marvellous
06 December 2018 @ 03:10 pm
Universālais kareivis  
- Darbā aizvietoju divas kolēģes, kas slimas. 
- O, tad jau tu esi kā tā Nescafe 3in1 - strādā par trim. 
- Hahaha, jā. Esmu reizē kafija, cukurs un arī piens.
 
 
marvellous
05 December 2018 @ 11:30 am
Ups and downs  
Vakar pateicu pāris vārdus par to, kas man šķiet nenopietni, un tagad mēs tā skaisti vairs nerunājam. Viņš nerunā.
 
 
marvellous
27 November 2018 @ 10:26 am
Ideālas ir tādas drēbes, kuras var vilkt gan uz darbu, gan ikdienā  
Mums mājās brīvdienās bija saruna par to, ka marvellous nav ko vilkt, lai sestdienā aizietu pasēdēt ar meitenēm. Respektīvi nonācām pie tā, ka man nav normāls džemperis, ko uzvilkt, lai neizskatītos formāli (un nejustos it kā ietu uz darbu), bet tajā pat laikā savam vecumam atbilstoši. Darba ikdiena uzliek savus rāmjus, tāpēc brīvajā laikā dumpinieciski cenšos no tā visa maksimāli atkratīties, kas savukārt rezultējas pie mana pašreizējā brīvā laika džemperu sortimenta ar milzīgu uzrakstu "FAKE" vai džempuka ar stromtrooperiem. 

- Nopērc taču vienu normālu džemperi!
- Ko tu domā ar "normālu"? Mani tagadējie džemperi nav "normāli"?
- Nuuu, tie ir puiku džemperi. Es viņus visus varētu mierīgi uzvilkt. Redzi, piemēram, šis viens ir normāls.
- Jā, tāpēc, ka tas ir darba džemperis...

Jap. Un tā es pieņēmu izaicinājumu atrast sev gaužām normālu džemperi.
 
 
marvellous
19 November 2018 @ 07:20 pm
Priekam nevajag daudz.  
Love is...
..you bringing home a piece of bubble wrap.
 
 
marvellous
15 November 2018 @ 04:45 pm
Cik tev gadi  
Runājām ar kolēģēm par to, ka mums paveicies un esam pieredzējuši gan tūkstošgadi, gan tagad Latvijas simts, kam sekoja:

- Marvellous, tu piedzīvoji tūkstošgadi?
- [Apstulbusi] Ē, nu, lai es nebūtu piedzīvojusi, man būtu jāpiedzimst kādā 2001.
- Cik tev vispār ir gadi?
- Acīmredzot daudz vairāk nekā tu domā. :D
 
 
marvellous
15 November 2018 @ 02:24 pm
Mans drausmīgais raksturs un viņa nebeidzamā pacietība.  
Man it kā nav bipolaritātes problēmas, taču dažreiz šķiet, ka varbūt tomēr ir. Damn, you, mood swings. Vismaz šoreiz es pati priecājos, ka manas dusmas pārgāja tik ātri (citreiz mēdzu pūčoties pat 3-4 vai pat 5 dienas) un kļuvu atkal par one happy unicorn drinking hot chocolate with marshmallows. 
Un vakar mans nākotnes vīrs uzdāvināja man meikapa paleti. How cool is that? 
 
 
marvellous
12 November 2018 @ 02:28 pm
Hope that something pure can last  
It seems strange 
How we used to wait for letters to arrive 
But what's stranger still 
Is how something so small can keep you alive 

