marvellous
04 February 2019 @ 03:43 pm
Par dejošanu galvenokārt  
Šajās brīvdienās bija dejošanas koncerts un ar tam sekojošu attiecīgu balli. Bija vairāki smieklīgi momenti. Piemēram, mirkļi, kad tevi uzlūdz dejot citu kolektīvu puiši. Es jau uzreiz pēc sejas redzu, ka uzlūdzējs ir puika, un to, ka viņam nav ne jausmas, cik patiesībā gadu ir man. Un tad tev gribās pateikt, ka tu tautas dejas dejo tik ilgi, cik viņš ir vecs. :D Bet visu cieņu, protams, par uzdrīkstēšanos savos gados, pēc gadiem desmit būs satrenējies un dejos kā zvērs. Pēc dejas ar šo puiku, mans danču vadītājs pienāca klāt un paprasīja - Nu, marvellous, tu labāk gribētu dejot ar mūsu autobusa šoferīti vai vēlreiz ar šo puiku? :D
Autobusa šoferītis mums arī bija tāds one of a kind. Izbijis armijnieks ar virsnieka pakāpi. Tāds tusētājs, runcis un kārumnieks. Tas tā, lai varētu labāk saprast iepriekšējā jautājuma izvēles sarežģītību.

Bet, kas vēl ir svarīgi. Svarīgi ir tas, ka nepagāja pat pieci gadi, kā danču vadītājs mani beidzot izdancināja. Viņš bija solījies jau pērn vai vēl senāk, bet nebija pareizais zvaigžņu izkārtojums acīmredzot. Man ļoti patika.

- Marvellous, tu atļausi man līdz galam tevi vadīt?
- Ohh, ok, ok, tūliņ būs. Viss. Tagad es ļauju.
(..)
- Marvellous, nesteidzies notikumiem pa priekšu.
- Zini, kāpēc es steidzos? Jo es vienkārši zinu, kas būs tālāk.
- Ok, good point.


Tad viņš pamainīja pāris lietiņas, pārstāja kļūt paredzams, es savukārt ļāvu viņam vadīt, un tad vairs nebija kur piesieties. Dejot ar cilvēku, kurš prot dejot (un improvizēt, nevis izdejot miljons reižu atstrādātas kombinācijas), ir tīrā bauda.
 
 
marvellous
04 February 2019 @ 03:02 pm
Just add some spices, darling  
- Es jau saprotu. bet man liekas, ka tu esi uzlikusi G uz āķa.
- No tā man arī ir nedaudz bail. Bet arī patīkami, jo patīk uzmanība. bet bail par to, ka es viņu čakarēju.
- Nu jā, te mēs atgriežamies pie "pati putru ievārīju, pati arī strebšu". :D 
(Pēc divām nedēļām)
- Putra totāli netiek strebta. Vismaz ne pagaidām. Tiek pievienotas jaunas garšvielas gan.
- Nu, marvellous, tu tik precīza. Dievinu Tevi.

 
 
marvellous
04 February 2019 @ 02:51 pm
Because you know I'm all about that bass  
Katru reizi, kad uzlieku savas lielās austiņas un klausos mūziku, man tik ārkārtīgi izteikti uzlabojās garastāvoklis. Katru reizi. Tā notiek katru reizi.
Varbūt tā notiek, jo tik salīdzinoši reti sanāk tikt pie tām normālajām austiņām. Bet, nu, tur ir Tie basi. Un tas ir tas, kam ir svars.
 
 
marvellous
04 February 2019 @ 02:44 pm
21.janvāris, 2019  
A, klausies! Man šodien bija TĀDS mirklis! Es gāju uz dejošanas mēģinājumu nu Galerijā Centrs satiku Cīruli! Nu, to, kas I! Tad mēs tur piestājām aprunāties un sēdējām uz apmales un garām gāja kaut kādi puikas, kas tumbiņā skaļi klausījās mūziku, un, kad viņi gāja garām, skanēja tieši David Guetta - Memories. Un es uuuuuuuuuzreiz iefrīzoju un atcerējos visādas mūsu stulbības un vispār skaistos studiju laikus, un un un ļoti labi tas viss salikās kopā.
 
 
marvellous
28 December 2018 @ 01:38 pm
That's life  
Ņemot vērā visu to, kas patlaban notiek darbā, kolēģe vakar izmeta, ka viņa manā vietā jau sāktu rīkoties. :D
(Ar "sāktu rīkoties" jāsaprot dekrēta ieplānošana.)
 
