Māris Alksnis

Krievu laikos bija pieņemts, ka 4-dienas ir zivju dienas. Man šī diena izvērtās par auto dienu.

Ievads.
Par cik 13. decembrī manam auto beidzas skate iedomājos varētu šī gada apskatē izkrist, kā rezultātā atkārtota pārbaude būtu jāiet janvārī un es tiktu pie 2006. gada uzlīmes. Plāns bija ideāls - atstāt vecos sasistos migliniekus, kuri rāda galīgi šķērsām, pie tam līdz pusei ir pilni ar ūdeni. Jaunie ietonētie miglas lukturi ar cool blue lampām, kas bija tikai par pāris latiem dārgāki nekā parastie, jau stāvēja plauktā un gaidīja, kamēr braukšu uz pārbaudi.
Pārbaude.
Visus testus izņemot miglas lukturu pārbaudi izturēju kā nemetas.. Tabulā tika ievilkti tikai 2 standarta vieninieki pie korozijas un eļļas noplūdes. Pārbaudot uguņus inspektors uzreiz jau pateica, ka būs jāmaina miglas lukturi, uz ko es atbildēju, ka ja zinu - pavisam nesen esmu to pamanījis. Nu ok. Inspektors aiziet. Pēc brīža nāk atkal atpakaļ. Domāju atdos skates lapu un teiks uz drīzu tikšanos.. Bet skatos - JOHAIDĪ, viņam rokās ir uzlīme! Uz īsu brīdi man iestājās šoks.. Tik vien dzirdēju kā - Laimīgu ceļu..
Miglas lukturu maiņa un ceļš uz darbu
Pa taisno braucu uz servisu, kur mani jau gaidīja jaunie glaunie miglinieki. Stundas laikā tos izdevās nomainīt un varēju braukt uz darbu. Protams kārtējo reizi pa ceļam gadījās pāris ōpīši, un kā tas normāliem ōpīšiem pieņemts - brauca uz ~70 km/h. Un viens tieši tādā riebīgā vietā, kur turpmākais ceļa gabals nav īpaši pārredzams. Bet domāju, sametīšu ritīgi ogles un tajā īsajā posmā nodzīšu.. Attālinājos, lai varētu kārtīgi ieskrieties, sabēru ogles un nesos onkam garām.. Ātrums bija ap 120 - 130 km/h.. Un tavu nelaimi, beidzot manevru pamanīju, ka pretī brauc vīri zilās uniformās un zaļās vestēs.. Protams.. Mirgalkas momentā tiek ieslēgtas un es nu lūkoju, kur tagad varētu piestāt lai mani tā kārtīgi izdrāž. Bet skatos spogulī.. trafarētais auto ir izslēdzis mirgojošās gaismas un turpina ceļu savā virzienā.. Dīvaini.. Bet par cik ātrumu jau biju samazinājis līdz 100 km/h, tad nolēmu kādu brīdi tā arī turēt gadījumā, ja viņi tomēr iedomājas mani ķert.. Nepabraucu ne 300m, kā skatos - ceļš līkumā ir kā tīrs spogulis! Nu apledojis līdz nelabumam.. Wow! Labi ka nelidoju, kā arī turpmāko ceļu turpināju uz apm. 100 - 110 km/h.
Secinājumi.
1. Tad kad tu gribi iziet skati, tev tas neizdodas, bet tad kad tu noteikti gribi skatē izgāzties, tevi palaiž cauri;
2. Policisti māk arī brīdināt par bīstamu ceļa posmu, nevis tikai rakstīt protokolus un izteikt brīdinājumus;
3. Jauni miglas lukturi nespēs tevi glābt uz apledojuša ceļa ;)
4. Kolosāla sajūta, ka auto ir ideālā tehniskā kārtībā.