Gribētos smalko lodīšpildspalvu, kam rakstīšanas laikā mainītos tintes krāsa no zilas uz pelēku vai melnu.
Kad sanāk daudz un mierīgi rakstīt, tad sāk iepatikties savs rokraksts.
Kad kaut kur ejot vai braucot vai darot monotonas darbības domas klejo, tad fantazēju dialogus ar esošiem un neesošiem personāžiem. Kad viss izrunāts, sāku galvā klausīties dziesmiņas.

Kur klejo Tavas domas?