 
marvellous
21 December 2018 @ 10:57 am
Forget about your house of cards  
Hahaha, un visu šo laiku bija saulaini, tāpēc cibā klusums. Bet līdz ko atkal marvellous ir kāds bubulis uznācis - sveika, ciba, Tava dzīve, sadirstā un veltā. :D
Labi, jau labi. Nav nekāda katastrofa, es vienkārši esmu dusmīga šodien uz savu iespējamo nākotnes vīru par to, ka viņš ir... well. Vecis. Mani nereāli uzvelk atsevišķi šitādi izgājieni, ka nu es varētu dusmās uguņus spļaut.
Tad es šorīt facebook garāmejot izlasīju kaut kādu nošērotu Uģa Kuģa gudro domu pērli par to, ka nereti vaina nav jāmeklē citos, bet sevī pašā. Varbūt es esmu tā psycho bitch mūsu attiecībās.

Bet. Ja kāds man prasīs, kā man iet. Smaidīšu un teikšu - labi! :) Jo ir jau arī labi. Rīt būs jauna diena, būs citi sūdi un šie aizmirsīsies.
 
 
marvellous
06 December 2018 @ 03:10 pm
Universālais kareivis  
- Darbā aizvietoju divas kolēģes, kas slimas. 
- O, tad jau tu esi kā tā Nescafe 3in1 - strādā par trim. 
- Hahaha, jā. Esmu reizē kafija, cukurs un arī piens.
 
 
marvellous
05 December 2018 @ 11:30 am
Ups and downs  
Vakar pateicu pāris vārdus par to, kas man šķiet nenopietni, un tagad mēs tā skaisti vairs nerunājam. Viņš nerunā.
 
 
marvellous
27 November 2018 @ 10:26 am
Ideālas ir tādas drēbes, kuras var vilkt gan uz darbu, gan ikdienā  
Mums mājās brīvdienās bija saruna par to, ka marvellous nav ko vilkt, lai sestdienā aizietu pasēdēt ar meitenēm. Respektīvi nonācām pie tā, ka man nav normāls džemperis, ko uzvilkt, lai neizskatītos formāli (un nejustos it kā ietu uz darbu), bet tajā pat laikā savam vecumam atbilstoši. Darba ikdiena uzliek savus rāmjus, tāpēc brīvajā laikā dumpinieciski cenšos no tā visa maksimāli atkratīties, kas savukārt rezultējas pie mana pašreizējā brīvā laika džemperu sortimenta ar milzīgu uzrakstu "FAKE" vai džempuka ar stromtrooperiem. 

- Nopērc taču vienu normālu džemperi!
- Ko tu domā ar "normālu"? Mani tagadējie džemperi nav "normāli"?
- Nuuu, tie ir puiku džemperi. Es viņus visus varētu mierīgi uzvilkt. Redzi, piemēram, šis viens ir normāls.
- Jā, tāpēc, ka tas ir darba džemperis...

Jap. Un tā es pieņēmu izaicinājumu atrast sev gaužām normālu džemperi.
 
 
marvellous
19 November 2018 @ 07:20 pm
Priekam nevajag daudz.  
Love is...
..you bringing home a piece of bubble wrap.
 
 
marvellous
15 November 2018 @ 04:45 pm
Cik tev gadi  
Runājām ar kolēģēm par to, ka mums paveicies un esam pieredzējuši gan tūkstošgadi, gan tagad Latvijas simts, kam sekoja:

- Marvellous, tu piedzīvoji tūkstošgadi?
- [Apstulbusi] Ē, nu, lai es nebūtu piedzīvojusi, man būtu jāpiedzimst kādā 2001.
- Cik tev vispār ir gadi?
- Acīmredzot daudz vairāk nekā tu domā. :D
 
 
marvellous
15 November 2018 @ 02:24 pm
Mans drausmīgais raksturs un viņa nebeidzamā pacietība.  
Man it kā nav bipolaritātes problēmas, taču dažreiz šķiet, ka varbūt tomēr ir. Damn, you, mood swings. Vismaz šoreiz es pati priecājos, ka manas dusmas pārgāja tik ātri (citreiz mēdzu pūčoties pat 3-4 vai pat 5 dienas) un kļuvu atkal par one happy unicorn drinking hot chocolate with marshmallows. 
Un vakar mans nākotnes vīrs uzdāvināja man meikapa paleti. How cool is that? 
 
