Man liekas tik sirsnīgi mīļi tie jaunie anarhistu pāri, kas ar putām uz lūpām postulē, ka "mēs nekad neprecēsimies" un "kāpēc gan visu sabojāt", kamēr viņu darbības - vienošanās par vienotu dzīves stilu, ilglaicīga kopā būšana, ikdienas prieku un bēdu dalīšana un vienkārši skaista kopā būšana - jau būtībā parāda to, ka viņi ir apprecējušies. Jo kas gan cits ir laulība, ja ne augstākminētās darbības? Sirsnīgi cik ļoti var baidīt viens vienīgs vārds, astoņi mazi burtiņi.