duālisms

5/31/09 08:17 pm

hmm, tas eksāmenu stress kā nenāk, tā nenāk, bet nevarētu teikt,ka tas ir labi, jo [piemēram visu šo dienu, kuru es varēju izmantot lai gatavotos literatūras runāšanai, es pilnīgi nobumbulēju un neko neesmu līdz šim izdarījusi, jo visu laiku jau ir vēl tāda sajūta,ka nu ir jau vēl laiks. bet patiesībā laika ir super maz!kāpēc tagad ir svētdiena? varēja būt vismaz sestdiena. nu jā bet tas stersiņš noteikti parādīsies pirms pašas runāšanas, jo par rakstīšanām es pilnībā neiespringstu.
izgāju uz balkona, sapratu,ka ir fantastisks vakars, tāpēc ņemšu riteni un literatūru īdzi un braukšu kaut kur ārā. un vēl jāpaņem pretodu līdzeklis, jo tie laikam ir vienīgās dzīvās būtnes, kurām es vēlu tikai un vienīgi nāvi un arī tāpēc,ka viņi man acīmredzot vēl to pašu.

• 4 runājuši
• runā

5/29/09 06:16 pm

es dzirdu tagad tādu viļņveidīgu pīīīīī skaņu un nevaru saprast, vai tas ir tikai manā galvā vai arī patiesībā. diezgan mulsinoši.
es izdomāju boikotēt tipisko izrādīšanos ar kleitām, kurpēm, frizūrām izlaidumā un nopirkt humpalās kaut ko pavisam X, bet neko piemērotu neatradu, toties atradu visu ko foršu vienkārši tāpat, viena no veiksmīgākajām humpalu dienām!
plus man šodien bija ideālais rīts uz balkona ērtajā makšķernieku krēslā ar kafiju un cigareti, un zilām debesīm, saulīti, putnu dziesmām un zaļiem kokiem!

• runā

5/27/09 02:14 pm

man gribas dzīvoklī klavieres, bet esot pārāk sarežģīti viņas tur iedabūt, gandrīz ar celtni pa logu.. žēl. es labprāt vēl spēlētu. skaņa ir bauda ausīm un taustiņi- pirkstiem. man tas laikam paliks asinīs vienmēr. hah atceros, kā bērnībā raudāju pie klavierēm, man tik ļoti riebās, bet ar gadiem laikam nāk gudrība un saprašana,ka klavieres spēlēt un vispār kādu instrumentu spēlēt ir tik ļoti ļoti skaisti, kad tu jūties kā skaņas burvis un vari uzburt visneiedomājamākās pasaules.
ak, atcerējos, jādabū "amēlijas" notis.
un eksāmens bija normāls, varētu noraut A, hahaha

• runā

5/24/09 11:58 pm

man negribas riebīgos eksāmēnus, vispār man tagad ir dziļi vienalga kā tur būs, vienkārši iešu un rakstīšu, ko zināšu. nav ko te pūlēties. lai gan noteikti pēc tam nožēlošu, vai arī nē. ai. tagad man gribas tikai braukt prom, kaut kur nezin kur, priecāties, peldēties, gulēt zālītē un klausīties viļņos.
bet šodien es saņēmu trīs mīļas vēstulītes uz papīra un albūmu ar vecajām, smieklīgajām bildēm. jābūt taču tik ļoti, ļoti laimīgiem par to kas mums ir!
the cure lovesong man vienkārši izraus sirdi laukā un palaidīs upē.skaistums!
un beeidzot man ir manas smaržas atkal. par spīti tam,ka man viņas ļoti spilgti atsauc atmiņā kaut kādu janvāri, februāri, vienalga man viņas patīk vislabāk. vispār visas smaržas man kaut ko atsauc atmiņā, katrai smaržai ir bijis savs laiks. tagad ieelpojot, var atgriezties tajā laikā. varbūt jāmeklē jaunas, lai nāk jauns laiks.

• runā

5/17/09 11:24 pm

tagad es gribētu aizmigt un pamosties pēc diviem mēnešiem, kad viss būs beidzies.
man visa ir par daudz.

