Labās ziņas ir tādas, ka pie Romas viesnīcas pārdod ceptus kastaņus. Tieši tā kā rakstīts visādās bērnu grāmatiņās par mazajam raganiņām un citiem pasaku tēliem, kas dzīvo pasaku zemēs vai Parīzē vai Vīnē. Nu jā - citās pasaku zemēs..:)
Sliktās ziņas ir tādas, ka tiem pasaku kastaņiem viņi ir piemaisījuši mūsu parastos kastaņus, vai arī nemāk tos izcept un daži no tiem garšo pēc zīlēm. :))
Labās ziņas, savukārt, ir tādas, ka kastaņi ir karsti un melni. tas nozīmē, ka pirkstus var gan sasildīt, gan nokrāsot par vienu cenu.
Sliktās ziņas ir tās, ka kastaņus pārdod salavecis brillēs un viņam nevar ieskatīties acīs. Turklāt zem letes viņš mēģina ietirgot zemenītes sniegā. Baigi aizdomīgi tas tomēr.
Labās ziņas gan ir tādas, ka naudiņu kastaņiem var atrast mētājoties uz zemes, ja nāk no Zābera izstādes, kas ir par velti. :)
Sliktās ziņas ir tādas, ka izstādē ir briesmīgi auksts, bet tās tad nu ir vienīgās sliktās ziņas, kas sakāmas par šo pasākumu.
Visas pārējās labās ziņas ir tādas, ka iebrienot dubulto w piebārstītajos dzejoļos un zīmējumu mudžeklos var sajust to, cik priecīgi cilvēki prot dzīvot. Viena daļa to zīmējumu par dzīvi kā pasaku pieaugušajiem, bet otra par ceļu pie tās.
(vienā no kartona kastītēm perlamutra poga) |
Jānomēģina man arī. Reiz to darīju Parīzē. Un tā bija lielā vilšanās, jo biju izsapņojusi ko gluži citu, lasot grāmatas. Varbūt vienkārši garšas kārpiņas toreiz pievīla? Vai kompānija nebija īstā? Vai pirksti pareizi nenokrāsojās?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
