Kas ir Likteņdārzs? Pagājušajā nedēļā Latvijas TV blieza gaisā koncertakciju jaunā latviešu kultūras pieminekļa "Likteņdārzs" attīstībai. Tur laikam kaut kādam skatu tornim vai platformai tika mēģināts savākt nepieciešamos līdzekļus... Tā kā mūsu ceham bija pienācis svečturu pasūtījums no ārzemēm, tad šo koncertatrakciju neskatījos, par notikušo un cilvēku sajūtām uzzināju vien nākamajā rītā klausoties Latvijas Radio 1. programmu, kurā Zigfrīds Muktupāvels gandrīz vai raudādams, jo uz viņa vadīto raidījumu "Kultūras rondo" smago paģiru dēļ nevarēja ierasties Ausma Kantāne Elita Veidemane, lūdza zvanīt uz tiešo ēteru un stāstīt par savām sajūtām TV pārraides sakarā. Cilvēki izteicās vairāk negatīvi nekā pozitīvi - pasākums esot bijis ļoti skumjš, bēdīgs un raudulīgs, un šķiet arī līdzekļi prognozētajā apjomā netika savākti. Bet tad piezvanīja viens tantuks un pajautāja, vai jūs zināt, ka baznīca ir pret šo pieminekli? Bet kāpēc? Kas tad īsti ir tas Likteņdārzs? Un tas mani ieinteresēja, šo objektu papētīt sīkāk, tāpēc devos nelielā ekspedīcijā uz Koknesi pa vēl neuzbūvēto ceļu no Tīnūžiem (bet tas jau ir cits stāsts...), lai mēģinātu kaut ko noskaidrot.
Jau stāvlaukumā mūs informē, kas ir "Likteņdārzs"
Tālāk vēl daudz bildes un piezīmes.Mēs esam nemirstīgi. Kamēr vien uz zemes mīt mūsu labie darbi - ierakstīti cilvēku, zemes un tautas likteņos.
Viena Latvijas paaudze reiz apvienoja gribu un dāvāja mums Brīvības pieminekli - brīvības, gaismas un spēka simbol. Nu ir mūsu kārta. Koknesē, Daugavas upes vidū, ar Latvijas tautas atbalstu top Likteņdārzs. Pārdomu, mīlestības un cerību dārzs. Vieta, kur just. Cieņu pret mūsu vēsturi un mīlestību pret mūsu zemi. Vieta, kur auklēt ticību, ka viss izdosies nākotnē. Likteņdārzs apvieno mūs visus - lielus un mazus, vecus un jaunus, sievas un vīrus. Likteņdārzs neuzstāj un nepieprasa, Likteņdārzs tikai aicina: "Nāc, pieliec savu artavu". Nav svarīgi, cik tā būs liela. Nāc un saņem iespēju - pēc laika atskatīties pagātnē un zināt: "Jā, Es esmu daļa. Es dzīvoju šeit un dzīvošu arī tad, kad manis jau sen vairs nebūs". Mēs esam kā koki - ar saknēm pagātnē, ar stumbru tagadnē, ar ziediem un sēklu - nākotnē.Esiet sveicināts Likteņdārzā!