Ziniet to sajūtu, kad pēc augsta sasprindzinājuma, kad esi mobilizējis kādam uzdevumam vai pasākumam visus savus spēkus, enerģiju un uzmanību. Tas ir tad, kad sev saki "tagad galīgi nedrīkst slimot/atslābt/palaist vaļā, jo es vienkārši nevaru to atļauties". Un tu arī tad neslimo, tu savācies, tu koncentrējies, saņemies un visu izdari. Bet pēc tam iestājas atslābums un tavs organisms izslēdz Terminatora vai Robokopa režīmu, tev izlādējas baterijas un jātaisa restarts.
Man ir grūti ietērpt vārdos savas sajūtas, taču tuvākais vārds, ko spēju iedomāties, ir tukšums. Bet varbūt tā vienkārši ir pirmdiena un vienas brīvdienas efekts.