 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lai izlasītu šo grāmatu, man bija vajadzīgs vairāk nekā gads. Lasīšana notika ar vairāku mēnešu pārtraukumiem, jo, pirmkārt, man ir akūtas problēmas ar kaut kā novešanu līdz galam, un, otrkārt, šī grāmata tomēr prasīja konkrētu gara stāvokli, lēnlaiku un klusumu. Pat brīžos, kad prāts strādāja apskaužami skaidri, man ar lasīšanu negāja viegli. Iespējams, pie vainas laika un izteiksmes formas distance, iespējams - lasīšanas neregularitāte, iespējams - mana nesagatavotība. Tomēr, lasot, ik pa laikam, uzpeldēja tādi absolūtas skaidrības mirkļi, kas bija tik skaisti, ka spēja motivēt nākamajai pusstundai ar vārdu virknēm, kurās katru atsevišķi saproti, bet kopējais nodoms pat lasot trīsreiz un pa daļām, ne vienmēr tapa skaidrs.
īsāk sakot - iesaku.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mans, publicēts 2008. gadā:
Divdabe; bez teiciena
Acu atspulgos redzamas skumjas Metāls un vēsums apkārt čukst Bet mute smaida un nemelo Mana seja ir divdabe Tāpat kā sirds Lūdzu, komatos nelieciet
A. Mežales, publicēts 2012. gada 12. februārī, portālā Satori 1/4 ( links):
1.
Nerāmējiet manu pasauli
Acu atspulgos redzama jūra
Metāls un vēsums visapkārt
mums čukst
Bet mute smaida, tā nemelo
Seja ir divdabe
Tāpat kā sirds
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Agneses Rutkēvičas sarunā ar trim dramaturgiem - A. Gauju, E. Šņori un D. Grīnvaldu - izkristalizējās viņuprāt viena no lielākajām bēdām dramaturģijas jomā: "bieži vien dramaturgs paliek aiz borta, viņa dalībai izrādē ir tikai neliela nozīme. Tā, iespējams, ir pirmā un nopietnākā problēma. [..]" (Rakstu lasīt šeit) Es pagaidām varu runāt tikai izejot no teorētiskiem apsvērumiem, bet, man dramaturģija tieši ar to ir pievilcīga, ka: 1) māca uzticēties un sadarboties un 2) ļauj viltīgi uzmest cilpu kaklā savam Ego. Paskaidrošu sīkāk: Izdabājot savam Ego tu ļauj domai lidot zelta spārniem, izraksti savu būtību, savu vēstījumu pasaulei. Ja esi izvēlējies dramaturģiju kā savu žanru, tad apzinies, ka procesā, kamēr tā nonāks līdz skatītājam, būs vēl pāris iesaistītās personas. Te sākas viltīgā cilpas mešana, kā arī māka uzticēties un sadarboties. Esi profesionālis un uzraksti tā, lai vēstījums būtu nepārprotams. Cieni sevi un nākamā posma dalībniekus un atkāpies, kad esi lugu uzrakstījis. Savaldi savu egoistisko domu, ka tikai Tu zini, kā jāiestudē Tava luga. Ja negribi, lai citi iejaucas tavā radīšanas procesā, raksti romānu vai dzeju. Ja esi izvēlējies dramaturģiju - esi atbildīgs par savu izvēli un atkāpies. Ja neuzskati, ka kāds vispār ir spējīgs saprast/ iestudēt tevis uzrakstīto, tad kāda jēga rakstīt? Ļauj vaļu tālākajos posmos iesaistītajiem un iespējams, ka tie pievienos tavam garadarbam vēl kādu vērtību. Tad jau vajadzētu ar likumu aizliegt iestudēt to autoru darbus, kas jau aizsaulē. Jo kā tad tā - iestudēs darbus bez viņu piedalīšanās?!
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dzimšanas dienā saņēmu testa rezultātus, augstākie rezultāti sekojošās kategorijās: saticība, paklausība, mākslinieciskas intereses, apcere, pieticība, vienkāršība, godprātība.
Tagad saprotu, kāpēc citiem ar mani viegli, bet man pašai nē...
uh, būs rīt jāpapēta dziļāk.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