We used to wait 
Sometimes it never came (we used to wait)
 
 
marvellous
12 November 2018 @ 11:27 am
Trigeris  
Šādās reizēs un šādos brīžos es vienkārši nerunāju. Ikdienišķo chit chat es nekur neizmetu, taču lielos vilcienos ņemot, es nerunāju, jo zinu, ka pie pašreizējiem dvēseles setingiem, es vienkārši būšu trigeris pati sev un, iespējams, izkliegšu to, ko es domāju, taču tādā pasniegšanas veidā, kādā neviens mani nevarēs sadzirdēt, jo būšu savus dzeloņus izšāvusi kosmiskā ātrumā un visus sadūrusi, lai gan patiesībā es gribu tikai to, lai mani saprot. Un Viņš zina, ka man gandrīz vienmēr ir, ko teikt. Viņš arī klusē. Laikam zina, kādā ierosinātā stāvoklī esmu. Lai gan patiesībā es vienkārši gribu, lai mani apskauj un nobučo pieri.
 
 
marvellous
09 November 2018 @ 01:33 pm
 
Ļoti neparedzēti un ar super short notice mani aizsūtīja komandējumā. Un tad nu es bildēju pa labi un pa kreisi, un man bija labi. Un es biju tikai cilvēks. Un cilvēkiem (it īpaši man) gadās sajaukt tos cilvēciņus, kas uzzīmēti uz labierīcību durvīm, nedaudz mulsinoši un mazliet stulbi tikai, ka tas notiek tik salīdzinoši svarīga mēroga pasākumos. 

Check-out saruna viesnīcā pie reception:
- Do you live here?
- No, no. This is just a business trip. I live in Latvia,  it's a small country.
- Oh, I come from the Netherlands. What do you do for the living?
- I work in ***. 
- So... then you must be rich [if you're working in ***] .
- Haha, no. Not in Latvia.   
- Hahahaha.
 
 
marvellous
31 October 2018 @ 11:44 am
Mēs esam tikai cilvēki  
Un es bildēšu pa labi un pa kreisi, un es bildēšu visu, ko vien gribu (nu, ok, atskaitot, piemēram, visādus militārus objektus šeit un tālumos, jo tā var rrriktīgi atrauties no onkuļiem) un kad gribu. Es bildēšu vismaz tikpat daudz, cik tagad. Un es ļoti (daudz vairāk) centīšos pierakstīt lietas, sajūtas.
Tāpēc, ka man patīk darīt abas šīs lietas, atrast pareizos vārdus, noķert to īsto sajūtu, pierakstīt domu, kas iešāvusies prātā. Ir pierādījies, ka, ja to visu nepiefiksēju "ar pierādījumiem", tas vienkārši... izšķīst ikdienā. Mēs esam tikai cilvēki, un cilvēkiem tā gadās.

Varbūt es biju nedaudz pazaudējusies. Bet tagad ar rakstīšanu es uzsāku atpakaļceļu pie sevis. Ceļš ir pavisam cits, un arī "es" gan jau ir pavisam cits, tāpēc nebaidos. Esmu tikai cilvēks.
 
 
marvellous
29 October 2018 @ 10:12 am
Es padomāju, un tā ir  
Ja es nerakstīšu, tad es nojūgšos, un tā ir taisnība, mani mīļie.
 
 
marvellous
27 October 2018 @ 06:45 am
About this night  
- Es nekad neesmu izjutis vēlmi dejot vai pievienoties tautas dejām, bet kad skatos uz jums...

Kad uz galdiem nodejotas labas divas stundas, random last standing čaļi:
-Egons Reiters nekad nevienam neļauj dejot uz galdiem. Kas, Jūs, tādas esat, meitenes?
 
 
marvellous
25 October 2018 @ 04:06 pm
Back  
I made a deal with the bad wolf so the bad wolf doesn't bite no more.
 
 
marvellous
22 October 2018 @ 03:09 pm
Never happened  
- Vai tu gribi labot mūs vai arī izmest un nopirkt jaunu?
- Jaunu "ko"?
- Jaunu "mēs".
 
 
marvellous
16 October 2018 @ 11:28 am
I don't want to be your friend, I just want to be your lover  
Vakar pēc darba sajutu sevī liela mēroga besi, kad gribās vienkārši ātrāk saritināties kamolā un aizmigt, lai ātrāk šī diena beidzās. Un tam pat īsti nebija izskaidrojuma, jo neviens man dienas laikā nebija paspējis nedz uzbļauj, nedz ieriebt, nedz kaut ko citu ne tā izdarīt. Nu, labi, es pati gan tīri labi laikam zinu, no kurienes man tas lielā mēroga besis. Vienkārši negribu par to runāt. Tas ir baigais kombo - darba zaparas kopā ar saviem iekšējiem dēmoniem un niķiem, un vēl iedomātie standarti un sadzīves kreņķi ar savu significant other.

