marvellous
21 September 2020 @ 03:40 pm
Kā es turos?  
Jāatzīst sev un vēsturei - nu tā, ne visai. Es tiešām domāju, ka man ies labāk ar šo visu.
Pirms brīža ļāvu vaļu emocijām, atļāvu sev sašķīst drumstalās un tad atkal savākties kopā, izraudāju divus kabatlakatus un palika vieglāk. Atskaitot to, ka tagad gribas gulēt, jo acis sausas.
Taču varbūt tieši tik maz bija vajadzīgs, lai pārstātu dzīvot "uz pauzes" un beigtu gaidīt.
 
 
marvellous
18 September 2020 @ 05:00 pm
Hronikas  
Satiku K. Norunājām labas sešas stundas, pat par tematiem, kuriem nelikos iepriekš skaļi runājam.
 
- Nu, jā, man kā džekam varbūt ir vieglāk par to jokot. Es parasti kaut ko tādu muļķīgu atbildu, ja man uzdod šādus jautājumus. Rādu, cik man bieza āda.
- Bet tev jau nav! Tu vienkārši uzliec tādu masku.
- Tieši tā. :)

Sākums nedaudz neveikls, ar kaut kādiem manā uztverē ne visai smieklīgiem vai dīvainiem jokiem no K puses. Un man ļoti patika tas, ko es sajutu tajā brīdi. Es sajutu to, ka... es nejūtu (vairs).  Atskatoties, šķiet, ka gadi ir ļāvuši noresetot settingus, atmetot lieko prom, kas tagad savukārt kaut kādā mērā ir ļāvis pavirzīties tālāk uz nākamo fāzi. Runāt ir daudzkārt vienkāršāk tagad.
 
- Man vispār nepatīk runāt pa telefonu. Un svešiem cilvēkiem kaut ko prasīt. Es nevaru bez stresa uz ielas paprasīt ceļu, un pat zvanot ārstiem pieteikties uz vizīti ir jāsaņemas.
- Es šo tik ļoti labi pazīstu! Bet kāpēc tev tā? Jo ir sajūta, ka kaut kā apgrūtini tos cilvēkus, aizkavē?
- Jā! Apmēram. Ai, bet es vispār esmu kautrīga arī un tāpēc tā.
- Ja? No malas nepateiksi.
(..)
- Matemātiķiem ir jābūt trakiem. Viņi citādāk nevar nemaz būt. Tur ir jābūt fanātam par to, ko dari. Ja es būtu matemātiķis, tad man noteikti arī būtu popkorns izpūrušos matos un uzvilkts džemperis uz otru pusi. Un tas būtu ok, jo man vienkārši būtu pilnīgi vienalga par to. Man tā patīk skatīties uz cilvēkiem, kuriem deg acis par to, ko dara. Piemēram, pasniedzējs S, zini gan jau viņu. Es skatījos uz viņu lekcijās un domāju - "Ak, jel, viņš ir tāds nūģis! Bet viņš tā deg par to, ko stāsta, un tas ir tik forši!"  Man tā patīk skatīties uz tādiem cilvēkiem! Diezgan nedaudzus tādus esmu satikusi.
- Es saprotu, par ko tu runā. Man, lūk, zini, kas patīk? Es skatos uz cilvēkiem, kas redz to, kā citiem deg acis par to lietu. Un tad es uzreiz zinu, ka man ar to cilvēku būs ļoti viegli rast komunikāciju.

Kaut kad pa šo vakaru man sāka rasties sajūta, ka mums diezgan labi atbilst telefonu izvēles kritēriji, tāpat arī rakstura īpašības, ko meklējam un novērtējam līdzcilvēkos. Dažos brīžos man sarunas lika atcerēties visus tos vecos mindfuck sarunu fragmentus. Varbūt tie toreiz nebija nemaz mindfuck, vai arī viņš to turpina darīt arī tagad, taču šoreiz es esmu cita. 

