a es nupat uz balkona dialogu noklausījos. monologu gan patiesībā.
papriekš pirms dažām dienām dzirdēju, kā dumās meitenes māmiņa dumajai meitenei klāstīja, cik gan briesmīgi, vasaras nekādas. a šodien vaimanāja, ka nomirt var, kāds karstums :)

tā viš i- bārsta te vistām pērles, tas laiks, a vistas ta pašas nezina ko grib:)

uj, bet žēl, ka tu vakar to dumo meitenīti neredzēji, un viņas māmiņu vēl piedevām. tad tev tas teksts pavisam jautrs šķistu - tik pat jatrs cik man :)

žēl gan..