User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 125

	2010.07.09  11.33 man kaut kā tomēr vēl aizvien reizēm sāp sirds, ka es vairs neesmu viņu dzīvē. Un sāp, ka esmu aizmirsta. Nesen, tajā Jēgerpasākumā, satiku Ievu. Mēs bijām tik tuvas pamatskolā un mazliet vēl arī vēlāk. Bet nu- kkā viss ir pašķīries un izgaisis. atrai no mums četrām, kuras bijām tik tuvas, nu ir savs ceļš. Maija jau ir precējusies un ar bēbi. Ieva šķīrusies no Riharda un strādā daudz, viņa cīnās un mēģina saķert iekavēto (man bija tik labi, satikt viņu!). Un Ieva- kā vienmēr kkur pa gaisu, pa Ņujorku, pa gaisu, pa teātri. Un es? .. Es esmu tikai mazliet nobīdījusies no savas ikdienas, man šķiet. Es taču atgriežos uz to pašu vietu, no kuras, man likās, ka esmu veiksmīgi beidzot tikusi prom. Bet vismaz parādās saules gaisma manu ambīciju un mērķu lādītē. Tuvākajā laikā dodos uz Somiju biznesa jautājumos. Laikam jau tomēr šis gads būs veiksmīgs. Un jo vairāk naudas iespējas ap mani pavīd, jo vairāk mani mans mīļotais mīl. secinājums- naudas mīlestība. Domāju, ka man jāņem līdzi tētis. Jo man būs pietiekami maz laika, lai būtu nepieciešams mugurkauls ar biznesa angļu valodas zināšanām. Arī es pāris dienu laikā nespētu uzkačāt uzticību 21 g.v. vecai 45kg kostīmdāmītei (tos 45kg apgalvo Kristaps, pricipā tie ir meli, ir pāris kg vairāk). vispār, ir jātur īkšķi!!! Man viss izdodas! Man viss izdodas! Man viss izdodas! Mums viss izdodas!!! :)

	2010.07.01  13.45 es vnk gribu būt laimīga. Vai tik tiešām tas ir tik daudz prasīts? No rīta viņš iegūlās man gultā līdzās. Es nevarēju pamosties. Viņš ieritinājās manā ķermeņa līkumā, ar ķermeni sakot: "apkauj mani! Man Tevis pietrūkst!" mana roka izstiepta gar viņa galvas augšu, otra spēlējoties pa viņa matiem, mostoties.. man reizēm tik ļoti pietrūkst šo maigo klusuma brīžu, šādu rītu. Man pietrūkst viņa paša tik ļoti, ka es turpinu gaidīt, savaldīgi turpinu gaidīt viņu. Es zinu, ko es vēlos un es vēlos viņu, savu dārgumu un brīnumiņu. Viņš pagrieza seju pret manu mierā guļošo roku un noskūpstīja, lēni un maigi, manu pirkstu galus.. tā viņš pasaka, ka mani mīl. Ja vien Tu zinātu, kā man viņa pietrūkst.. Viņš ir visa mana laime un prieks. "Tu saki ka mīli lietu, bet kad līst lietus, tu atver lietussargu. Tu saki ka mīli vēju, bet kad pūš vējš, tu pacel apkakli. Tu saki ka mīli sauli, bet kad spīd saule, tu aizej ēnā. Tieši tādēļ es baidos, jo tu taču saki, ka mīli mani..." ................................. es vnk gribu būt ar Tevi! mum viss izdodas! :)