- Paldies par vakaru! :)
- Ai! Bija forši, man garšoja vakars un patika. Paldies tev! Man šķiet kādi (daudzi gadi) kopš pēdējā čin čin.
- Bija baigi forši! Man prieks, ka varēja tā forši pasēdēt un parunāt. Pat nejutu tos gadus starpā, kad katrs raujamies pa saviem ierakumiem. :)
- ...un tur arī ir tā sāls. :) Ir tā reti, bet tā forši un garšīgi.

Pirms tiem daudzajiem gadiem viņš izvēlējās nepazaudēt draudzību un neiegūt iespējams kaut ko vairāk.
Un tagad es tā iedomājos - varbūt labi vien ir, ka tā? :) 
Draugi.

 
 
marvellous
18 September 2020 @ 04:10 pm
Sarkanā lupata vērsim 2  
Un vēl klāt tam, ka atsevišķi cilvēki ir kā sarkanā lupata vērsim, gadās, ka bonusā tie paši cilvēki vēl vienkārši fizioloģiski nespēj saprast tavus mesidžus un lasīt starp rindām, tā teikt. Nu, kā lai cilvēks neuzvelkas?
 
 
marvellous
04 September 2020 @ 03:57 pm
Sarkanā lupata vērsim  
Atsevišķi cilvēki man ir kā sarkanā lupata vērsim.
Dažreiz pat apjēdzu iespējamību, ka varbūt vienkārši piesienos. Bet nu, vienīgās virsotnes, kas nav sasniedzamas, ir stulbuma, ja? Un ja tas vēl nāk komplektā ar nekorektiem vai neētiskiem jautājumiem... Vispār piefiksēju, ka pēdējā laikā diezgan labi spēju savaldīties, aizskaitīt trīsreiz līdz desmit un tad izdomāt stratēģiski gudru atbildi. Bet tas nemaina vienīgi faktu, ka pa to laiku esmu paspējusi uzvilkties un izbesīties, ļoti iespējams, visai atlikušajai dienai.
 
 
marvellous
04 September 2020 @ 03:39 pm
+2kg/ note to myself  
Pirms pāris nedēļām ielikām svariem jaunas baterijas, kuras kopš kāda maija bija izbeigušās.
~+2kg. Nav tik slikti, taču man nepatīk tas cipars, ko redzu.
Work out.
 
 
marvellous
01 July 2020 @ 04:08 pm
Lai top! (covid atskaite)  
Jums arī šis viss Covid laiks ir baigi paskrējis? Ir jau jūlijs. Jūlijs, Karl!
Gribēju šeit piefiksēt, cik ļoti daudz lietas ir paspējušas notikt kopš marta.

1. Pavasarī uzlikām mājai dekoratīvo fasādi, visas noteku trubas tika sačubinātas un jumta kārbas ar'.
2. Tālāk sekoja bruģa epopeja. Manas draudzenes jau teju smējās, kā es šķiet divus gadus runāju par bruģa likšanu, cik tas maksā viss, un ka vispirms būs bruģis, un galu galā tad kaut kad pēc tam tikai kāzas. :D Šo procesu mēs pa lielam sākām kaut kad marta vidū un finišējām pēc apmēram diviem mēnešiem. Darba apjoms ir daudz, daudz, daudz. Tāds riktīgs fizisks workout's ar lāpstu rokās sanāk - uzkačāju bicīšus un dibenu = it's a win! Sākumā paši sarakām un sakārtojām drenāžas ap māju, tad lauzām nost vecās betona taciņas, ar lāpstām norakām melnzemi, es teiktu, pus metra dziļumā. Tam sekoja nezinu-cik-daudz kubikmetru ar skalotām šķembām izklāšana un visbeidzot smalkā grants. Visu atlikušo estētisko un skaisto darbu, t.i., bruģa ieklāšanu, atstājām profesionāļiem.
3. Tikmēr arī "lauku mājām" meistari uzlika jaunu fasādi. Paši pēc tam rīkojām visu durvju un logu rāmju krāsošanas akciju.
4. Mūsu mīļajam kaķēnam bija pienācis laiks doties. Tā mūsu lielā sāpīte. Taču viņš nodzīvoja skaistu mūžu, kas principā līdzvērtīgs divu vai vismaz pusotra kaķa vidējam mūžam. Pilni 16 gadi, un septiņpadsmitais iesācies.
5. Siltumnīcā nomainījām zemi, un šogad tomāti aug kā nekad!
6. Un, starpcitu, marvellous taču nu ir sieva. :)))

