 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
maschera's Journal
Kādas sarunas preambula (es še citēju kādu sarunu): es (maschera saka otram cilvēkam) tikai konstatēju faktu, nevis apsūdzu. Diskursa izvērsums: nēēē, Nirnberga!!!! Tu mani apsūdzi, kliedz tas otrs.
(Tālāk runāju es, turklāt ar sevi.)
Kur mani goda svārki un tūkstots rubuļi. Saproti, ja man būtu brūte tur, kur aiz Raunas augsti kalni, man nerūpētu, ka viņa kraukājās un šņāca, jau laikam nedzīvos. - Dak es viņu izrautu pat no nāves ķetnām, man būtu spēks, ja viņa piepeši (vai- peikšņi, kā tagad raksta tviterī) atdarītu acis un teiktu: tu točna mani glābsi? - Ļaudis, mēs taču glābtu katris!! ja jau goda svārkus vilkuši. - Bet nelaime tā, ka brūte nav ieinteresēta izdzīvot, un es tagad sēžu pie šīs līķes ar visiem saviem labajiem nodomiem, un es mīlētu līķi vēl vairāk, ja man nebūtu neatsaucami pazudis tabakas maks. (Par zirgu nieks, gan kāds pabaros.)
Šo es rīt izdzēsīšu, bet ja nu pēkšņi kāds saprot.
Tu ej uz Raunu, aizej, atrodi brūti, kura vairāk par visu vēlas uzvelt tev savas bojāejas vainu, un tajā vietā, kad tu ar tavuprāt gudru ziņu saki, ka iziesi ārā pačurāt, tavs tabakmaks ir pazudis un zirgs ir prom.
E?
Nudien nesaprotu, kāpēc ir jāskrien, jāvingro, jāpārdzīvo, jāvēlas mirt, jāprecas, jāļauj lūzt sirdij, jāmokās laika trūkumā, jāapšauba eksistences jēga un kaut kas vispār jāgrib, ja var vienkārši uzpīpēt.
Mezhoniiga koferpanika, riit dodos zu maajaam - vairs neatceros, kaa tur izskataas. Luudzu, neizsleedziet vasaru, pagaidiet veel.
Teevijaa sveetku diena. Noleemu slinkot arii es. Eedu picu un skatiijos "Taurinjdeju", baigi forshaa filma tomeer.
Piegriezies, ka visi mirst, visādi jauni puikas kā Pelšs. Nesen kaut kur lasīju būtībā jau nepārsteidzošu sentenci par to, kāpēc nereti pašnāvību izdara tie, kuriem quasi ir viss - bagāti, slaveni, daudzsološi utjpr. Jo nav enerģijas dzīvot. Jo dzīve ir cīņa. Bet enerģija, lūk, ir kādam bomzim, viņš dzīvo no sirds. Bet vienam daudzsološam vnk nav tās enerģijas un nav kur ņemt. Btw - kur ņemt? Stāvēt apskāvušamies ap ozolu ceļmalā? Nez vai palīdzēs. Tad kur?
Vakar Diseldorfā, piektdienas vakara nenoteiktajā trauksmē, ēdu kartupeļu pankūkas ar lasi un ilgojos pēc Latvijas. Līgo vakarā te takš i pļavas puķes nesaplūksi. Līgošu lepnā vientulībā klusējot. Vai, precīzāk - līgošu vilcienā no Berlīnes uz Diseldorfu. Absurds kaut kāds, kā es te iekūlos uz tik šausmīgi ilgu laiku?! Mājās tikmēr vasara paiet. (sigh) Nuja. Viss jau dzīvē ir mācība, skola utml., protams.
Alleluja! Saule, karsta! Iešu uz Holandi. Aizvakar ielaidos ar 2 citiem nūģiem, kuri sāka kaukt, gulēt uz asfalta un vainot visā mani, kad paši nejaudā noiet štrunta 16 km. Nu un kas, ka apmaldījāmies. Tur sparģeļu mežos visi ceļi takš vienādi! Uzminiet, kurš tagad ir Galvenais Maldu Ceļos Vedājs, par kuru stāstīs leģendas paaudžu paaudzēs, cik švaki latviešiem ar Orientierungssinn. Bija šorīt te iegriezusies kaut kāda TV (pat tik intīmi, ka ieviesās filmēt manā istabā), rīt būšot vēl, bet tagad aši, aši kādu Agatu Christie no plaukta, cigaretes ķešā un prom pa laukiem, bez nūģiem, svētlaimīgā vienatnē pretim pankūkām un dzīves ilūzijai.
"Human existence being an hallucination containing in itself the secondary hallucinations of day and night (the latter an insanitary condition of the atmosphere due to accretions of black air) it ill becomes any man of sense to be concerned at the illusory approach of the supreme hallucination known as death.”
― de Selby
Wieso tötete sich jemand, der alles hatte? [..] Erst später hatte er begriffen, warum sich diese Menschen töteten. Nämlich aus demselben Grund wie die Unberühmten und Armen. Sie konnten sich an sich selbst nicht festhalten. Sie ertrugen es nicht, mit sich allein zu sein, und hatten erkannt, daß das Zusammensein mit anderen das Problem nur leiser drehte, in den Hintergrund rückte, nicht aber löste. Vierundzwanzig Stunden am Tag man selbst zu sein, nie ein anderer, das war in manchen Fällen eine Gnade, in anderen ein Urteil. - Thomas Glavinic
Sēžu slinki, būtu jāēd, bet slinkums. Pēkšņi klauvē pie durvīm - grieķiete, soo sexy, un sniedz šķīvi ar delikatesēm un saka - your lunch, my lady. Cik labi būt priekšniekam!! cei.