Es gribu kempot ar teltīm un ugunskuru un zvaigžņu skaitīšanu un tā, bet reāli nevaru iedomāties, ko aicināt kompānijā, jo draudzenes 1)nav ieinteresētas vai spējīgas šobrīd; 2) nāk komplektā ar otrām pusēm un tad es jūtos kā liekais cilvēks, jo viņi dzīvo savās robežās.

Draudzīgās kompānijas ikgadējais laivu brauciens tiks saīsināts un komfortizēts, bet vispār pārsteidzoši, ka notiks, jo gada laikā saradušies 3 jaunpienācēji, kas ir mega jauki un skaisti un burvīgi :D bet tā tāda realitātes deva pa galvu, ka dzīve un laiks iet uz priekšu - visi ir pieauguši, visiem ir ģimenes. Un es jūtos kā citā laika zonā aizķērusies un atstāta, un dažreiz liekas, ka dzīvi skatos kā filmu, kas uz mani īsti neattiecas, un es pat nezinu, vai gribu ģimeni vai tas tik tāds sabiedrības viedokļa spiediens un priekšstats, ka tā jādara, jo ja tu neesi precējies un tev nav bērnu kādā noteiktā vecumā, tad tu esi diezgan lūzeris dzīvē..

eh...jātiek vaļā pašai no saviem aizspriedumiem un pieņēmumiem, kas kā ir un kas ir pareizi -_-