Vārdu sakot, covid laiks tiek pavadīts ražīgi un lietderīgi. :)
 
 
marvellous
01 July 2020 @ 02:09 pm
Divas ar pusi nedēļas atvaļinājuma - būs!  
Pieteicu tikko atvaļinājumu. 2,5 nedēļas.
Un tajā mirklī es, pirmkārt, sapratu, ka man ir neērti tik ilgu atvaļinājumu pieteikt? Taču, otrkārt, sapratu arī to, ka man nevajadzētu tā justies.
Jo, nu, pagājušā gada praktiski visi atvaļinājumi, atskaitot Norvēģiju, teiksim godīgi, tika pamatīgi izčakarēti ar darbu, bet vēl iepriekšējos gados priekšroka bija jādod kolēģei-māmiņai. Sapratu, ka esmu pelnījusi, un jāmet pie malas "darba varoņa" sindroms, un vispār - bez pašpārmetumiem.
Žēl, ka ar ceļošanu šogad čābīgi.
 
 
marvellous
17 May 2020 @ 05:03 pm
Boys  
Vakar vecpuišu ballīte, šodien Vedējs izolatorā. GG.
 
 
marvellous
11 May 2020 @ 05:08 pm
Izcils kompliments, paldies.  
Also O mamma vakar pateica, ka es izskatos kā būtu pālī. Well, paldies. 

- Vakar Klāvus svinējāt? 
- ? 
- Klāviem bija vārda diena. 
- Nē, mēs Einārus svinējām. 
- Nu, tu izskaties tāda kā pālī? 
- ?!? 
- Tu kaut kur domās lidinies prom savā pasaulē, nevis esi šeit. 
- Mēs 9.maiju, Uzvaras dienu svinējām. Bet paldies par komplimentu, jā. 
- :D
 
 
marvellous
11 May 2020 @ 04:56 pm
That dream  
Man dažādos laikos ir bijuši dažādi sapņi par šo tēmu, bet šoreiz mēs gaidījām dvīņus.
 
 
marvellous
11 May 2020 @ 03:48 pm
Par velosipēdiem, v2  
20+ km ar ričuku un šodien nesāp ceļi! Tas ir mazais-lielais win.
 
 
marvellous
05 May 2020 @ 04:47 pm
Got it  
Sometimes I feel like throwing my hands up in the air, I know I can count on you.
 
 
marvellous
05 May 2020 @ 04:43 pm
Par velosipēdiem  
Dikti sāp ceļi. Esmu izskatījusi vairākus video ar pamācībām, kā pareizi noregulēt velosipēdam sēdekļa augstumu, bet man reāli nesanāk. Pēc sāpēm, kas ir citādākas kā citas reizes, secinu, ka šoreiz, iespējams, sēdeklis bijis par augstu.
Tā kā ceļi man nesāp pie nevienas citas aktivitātes ever, varu noskriet pusmaratonu un ceļi nesāp, visu norakstu uz nepareizu sēdekļa augstumu. Tas vispār ir normāli? Man agrāk šitādas problēmas nebija. Es neko daudz nezinu par sāļu krāšanos locītavās, kā arī salasījos arī šo to par tukliem celīšiem, bet negribētos piedēvēt sev jau "vecumu" vai ko tādu. Pēc manas saprašanas, sāļi varētu krāties, ja būtu mazkustīgs dzīves veids.
 
 
marvellous
05 May 2020 @ 04:32 pm
Bučoties  
Man bija sapnis, kurā es smaidīju. Tie ir tie labākie.
Es gulēju, un viņš pārliecās man pāri, pateica, ka joprojām mani mīl un noskūpstīja.
Kad no rīta stāstīju sapni, viņš smaidīja tāpat, kā es vakar miegā.
 
 
marvellous
20 April 2020 @ 03:38 pm
17.04.2020  
-Tava klātbūtne liek man palikt... stulbam. :)
 
 
marvellous
19 March 2020 @ 02:06 pm
Par mājās sēdēšanu  
Tas ir tāpat kā ar obligāto literatūru skolas laikā - vispār lasīt patīk, bet, kad liek, tad principa pēc negribas vairs.
 
