From: alison	Date: September 14th, 2010 - 01:37 am		(Link)

Tas ir skaisti, ko Tu raksti par to attīstību, pilnveidošanu, iecietību un uzklausītspēju, taču tā ir tikai viena medaļas puse, man šķiet. Laikam šovasar vismaz divas reizes esmu piedzīvojusi arī to otru pusi, kad tieši sava saprāta, gribas, vēlmju un spējas just salaušana, paklausot, neprātīgi paklausot Svētajiem Rakstiem, pretēji saviem rīcības modeļiem vai ierastajam, ir devusi kaut kādu citādāku dziļumu visam, iekšējo mieru un prieku.
Varbūt es Tevi pārprotu, to, ko domā ar "šauru un aklu pakļaušanos svētās grāmatas vārdam", un mēs domājam vienu to pašu, tikai dažādos vārdos, to arī pieļauju, vai arī runājam par dažādām lietām.
Bet kaut kādu iekšējo pretreakciju šie vārdi izraisīja, jo man šķiet, ka šajā cilvēk-to un cilvēk-šito centrētajā laikā, mežonīgā ātruma gadsimtā, kad visi cenšas apgreidot sevi, tiek bieži aizmirsts arī otrs ceļš - kāpiens uz augšu, kas sākas ar nokāpšanu lejup pazemībā un paklausībā.

	From: felipe	Date: September 14th, 2010 - 02:27 am		(Link)

Pazemībā un paklausībā kam?

From: alison	Date: September 14th, 2010 - 07:24 am		(Link)

pazemība, man šķiet, neatbild uz jautājumu "kam?", tas ir sirds stāvoklis, kad neliec sevi augstākus par citiem, vai pat esi zemāks par tiem, mācoties citos saskatīt to, kas ir labs, ja ir.
ar paklausību biju domājusi, paklausību Bībelei un Dievam, taču bieži tas var realizēties arī paklausot citiem cilvēkiem