- 7.9.05 12:01
- un zini ko. kad tā stāv samelnējušā vakarā augšstāva atvērtajā logā, kura palodze siedzas līdz pusstilbam, var tā viegli pāriekties pāri un skatīties pāmaiņus iekšā pretējā atvērtā logā, kurā redzams vēl viens atvērts mazlogs ar zilganu gaismu no āra..un piecu stāvu zemākajā pagalma klonā. un vieglā cigaretes uzdzīta reiboņa iespaidā šķiet, ka nekas nav vieglāk, kā ļauties šim pievilkšanas spēkam... un SKAISTI laisties uz leju...vieglītēm piezemēties vai kā uz batuta atsperties lēcienam vēlreiz un, notēlojot gumijas vīriņu, naski izlēkāt līdz vārtrūmes izejai nokļūstot uz ielas... bet tad tu tā it kā sajūti sāpes plecā un krūškurvī, un nobrāztu vaigu vai vēl skumjāk...un nokāp pustrepes attālumu lejā, aizcērt aiz sevis durvis, iztīri zobus un dodies pie miera. vai iedzer vēl tēju...
- 2 rakstair doma
- 7.9.05 12:24
-
taados wakaros pasaule par wienudweeseli kljuust jaunaaka...
- Atbildēt
- 7.9.05 13:28
-
minga
un reizēm tas nav vis cigarellas reibonis, bet zilgānas vakara skumjas.
un mazmirkli pirms skaistā izklupiena tu redzi sevi klusiņām lavāmies uz pirkstgaliem pār sarkanu ķieģeļu paklāju ustabā, lai neviens! (kaut nava jau neviena, esi viena...)nedzirdās, neausās, nenoskatās - ko domā, kā domā, kāpēc...
tu novelc pirkstiem pār tapešu rimbuļiem/grubuļiem
tu sadzirdi kaimiņu noraujam tualetē ūdeni un kaut kur ieraudamiez bērnu (tā noteikti ir meitenīte, puikas bļaun savādāk:))
tu pacīnies brīdi ar vēju aizkaros, kas vēl tikai nodomāti, ne piekārti
un tad var arī tā SKAISTI...spārni vaļā...līdz zemei nenokritīsi...aizķersies kastaņos asos, un notecēsi lejup pa stumbru rēpuļainu saldas piles vietā
vakari ir tikai jāsitas logos - Atbildēt