Izdomāju dzejas dienu ietvaru pasākumu sakarā apmeklēt Taku. Tā kā naudas žēl un debesis izskatījās tīri cerīgi, tad izbraucu ar riteni. Protams, kad biju ceļa vidū, sāka līt. Izmirku līdz tiku līdz nojumītei un tad stāvēju un domāju - braukt tālāk vai atpakaļ. Nolēmu, ka nav mana diena un jābrauc mājās, bet nepabraucu ne 10m māju virzienā, kad lietus pierimās, tad nu par spīti turpināju pa maršrutu braukt uz nodomāto mērķi. Vīlos, ka galā nebij kur riteni pieslēgt. Tas tak hipsterrajons - tur tak visi ar riteņiem brauc! Beigās gan atradu vientuļu stabu kādu gabaliņu nostāk un tur arī pesaitējos. Varētu vēl vienīgi cerētēt, ka, tā kā apkārt pilns ar 'nepiesietiem' hipsterriteņiem, tad manējo nevienam nevajadzētu :D Tiku tajā Takā iekšā, bet īsti nesapratu to improvizāciju. It kā jau smieklīgi ik pa laikam, bet vairāk stulbi likās - bezsakarā lasīt tekstus no random lapiņām. Tie čaļi ta vēl daudz maz kko no sevis arī pielika klāt, bet kopumā nesapratu domu, bet nju tas laikam tpc, ka neesmu tik mākslinieciski radoši domājoša.
Aizbraucu tālāk uz Alu, kur bij cerība tikt pie dancošanas, ko arī izdevās realizēt beidzot, un pie reizes satiku visādus brīnumus un piedzīvoju pārsteigumus :D
Yes, KurBijKurNe vieno :D