Uzliku drausmīgi skumīgi sērīgo, bet ļoti, ļoti skaisto un aizkustinošo Thom Yorke dziesmu, jo man viņu sagribējās noklausīties, and then it hit me! Ir taču sākusies Radiohead klausīšanās sezona! Goda vārds, uzreiz palika nedaudz vieglāk.


And true love lives
On lollipops and crisps
 
 
marvellous
14 October 2018 @ 08:09 pm
Deadlift  
Trešajā dienā pēc 50x deadlift es sapratu, kāpēc viņam tāds nosaukums - sāp viss. Bet ok, ok, tā nav mana disciplīna un uz funkcionālo treniņu nebiju bijusi ļoti ilgi.
 
 
marvellous
14 August 2018 @ 09:49 pm
Labi, ka var pierakstīt.  
Man nav tā labākā atmiņa, vismaz ne attiecībā uz tādām ikdienišķām lietām, ko kāds ir teicis vai ko esmu teikusi es. Varbūt tā ir labāk, bet varbūt ne. Taču ir diezgan dīvaina un specifiska sajūta, kad tu kaut ko izdari tāpēc, ka tev to ir gribējies tieši tagad izdarīt, nevis tāpēc, ka tas ir bijis kāds super ilgi kārots un piedomāts mērķis, un tad kāds tev pasaka - "ā, nu, ja, tu taču pirms trim mēnešiem man stāstīji, ka gribi braukt tur, darīt to un dzert šito" - bet tu pats tikmēr vispār nespēj atsaukt lāgā atmiņā šādu sarunu.
Toties es atceros lērums citu lietu. Taču labi, ka var arī pierakstīt.
 
 
marvellous
10 March 2018 @ 09:23 pm
Jo ES esmu mazais aurotājs  
Viņš mani mājās sauc par mazo aurotāju, un šī teikuma pasniegšanas veids (vairumā gadījumu) izkausās ļoti mīļi un smieklīgi. Nu, tā, ka es pat nespēju apvainoties par to, ka esmu mazais aurotājs.

 
 
marvellous
10 March 2018 @ 09:09 pm
Reference for future me  
Pirms dažām nedēļām Viņš man paziņoja, ka sapņojis, ka man esot bijis baigais puncis, būšot bēbis. Tad es iedomājos - a', ja nu? Ja nu viņš nevis nosapņoja, bet gan, teiksim, pareģoja? Un es sapratu, ka būtu citādāk, un man, iespējams, nāktos nedaudz atbīdīt savus pasaules iekarošanas plānus uz tālāku nākotni, bet, oh, well, tas taču būtu maziņš cilvēciņš!
 
 
marvellous
10 March 2018 @ 08:59 pm
Čau, mīļie!  
Dzīvē ir noticis necik, un tajā pat laikā tieši TIK mežonīgi dauudz.
Man šķiet, ka es mainos. Pārmaiņas notiek tieši, tieši tagad. Un pie vainas nav tas šampanietis un smirdīgais franču siers (mēs taču esam smalka dzimta mājās, izglītojamies par sieriem!), kas tiek patērēts, jo negaidītā kārtā paliku mājās viena. Es sapratu to, ka man pamazām notiek maiņa domāšanā un man tas patīk. Jo šķiet pārmaiņas ir (būs) kvalitatīvas. Kaut kā tikai jātiek galā ar to neprātu, kas notiek galvā, lai nevienam nesāp.