- 20.6.06 09:58
- Vakara "izklaides" sākums iemiesojas ārkārtā prelatviski noskaņota pabomzīga izskata tēlā, kas nostājies pie mūsu- četru svešinieku ar ritmiski atstarpi aizņemtā pagarā operas parka soliņa.
Stāv un bubina kaut ko par to, ka "oi, kak vsje tak kuļturna seļi.. raz dva tri cetiri... razseljis tut, vidite.. tut žhe mesto dlja skolki jeshcjo...raz.. dva...nuu, vot sidjat tut kultruno, čitajut, vidite lji... blje"
- "prisazhivajsa", saka saulē apsvilušais, mazliet recedīvisku sejas pantu īpašnies, ritmiski attālais kaimiņš(pamanījis varbūt, ka šim plastmasas nedadzerta alus pudele rokā.
" Ja belarus. pei brat."
Celties slinkums un līdz norunātajai tikšanai vēl laika, tapēc sēžu un lasu tālāk.
un parasti jau nenovēršos kā no spitālīgajiem, vien jūtu, ka šis nebūs klusētājs un, ja akurāt negribas noklausīties, kas šim sakāms, vajadzētu celties. Kad blakus sēdošā meitene pieceļas, pasēžos tālāk uz garā krāsla, bet tak pamanījis arī šo kustību, pamet ar roku mana virzienā: "vovo. dumajet chto luchse nas.. kņižki čitajet, dumajet, čto lučše nas.. kuljturnaja.. a vedj chitatj ta ne umejet. kamu nuzhna eta pokolenije, svolochi. da njekamu. luche bi nebila bi tokovo priduroshnogo pokolenjie... chitajet, znajete lji... chitatj to ne umejet.. ne oni chitalji Dostojevskogo, ne Turgenjeva, ne Buklgakova ne..., "apstrūkst krievu literatūras klasiķu vardū..."blje, nečevo ani ne čitaļi... čitatj ne umejut..." garām paiet apaļīga sievietīte "i eti tut, tolstozhopije dumajut shto guljajut... dumajut chto lucshe..." škiet ir milzīga sāpe iekrājusies un žults, un komentārus uz līdzenas vietas var atrast par jebko un jebkuru... seko jau dzirdēti teksti par latviešu fašismu, baltkrievu sādžu dedzināšanu, vēsturisku notikumu piesaukšana un interpretācija.
"ja im pokazhu. ja im!!! "svoloči. ja im!!!"
kad seko skaļi izkliegts "Fašisti!"
... viss, pietiek.
es ceļos.
uzvāros ne pa jokam.
Mājupceļā uz Maskavforštati piepildītajā leģendāri skandētā 15.trol. ieveļās čigānu un krievtautīgo apvienotais balagāns; balināta sīka čigāniete ar brēcošu bērnu uz rokām, melna čigāniete ar ratiem, neliela auguma slāviski sasārtušu ģīmi vīrs un divjaunekļi... viņu pēkšņi šķiet tik daudz un viņi tā piesārņo telpu, ka sāc svīst un vienā mirkī jūti piemetušos klaustrofobiju. divi rati vidū, ne uz priekšu ne atpakaļ. skaties pēc atkāpšanās punkta- galējām durvīm priekšā velosipēds. Visi iesaistītie/neiesaistītie, kas stāv un nosprosto ejas, pēkšņi šķiet kā čigānu bandas locekļi un ieņem šajā pārbraucienā savu lomu un vietu. kājas kļūst "mīkstas" un visu atlikušo ceļu līdz mājām roka iekrampējusies somas lencē, sirds neizsit rimtu, bet mīksti pļederē krūtīs...
čigānietes bez apstājas vārās, veči rēc, sabrēcas, sakliedzas. Neskatos. neklausos. esmu tālu... līdz redzu savā priekšā sasvīdušu sārtenu ģīmi- pirmītēji ievērotais čigānietes kompanjons ar ielīko degunu piespiedies cieši klāt man blakus stāvošai meitenei ar pleca somu, roka taustās uz somas atvērumu.
mana roka ceļās un pirksti piebaksta meitenes mugurai, viņa sakustas, sāniski pagriežas. zaglīgā roka izslīd no somas. ne vārda. sirds dauzās, kā iesaistītai šajā teātrī. šķiet, ka zinu, ka nedrīkst teikt un kliegt, ka zog, ka apzog. dabūt sejā to pašu dūri vai gāzi vai sļāvienu- dzirdēts.
meitene pavirzās uz durvju pusi, nezinu, vai sapratusi, bet somu iežnaugusi rokās. līkais pēkšņi arī ir pie durvīm. cieši iespiedis meiteni ārdurvē, visa masa pavirzījusies uz to pusi. teātris īstākais. pēkšņi ir daudz mobilo viņu rokās, viens kaut ko spaida uz otra kakla pakārtā mobīlajā izraisot vēl lielāku burzmu, līkais lamājas ar savu balināto čirku. bērns kliedz. meitene izkāpj... nezinu. vai attapsies, ka somā kā nav, vai šie nepaspēja?
nākamajā pieturā izveļas balagāns.
trolejbuss klusi noelšas.
nopūšas.
saskatās.
un sakiet, ir pārvarama šī rasisma netrauslā stīga? kā mīlēt šos mikrorajonus pārkrāmējušos dīkdienīgos, bļespļaudīgos cittautiešus arī, kā? - 4 rakstair doma
- 20.6.06 11:19
-
man arī dūša apskrējās, šito lasot. ir jābūt mātei terēzei, lai tādus mīlētu. bet nīst nav vērts, vienīgais, ko var, ir norobežoties, attālināties. mums jau te vēl ir maza pilsēta, bet lielajās cilvēki diferencējas vēl dažādākās grupās, un jā, laikam tikai ģeogrāfiski var to risināt, līdzīgie savācas vienkopus.
- Atbildēt
- 20.6.06 11:29
-
pēc tam jau ienāk prātā visādas atbildes, ar ko tādiem muti aiztaisīt ciet. piemēram, 'a ti dumaješ, Dostojevskij kņigi ņe čital? i na jego ti tože bi nasral?'
- Atbildēt
- 20.6.06 12:07
-
ar šādiem labāk sarunās neielaisties.
ir sava viena doma un taisnība un neko citu ne dzirdēt vēlas, ne arī klausīties māk. - Atbildēt
- 20.6.06 11:38
-
jomajo...
- Atbildēt