 
marvellous
10 March 2020 @ 02:11 pm
 
Es jau esmu teikusi, bet februāra pēdējās divas nedēļas un marta sākums mani totāli noēda darbos. Ļoti ātri paskrēja laiks. Kaut kad martā jāpaņem kāda diena brīva - tāpat vien - jo man ir uzkrātas ļoti, ļoti daudz brīvās dienas, un ne tāpēc, ka "neprotu atpūsties".
Check-list ar izdarīto lēnām pildās, bet šķiet katru dienu sēžu darbā un domāju par to, kā varētu vismaz šodien aiziet ātrāk gulēt.
 
 
marvellous
10 March 2020 @ 02:05 pm
To sum up  
Tirgi ir pārgājuši no panikas stāvokļa uz tīru histēriju.
 
 
marvellous
13 February 2020 @ 09:25 am
Random  
Ok. Vakar mani uzrunāja pilnīgi svešs puisis. Viņš kaut kādā mērā nedaudz man atgādināja K pēc sava runas stila. Es esmu diezgan atvērts cilvēks, bet kautrīgs, līdz ar to pati nevarētu šādi. Taču man šķiet forši, ka ir šādi cilvēki, kas tā dara, jo ne vienmēr viņš kaut ko grib no tevis. Protams, pārsvarā grib tavu telefona numuru, bet ir dažādi.

- Es atvainojos, bet - labu apetīti. Piedodiet, ka traucēju tik svarīgā brīdī kā ēšana, taču gribēju ko teikt Jums par pavisam citu tēmu. Gribēju pateikt, ka Jūs ļoti labi izskatāties un man patīk jūsu stils.
Paskatos uz sevi no galvas līdz kājām : īsi bezpapēžu wrangler zābaki, zili balta kleita, sarkana vīriešu S izmēra jaka, ar kuru biju kalnos, un sejā - sejā tāds mērens besis par deju mēģinājuma 3h gaidīšanu GC. Plus vēl tā mantu kaudze blakus un picas stumšana kuņģī. Ārkārtīgi pievilcīgi, nodomāju. Neticīgi pasmaidu un saku:
- Paldies. 
- Man pirmais, kas piesaistīja, ir šalle ar (latvju) rakstiem, patriotiskums? Un sarkanā jaka piesaistīja.
Tā pati sarkanā jaka, par kuru tieši pirms stundas nodomāju, ka, nu, vājprāts, kā viņa izskatās, kad attaisīta vaļā, un galīgi nav, bet, lai staigātu ar aiztaisītu jaku, ir par karstu.

Vārds pa vārdam un čalis saņemas:
- Labi, varbūt apmainīsimies numuriem. Aiziesim uz kādu tēju vai alu. 
- Aliņš man garšo, bet numuru gan tomēr nedošu. 
- Es parasti arī tā nedaru. Bet. Kāpēc? 
Cenšoties demonstratīvāk plēst no picas gabaliņus ēdot, tā lai viņš pamana gredzenu uz manas rokas, teicu:
- Nu, man ir jau čalis.
- Man arī ir... čalenes. 
- Nu, jā, bet manējais jau ir gandrīz vīrs. 
- Jā, sievas gan man nav. Bet varbūt paņem tad manu nr? 
- Nu, nē, tas nemaina lietas būtību. 
- Nu, labi. Bija prieks tevi satikt un parunāt, savā dejošanas mēģī varēsi bulkas izlēkāt tiešā nozīmē. Nu, ne savas.
- :D 
- ... 
- Es to saucu par atstrādāšanu. 
- Labi, bija patīkami. 
- Abpusēji. Paldies! 


 
 
marvellous
12 February 2020 @ 02:38 pm
 
Šodien biju pie šuvējas uz pirmo tikšanos. Būs skaisti!
Un šuvēja arī ļoti forša un pievilcīga.

Ai, nu, beigās viss būs ārkārtīgi labi, jauki, mīlīgī, nedaudz hipsterīgi un skaisti. Es to jūtu un bilde jau ir manā galvā.