nezinkāpēc atcerējos vienu brīnumu | 7. Jul 2003 @ 14:50 |
---|
Pirms gadiem 6 braucu uz Liepāju. Liekas, ka bija oktobris. Rudens. Diezgan nejauks laiks. Rīts ap 9. Lietus. Tumšs, bet tā rudenīgi spilgti zili tumšs ar dzeltenisarkanajām lapām ceļa malās. Tad pēkšņi saule un varavīksnes gals mums priekšā uz ceļa. Nācās braukt cauri varavīksnei. :) Izbraucu. Un vienmēr, kad atceros šo stāstu, nāk prātā pasaka no pirmās klases lasāmgrāmatas par kirgīzu vai turkmēņu meitenīti, kura sapņoja par iziešanu caur varavīksni. Un viņai tas nekādi neizdevās. |
braucot maajup no tabuuna, ar ilgaam noskatiijos kokos iekritushajaa varaviiksnee - tik ljoti gribeejaas nokljuut tur, iekshaa
manā bērnībā, ja izgāja cauri varavīksnei mainīja dzimumu
un kljuust par raganu, btw ;) bet tas, laikam, tikai tuvieshiem
|
From: | maya |
Date: |
7. Jūlijs 2003 - 15:53 |
|
|
|
(Link) |
|
Cik "laikam"? :)
|
From: | maya |
Date: |
7. Jūlijs 2003 - 15:53 |
|
|
|
(Link) |
|
Nu tāpēc jau tā meitene gribēja iziet. Jo tikai puikām brīv' iet skolā un vispār labāka dzīve...:)
From: | (Anonymous) |
Date: |
7. Jūlijs 2003 - 15:55 |
|
|
Es arī, es arī!
|
(Link) |
|
Es arī pirms gadiem septiņiem. Tikai pretējā virzienā - no Liepājas uz Rīgu. Atcerējos arī lasāmgrāmatu. Tur, man šķiet, bija, kā Smejmoon saka: meitenīte dikti par puisēnu gribēja tapt. Par puisēnu tapt negribēju, tak' kaut ko prasījās darīt, tāpēc iedomājos vēlēšanos. Piepildījās. Bet tagad rādās, ka nebūs īstā vēlēšanās bijusi. Morāle: nevajag jaukt varavīksni ar māņticību. labāk vienkārši skatīties, priecāties, izbaudīt... Zemeņu Meitene
|
From: | skuka |
Date: |
7. Jūlijs 2003 - 16:29 |
|
|
ne varavīksne, bet arī brīnums
|
(Link) |
|
Atcerējos, sen: braucu pa Piebalgu, arī tumši zilā dienā augusta beigās, ar retiem spēcīgiem saules stariem starp rudenīgajiem, vēja kultajiem mākoņiem, tumšdzeltenas druvas, siltas, piesātinātas gaismas. Pēkšņi ceļš iet lejup, ielejā zirdzinš ganās, netālu mazs namelis, aka. Un es sapratu, ka esmu nonākusi latviešu pasaku apcerētajā pazemē, nu tajā mīlīgajā - kur bārenīte nonāk, kad akā dodas iekritušo vārpstiņu meklēt, un kur ābele lūdzas, lai viņas ābolus nolasa.
|
From: | kas |
Date: |
7. Jūlijs 2003 - 17:05 |
|
|
Re: ne varavīksne, bet arī brīnums
|
(Link) |
|
dikti jau jauki un taas pasakas ar! :)
|
From: | skuka |
Date: |
7. Jūlijs 2003 - 17:09 |
|
|
Re: ne varavīksne, bet arī brīnums
|
(Link) |
|
Ai, patiesībā slikti aprakstīju. Tas pazemes iespaids radās no tā, ka debesis bija ļoti, nu ļoti zemas. Un tā gaisma bija pieklusināta, bet it kā no visām pusēm nākoša, un bieza, sajūtama. Un tais retajos mirkļos, kad saules stars iedzirkstas, pāršķeļot mākoni, tad sajūta, ka viņš izlaužas no citām, augstākām debesīm, kuras redz tie, kuri palikuši virs zemes...:)
|
From: | kas |
Date: |
7. Jūlijs 2003 - 17:15 |
|
|
Re: ne varavīksne, bet arī brīnums
|
(Link) |
|
Es aptuveni taa ar iedomaajos, - pasakas nnemot par pamatu :))
|
From: | vikings |
Date: |
7. Jūlijs 2003 - 20:54 |
|
|
Varavīksne...
|
(Link) |
|
Vai ir kāds mirklis dzīvē, kurā zūd brīnuma sajūta? Vai apstākļi, kas liedz saskatīt varavīksnes? Jebšu vienkārši un nesatricināmi ir jāmaina attieksme?
Laikam tā.
|
From: | maya |
Date: |
8. Jūlijs 2003 - 11:36 |
|
|
Re: Varavīksne...
|
(Link) |
|
Klau, pēdējā laikā es sāku pārāk daudz nesaprast. :))) Kādu attieksmi Tu gribi mainīt?
Bet skaidrs, ka brīnam sajūtu pazaudēt ir vieglāk par vieglu - pieņemot, ka jēgpilns ir tikai tas, kas izskaidrojams un nozīmīgs tikai tas, kas derīgs. :)
|
|