| |
[Jun. 16th, 2015|08:27 pm] |
|
kā mēs atbraucām tā visu laiku gribējām kāpt kalnā, jo kalns ir tieši aiz mājas, ņem tik un kāp, bet pirmajā dienā mūs pārsteidza pilsētas orķestris un kkāds grozu mešanas vispasaules čempionāts, kas ir nenormāļi smieklīga nodarbe, pēc tam bija jābrauc jūrā un jālūr pusnakts saulē, palika pēdējā diena, bakstījāmies, bakstījāmies, iedzērām kandžu, ieraudzījām ka migla uzkrita, izlēmām lielajā kalnā nekāpt, tik pāriet pāri korītei, ap kādiem pus11 vakarā izgājām no mājas, jo tumšs jau šeit nepaliek un ir vienalga kad iet, netikām pat līdz mājas stūrim, kad sāka līt, bet mēs varonīgi turpinājām, uzkāpām līdz piemineklim (1/3 no kalna), kas ir vienam vēl dzīvam kinorežisoram, salijām un kāpām mājās iedzert vēl |
|
|
| mandeļu mērce |
[Jun. 16th, 2015|08:38 pm] |
|
ā, un vēl es tur katru dienu taisīju meitenēm ēst, tā kā beigās viņas teica, lai palieku pie viņām dzīvot vasarā un taisīt ēst, un vakar izpildījos ar tām mūsu noķertajām zivīm, zivis klasiski krāsnī ar citronu uz sīpoliem, vēderā zaļumi, bet izdomāju vēl uztaisīt mērci, kas man pašai bija atklājums – mandeles apcep paniņā, tad mazliet sadauza, liek atpakaļ jau eļļā (sviestā) pieber kaperus un pielej citrona sulu, tad to visu uzgāž virsū gatavām zivīm, kas ir izvilktas no krāsns |
|
|
| |
[Jun. 16th, 2015|11:19 pm] |
|
nu tā, visi cibas veģetārieši aizver acis un aizgriežas, mēs nogājām vicītes hotelī uz vakariņām, jo nebij spēka nekur vilkties un es pasūtīju debešķīgu roņa steiku, nekad mūžā nebiju iedomājusies, ka ronis var būt tik garšīgs. visas šitās jocīgās lietas man patīk pagaršot tikai zemēs, kur tas pieder pie lietas un ir vietējo ēdienkartē gadsimtiem |
|
|