 
marvellous
12 November 2018 @ 02:28 pm
Hope that something pure can last  
It seems strange 
How we used to wait for letters to arrive 
But what's stranger still 
Is how something so small can keep you alive 

We used to wait 
Sometimes it never came (we used to wait)
 
 
marvellous
12 November 2018 @ 11:27 am
Trigeris  
Šādās reizēs un šādos brīžos es vienkārši nerunāju. Ikdienišķo chit chat es nekur neizmetu, taču lielos vilcienos ņemot, es nerunāju, jo zinu, ka pie pašreizējiem dvēseles setingiem, es vienkārši būšu trigeris pati sev un, iespējams, izkliegšu to, ko es domāju, taču tādā pasniegšanas veidā, kādā neviens mani nevarēs sadzirdēt, jo būšu savus dzeloņus izšāvusi kosmiskā ātrumā un visus sadūrusi, lai gan patiesībā es gribu tikai to, lai mani saprot. Un Viņš zina, ka man gandrīz vienmēr ir, ko teikt. Viņš arī klusē. Laikam zina, kādā ierosinātā stāvoklī esmu. Lai gan patiesībā es vienkārši gribu, lai mani apskauj un nobučo pieri.
 
 
marvellous
09 November 2018 @ 01:33 pm
 
Ļoti neparedzēti un ar super short notice mani aizsūtīja komandējumā. Un tad nu es bildēju pa labi un pa kreisi, un man bija labi. Un es biju tikai cilvēks. Un cilvēkiem (it īpaši man) gadās sajaukt tos cilvēciņus, kas uzzīmēti uz labierīcību durvīm, nedaudz mulsinoši un mazliet stulbi tikai, ka tas notiek tik salīdzinoši svarīga mēroga pasākumos. 

Check-out saruna viesnīcā pie reception:
- Do you live here?
- No, no. This is just a business trip. I live in Latvia,  it's a small country.
- Oh, I come from the Netherlands. What do you do for the living?
- I work in ***. 
- So... then you must be rich [if you're working in ***] .
- Haha, no. Not in Latvia.   
- Hahahaha.
 
 
marvellous
31 October 2018 @ 11:44 am
Mēs esam tikai cilvēki  
Un es bildēšu pa labi un pa kreisi, un es bildēšu visu, ko vien gribu (nu, ok, atskaitot, piemēram, visādus militārus objektus šeit un tālumos, jo tā var rrriktīgi atrauties no onkuļiem) un kad gribu. Es bildēšu vismaz tikpat daudz, cik tagad. Un es ļoti (daudz vairāk) centīšos pierakstīt lietas, sajūtas.
Tāpēc, ka man patīk darīt abas šīs lietas, atrast pareizos vārdus, noķert to īsto sajūtu, pierakstīt domu, kas iešāvusies prātā. Ir pierādījies, ka, ja to visu nepiefiksēju "ar pierādījumiem", tas vienkārši... izšķīst ikdienā. Mēs esam tikai cilvēki, un cilvēkiem tā gadās.

Varbūt es biju nedaudz pazaudējusies. Bet tagad ar rakstīšanu es uzsāku atpakaļceļu pie sevis. Ceļš ir pavisam cits, un arī "es" gan jau ir pavisam cits, tāpēc nebaidos. Esmu tikai cilvēks.
 
 
marvellous
29 October 2018 @ 10:12 am
Es padomāju, un tā ir  
Ja es nerakstīšu, tad es nojūgšos, un tā ir taisnība, mani mīļie.
 
 
marvellous
27 October 2018 @ 06:45 am
About this night  
- Es nekad neesmu izjutis vēlmi dejot vai pievienoties tautas dejām, bet kad skatos uz jums...

Kad uz galdiem nodejotas labas divas stundas, random last standing čaļi:
-Egons Reiters nekad nevienam neļauj dejot uz galdiem. Kas, Jūs, tādas esat, meitenes?
 
 
marvellous
25 October 2018 @ 04:06 pm
Back  
I made a deal with the bad wolf so the bad wolf doesn't bite no more.
 
 
marvellous
22 October 2018 @ 03:09 pm
Never happened  
- Vai tu gribi labot mūs vai arī izmest un nopirkt jaunu?
- Jaunu "ko"?
- Jaunu "mēs".