Un es bildēšu pa labi un pa kreisi, un es bildēšu visu, ko vien gribu (nu, ok, atskaitot, piemēram, visādus militārus objektus šeit un tālumos, jo tā var rrriktīgi atrauties no onkuļiem) un kad gribu. Es bildēšu vismaz tikpat daudz, cik tagad. Un es ļoti (daudz vairāk) centīšos pierakstīt lietas, sajūtas.
Tāpēc, ka man patīk darīt abas šīs lietas, atrast pareizos vārdus, noķert to īsto sajūtu, pierakstīt domu, kas iešāvusies prātā. Ir pierādījies, ka, ja to visu nepiefiksēju "ar pierādījumiem", tas vienkārši... izšķīst ikdienā. Mēs esam tikai cilvēki, un cilvēkiem tā gadās.

Varbūt es biju nedaudz pazaudējusies. Bet tagad ar rakstīšanu es uzsāku atpakaļceļu pie sevis. Ceļš ir pavisam cits, un arī "es" gan jau ir pavisam cits, tāpēc nebaidos. Esmu tikai cilvēks.