Šodien bija pēdējā darba diena vienā no darba vietām. Tāda sireāla sajūta, no vienas puses prieks, jo viens darba posms ir nostaigāts un pienācis laiks nākamajam citā līmenī, no otras puses, ir ļoti, ļoti žēl, jo tur nostrādāju gandrīz 6 gadus, kuru laikā no nulles ir uzbūvēta diezgan nopietna IT infrastruktūra. Tagad varu nojaust, kāda ir sajūta vecākiem, kad no viņu mājām aiziet bērni… Viņi vēl jo projām ir tavi bērni, taču vienlaicīgi arī vairs nav bērni. Stulba, grūti noformulējama sajūta.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}