- 7.9.05 13:28
-
mingaun reizēm tas nav vis cigarellas reibonis, bet zilgānas vakara skumjas.
un mazmirkli pirms skaistā izklupiena tu redzi sevi klusiņām lavāmies uz pirkstgaliem pār sarkanu ķieģeļu paklāju ustabā, lai neviens! (kaut nava jau neviena, esi viena...)nedzirdās, neausās, nenoskatās - ko domā, kā domā, kāpēc...
tu novelc pirkstiem pār tapešu rimbuļiem/grubuļiem
tu sadzirdi kaimiņu noraujam tualetē ūdeni un kaut kur ieraudamiez bērnu (tā noteikti ir meitenīte, puikas bļaun savādāk:))
tu pacīnies brīdi ar vēju aizkaros, kas vēl tikai nodomāti, ne piekārti
un tad var arī tā SKAISTI...spārni vaļā...līdz zemei nenokritīsi...aizķersies kastaņos asos, un notecēsi lejup pa stumbru rēpuļainu saldas piles vietā
vakari ir tikai jāsitas logos
# * * *