"Ledus silda savādāk,
uzliec gabaliņu tur, kur sāp."

• 1 runājis
• runā

5/17/09 05:07 pm

šodien man uzdāvināja pannu. "tas tavai jaunajai dzīvei".eju ar mammu iedzert vīnu.
man tagad ir pašai sava personīgā panna, bet mans brālis ar savu meiteni vārtās pa gultu. ak dievs, mēs taču tikko vēl braukājām ar trīsriteņiem pa trepēm un pagalmu!!!

• 1 runājis
• runā

5/16/09 12:29 am

ahh tagad vispār ir kaut kāds jocīgs laiks dzīvē, kaut kāda robežsituācija, kad tu stāvi uz kraujas malas un nevari saprast, vai lekt vai iet atpakaļ, vai stāvēt, bet zini,ka ir jālec, bet nesaproti, ko ķert līdzi, ko atstāt, un vispār nesaproti,kā tu tur nonāci un kas būtu labākais tev pašam. man nevajag tik daudz par to domāt, jo tad vienmēr sāk nākt nevēlamās domas, es negribu, lai viņas ir man tuvumā.
es nesaprotu sevi, es nesaprotu pasauli un cilvēkus. kā vispār ir iespējams kaut ko saprast, ja viss ir tik relatīvs?
ir jāiet gulēt. miegs, glāb mani!

• runā

5/14/09 12:04 am

šodien kaut kā vientulīgi. vai skumīgi, nezinu, bet nav labi.

• 1 runājis
• runā

4/28/09 02:47 pm

pavasaris mani ir pilnīgi apbūris. neatceros, ka vēl kādu gadu būtu tik ļoti prcājusies par kļavu lapiņām, kas smaržo pa visu ielu, kad var noplūkt to mazo, zaļo čemuriņu un paņemt smaržu sev līdzi, par siltiem vakariem,kad rietošās saules gaisma ir tik silti zeltaina un mīļa, par pirmajiem sulīgi zaļajiem zāles pudurīšiem, kas ir tik pilni dzīvības kā nevienā citā gada laikā.
šogad man viss ir kaut kā spilgtāk, es jūtu asāk un domāju vairāk.
ir tā,ka negribas,lai beigtos.

• runā

4/24/09 01:04 am

"Tā mūžīgi iet ar tiem rītiem
un var būt, ka tas ir vislabākais,
ka mostamies mūs redz citi
un mēs sevi mostamies neredzam."
o.vācietis

hm es gan gribētu redzēt sevi mostamies, kāpēc tikai citiem dots tas prieks? es nekad pat neatceros tieši to mirkli,kad es pamostos,kad atveru acis, es nekad nezinu,kas ir pirmais,ko es šorīt esmu ieraudzījusi. un vai cilvēki,kas saka kaut ko tādu kā "es šorīt atvēru acis un pirmais, ko redzēju, bija sauleszaķītis uz sienas", vai viņi blefo? vai arī patiešām spēj noķert un piefiksēt mirkli,kad pamostas? tajās dzejas rindās vācietis diez vai runāja par šāda veida pamošanos, bet tomēr mani interesē visi šie jautājumi.
vispār man pēdējā laikā kaut kā dzeja ļoti,ļoti. man patīk,ka tajā ir tik daudz iekšā un tik daudz vietas domai. jā, man patīk.

• 3 runājuši
• runā

4/19/09 11:34 pm

kārtējās jaukās brīvdienas,kad skola ir iespiesta manas apziņas dziļākajā un melnākajā nostūrī. tagad pat īsti negribas ņemt rokās plānotāju,lai pārliecinātos, vai tomēr nebija kaut kas svarīgs padarāms. un zin, neņemšu arī, lai brīvdienām labs nobeigums, nav ko bojāt.
visiem apkārt baigie prieki. un man arī.
lai jauka nedēļa un viss, viss, viss!

• 1 runājis
• runā

4/17/09 09:49 pm

šovakar, nākot no vilciena, pirmo reizi šajā gadā dzirdēju, kā šalc koki. tā viegli un attīroši. biju jau aizmirsusi to skaņu.
man pietrūkst jūras- priežu šalkoņa un viļņu ritmiskā sačukstēšanās, siltās smiltis starp kāju pirkstiem un kaiju klaigas debesīs un visapkārt. un plašumi.

