Nu labi, tā ļoti vispārīgi - sākumā ir, teiksim, kaut kāda jūra, kurā krājas dūņas. Vai upes delta, whatever. Gadu gadiem tur plānos slānīšos nogulsnējas smilšu un putekļu daļiņas (ja paraksi vaļā kādu aizaugušu upes krastu tepat Latvijā, tad slānīši būs labi saskatāmi). Pēc tam slānīši sablīvējas, tiem virsū saskalo vēl kaut ko; un pamazām izveidojas nogulumieži - piemēram, māls. Ģeoloģiskajos procesos ļoti ilgstošā laikā vieta, kur kādreiz bija upe, var tikt iegremdēta kaut kur dziļi zem citiem nogulumiem, un māls sablīvējoties kļūst ļoti ciets un izveido slānekli. Ja Zemes garozas kustību rezultātā šis iezis tiek iespiests pavisam dziļi zem garozas, tad uz to sāk iedarboties zemes dzīļu temperatūra, māla daļiņas transformējas par vizlām un citiem minerāliem; iezis var tikt salauzīts gabalos - un, ja tur vēl klāt ir vulkānisma procesi, tad plaisās var ieplūst magma un atdziestot izveidot šādus citas krāsas un sastāva fragmentus. Pēc ļoti ilga laika to pašu Zemes garozas kustību rezultātā iezis atkal paceļas virspusē, un tad to savā ceļā no zemes virsas atrauj ledājs, atnes uz Latvijas teritoriju un nogulsnē jūras krastā. Jūra, smiltis un vējš tikmēr berž ieža sānus, kamēr izveido šādus interesantus rakstus, par ko Glupajam brīnīties :)
Vēl lielākiem burtiem nemācēšu, jo, ja godīgi, dažas lietas kopš studiju gadiem paspējušas aizmirsties, līdz ar to arī "uz pirkstiem" izskaidrot grūti :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
maris