dziive ir kaa seriaals.... tikai atshkjiriiba ir taada ka seriaalaa pusstundas laikaa paiet vairaakas dienas, bet dziivee tikai pusstunda... pie tam izteereeta papildinot sapnju skaitu nevis to samazinot, tos realizeejot... patiesiibaa cilveeks pusstundas laikaa var izdariit daudz... arii vienaa minuutee var ljoti daudz kas notikt... noveerojot laiku to var redzeet... nevajag pat iipashi piepuuleties... tikai noluukot kaadu darbiigu cilveeku, cik daudz vinjsh minuutes laikaa var izdariit... un pasham tikmeer neko nevajag dariit... vienkaashi skatiities vienu minuuti... un tad ir sajuuta ka tu esi tik daudz laika zaudeejis, vienkaashi seezjot un neko nedarot...un tu saac domaat - ko tik tu buutu vareejis izdariit pa to laiku... un tad tu saac domaat ka pa visu nodziivoto muuzju tu neesi izdariijis tik daudz lietu, jo vienmeer atliec visu uz veelaaku laiku, domaajot ka nepaspeesi neko no taa visa un tad kkam citam nepietiks laika... un tad tu tiehsaam saac atminjaas paarcilaat visus savus sapnjus un meerkjus... varbuut pat sataisi saraxtu ar tiem... un saproti ka taadu tieshaam ir daudz - visi mazie sapniishi par katru beerniibaa nedabuutu veikala skatlogaa redzamo konfekti, jo bija jaasteidzas uz beernudaarzu... par katru noslimoto un maajaas izniekoto dienu, kuru tu buutu vareejis pavadiit ar draugiem pagalmaa...iepaziistot cilveekus... par katru nepateikto domu, kura tev joprojaam ir praataa, bet tai vairs nav noziimes... visu to nevar atguut... viss tas ir zaudeejis savu jeegu, kaadeelj piedzima sapnis... bet var censties naakotnee piepildiit visus sapnjus un pateikt visu ko domaa... tas nekas ja pilniibaa neizdosies - tu vismaz meegjinaaji... un kko tu buusi ieguvis no taa visa - tu sanjeemies to izdariit... un tas jau ir daudz - vien sanjemties realizeet sapni... es tieshaam apbriinoju tos cilveekus kas dara ko grib, nevis ko vajag gribeet dariit... un vinji nedoma par sekaam... vinji dziivo vienam mirklim...
es gribu atgriezties pagaatnee... pirms gada... iespeejams tad tagad viss buutu citaadaak...