• runā

4/15/09 01:14 am

cilvēki ir stulbi. ne visi, bet vairums. un ja es vēl neesmu snobs, tad drīz par tādu kļūšu, un vispār kā lai nekļūst, ja visu laiku atrodies tādā sabiedrībā? lai gan laikam es tomēr neesmu par sevi pietiekami snobiskā sajūsmā. ai nu ko tur. citus jau neizmācīsi, jāpierod.
esmu saklausījusies pa "nabu" pilnīgi kosmisku un mistisku un vēl pa vidam nedaudz etniski mītisku mūziku, tagad drusku dulla galva. cerams sapņos pie manis nenāks mazie zaļie vai sazin tur kādie cilvēciņi.
labunakti.

• 2 runājuši
• runā

4/14/09 05:47 pm

"es tev atdošu sevi visu
un neprasīšu nenieka
man nevajag
dzīvošu tālāk
no tavām skumjām un prieka"

Knuts Skujenieks arī jūt. izrādās. man kaut kā pirms tam nez kāpēc bija šķitis,ka man viņš nu nekādi nepatiks, vienmēr gāju viņa dzejas krājumiem garām, nekad neiedomājos ieskatīties iekšā. hm laikam jau- neskati vīru pēc cepures vai šajā gadījumā pēc bārdas haha.

• runā

4/13/09 08:14 pm - Ojārs Vācietis jūt

"Es tev tikai klusu teikšu- "ļoti",
un tas visu, visu, visu nozīmē."

• runā

3/25/09 06:02 am

astoņpadsmit sekundes pirms saullēkta.
kaut kas maģisks ir vērot saullēktu, kad tu gandrīz redzi kā debesis pie apvāršņa kļūst zilganas, tad parādās gaišzila maliņa un lēnām tā aug, līdz kļūst gandrīz balta. bet tad no horizonta līnijas sāk celties sārta gaisma, kas kļūst arvien košāka un tad pamale deg kā sakarzēts dzelzs līdz izspraucas pirmais saules stars un tad žilbinoši spožā līnija, tad jau lociņš, pusaplis un lode. saule ir izkūņojusies no tumsas segām. visur ielīst gaisma un ir pienākusi diena.
un tā katru rītu. nebeidzamais aplis. mūžīgā atjaunošanās. atkal un atkal. bezgalība.

• runā

3/23/09 09:49 pm

tumšzilās naktīs
oranžas spuldzes
izdedzina caurumus
zaru režģos virs ielas.
tāpat arī cilvēki
naktī deg
un klusē pa dienu.

• runā

3/12/09 11:35 pm

tikko atradu rūtainu flaneļa kreklu, ar kuru mamma staigāja, kad gaidīja kādu no mums trijiem. tik silts un mīlīgs, šķiet, piesūcies ar mīlestību,kas neizvēdinās pat 18 gadu laikā.

bija zvans un labunakt.jauki.
gribu redzēt sapnīti!

• 1 runājis
• runā

3/10/09 03:44 am

mana kārtējā negulētā nakts. kaut kā forši pagarināt to dzīvi pa dažām stundām, daudz var paspēt padarīt, tādas lietas,ko pa dienu slinkums darīt, bet tagad šķiet tik daudz laika. varu pieķerties grāmatām,kurām ikdienā nav vaļas, varu skatīties filmas un vēl ko vien vēlos. šonakt laikam noskatīšos kādu filmu, palasīšu ziedoņa dzeju un vēl šo to. bet remarkam kā nevaru tā nevaru pieķerties. ai, skolas nav, viņa neeksistē.
gaidu vasaru ļoti, ļoti.
nav vairs, ko teikt. esmu laimīga.
eju pēc kafijas.

• runā

1/18/09 06:27 pm - no stūrī zēvele repertuāra

"viņi katru dienu lasa grāmatas un mīlējas"


es arī tā gribu

• 2 runājuši
• runā