjas un bēdas, prieku un smieklus.”"
• 1 rakstair doma

• 27.6.12 14:10
• ko es gribu, to gribu, ko negribu, to negribu.
• 0 rakstair doma

• 27.6.12 14:09
• kas man patīk, tas patīk, kas nepatīk, tas nepatīk.
• 0 rakstair doma

• 19.6.12 18:11
• dažkārt šķiet, ka lietas ir lielākas par lielām.. līdz mirklim, kad viss kļūst maziņš. trausls un maziņš.
• 0 rakstair doma

• 27.11.11 11:02
• kā naksniņā nolieku galviņu uz spilvena, tā sākas. uzreiz pēc iemigšanas viesistabā, nenosakāmā vietā sabirst kaut kas lielāks, iespējams, koka kluči, kuru tur nav. 3.33- Kaut Kāds troksnis; 4.44 Kaut Kāds2; tad pāri istabai aizripo suņa bumbiņa.. un suns tai pakaļ.. vai otrādi:) visbeidzot, 7.35 modinātajs, ble. veļu laiks.
• 0 rakstair doma

• 14.10.11 10:03
• es esmu visstraujāk novecojusī pusaudze
• 0 rakstair doma

• 16.9.11 17:05
• nav mīlīgāka darbdienas dienas noslēguma par to, kā noskatīties, ka kaimiņķēdes sunīc tiek palaists brīvsolī. kas par prieku! kas par skriešanu, kas par auļošanu!
• 0 rakstair doma

• 24.8.11 09:54
• agra rīta stāvēšana sievišķīgāk tērptai ielu krustā, kur nav pieturas, liek man justies nepiedienīgi. garām braucošs vīrs lēnīgi nopēta mani no galvas līdz kājām, es pie sevis nosaku- ko lūri... viņš man pagriež savu auto dibenu, uz kuras oficiāi firmpiederīgi rakstīts- koblenz
• 0 rakstair doma