	2010.06.29  23.00 shodien bijusi interesanta un bagaata pieredze un jauna dzirdeeshana, redzeeshana, sajushana. es domaaju, ka es vareetu tikt ar jauno darbu galaa. es zinaamaa meeraa juutu atbildiibu par salonaa straadaajoshajaam meiteneem. Man ir uzradies mans sargengelis. Emiils man piedaavaaja buut vinja pavadonei kaazaas, kuras norisinaasies augustaa. Man, protams, naak smiekli, bet tas buutu forshi. Vismaz beidzot kaads man ko taadu piedaavaa, nevis piedaavaa braukt uz juuru ar arii koleegjiem un sarunas beigaas pasaka, ka negrib lai braucu un ka es nedriikstu braukt. Nee, nee, tas nav aizvainojoshi, nee, kur tad nu. Tas tikai noraada uz to, ka tur pavisam oteikti brauks arii man neveelamas personas, uz ko noraada atklaati pasaciitais: es negribu, lai Tu brauc. Tu nedriiksti braukt!" Tadnu- kaa Tu pret mani, taa es pret tevi. Un laikam iesaakas karsh, cik es skatos. Savaadaak mees netiksim ar to galaa. Mans sargengelis mani atbriivo no vazhaam. es maacos no miiljotaa izteiktiem vaardiem, atdarotvinjam ar to pashu- es neesmu vinja iipashums un vinjsh nav mans iipashums. Taa it kaa mees nebuutu otram iisti taa nekas, tik neregulaaras seksuaalas attieciibas, un nekas vairaak. Nez, kur buus atkal vinja neaizvietojamie " draugi , par kuriem ir jaakriit un jaaceljaas.. ku vinji buus, kad atkal buus bronhiits un vajadzees princim luugties iedzert teeju un zaales; kur buus shie varenie super uuber krutie " draugi" , kad seja un visas paareejaas iespeejamaas vietas buus klaatas pumpaam, kad buus katru dienu jaatgaadina iedzert zaales, jaanotiira seja un jaaizrausta uzacis.. kur buus tie " vislabaakie draugi " , kad buus nepiecieshams atbalsts un patiesi NODERIIGS padoms?? kur buus tie " iistie draugi" , kad Tev vinji tik tieshaam buus nepiecieshami?? zini kur vinji buus? vinji nebuus, vinji buus pazudushi, jo vinjiem Tevi nemaz i nevajag, taa ir tikai speeleeshanaas ar citu bezmugurkaulainiibu un praata pishanu pashiem par prieku. Un tas vieniigais draugs, kursh visu sho laiku ir ziedojis savas iespeejas, speejas, speeku, savaldiibu, pacietiiu, ruupes un gaadiibu.. arii vinjsh buus celjaa, jo, salauzhot sirdi atkal un atkal, mees varam salauzt to pietiekami speeciigi uz nesaaugshanu, ka draugs vairs nespees un neveeleesies par draugu vairs buut, juutot, ka labaak vinjam aiziet savu celju, kas buutu patiesi gruuts un vientulji nebeidzams, jo vismaz vinjsh apzinaas, ka taada draudziiba ir patiesa un veerteejama augstu bez skopuma, ar to ir jaalepojas un no taas nav jaakaunaas un jaaizvairaas. Un dziivee viss naak atpakalj, atgriezhas, taa teikt. Es nezinu peec cik ilga laika, kad! Bet es zinu, ka tas atgrieziisies, bet ne bez saapeem un nozheelas. Arii es neesmu engjeliitis, bet es apzinos, ko es daru. Iespeejams, ir lietas, kuras es nozheeloju, bet reizeem tikai reizeem, jo ir reizes, kad shiis kljuudas tomeer liek justies kaa atdariijums par nelietiibaam,kuras nodariitas. Mees nesajeedzam ikdienaa, cik ljoti patiesiibaa otram saapeetu, ja buutu kraapshana. It iipashi jau otra puse. Man ljoti zheel,ka cilveeks, kuru iemiileeju ir miris. Un pie taa neesmu vainojama es. Bet gan " patiesie draugi" . esmu bezspeeciiga, bet ne bez pamata zem kaajaam. Es saaku gatavoties un es uzjemu speekus. Shobriid manaa dziivee saakushaas grandiozas paarmainjas, par kuraam juus pat nenojaushat. Tas ir noticis peekshnji un norisinaas klusiibaa, slepeniibaa. Ar manis atbriivoshanu no teju vai laasta, es atguustu sevi. Es vairs nebuushu taa, kas biju vai kaadreiz vareeju buut. Ir gruuti ciiiniities ar kropljotaam dveeseleem un netiiraam, ljaunaam dveeseleem. Bet es atguushu speeku,kuru man atnjeema shiis dveeseles savam speekam un attiistiibai. Es izceelu no suudu kules shkjietami sev ceriigu dveeseli, kuru man likaas, kamiilu vairaak par visu pasaulee. Taa arii ir, liidz zinaamai robezhai. Es ieniistu vinju briizhos,kad vinjsh ir paarveerties. Es nicinu vinju briizhos,kad vinjsh runaa to, ko vinjam liek spiediens no ikdienas aizmugures. es gribu vinju njozhnjaugt, aciis skatoties, par to, ko vinjsh man nodara, kad atkal ir uzlaadeejies to liekuliibu no tiem drankjiem. Es gribu vinju saspert pelnos, kad vinja acis ir tik pilnas melna un tumsha. Es gribu kliegt skalji klusumu, lai saspraagst klusumaa slikls un paarpliistu paaridariitaaja bungaadinji.. lai vinjsh vairs nedzirdeetu tosmelus un liekuliibu, to skaudiibaa piito intrigu laastu.. Es nicini to mirkli, kadljaavu sev kljuut vaajai un padevos tam aarpraatam. Tas ir kaa ljaunums,kad plaanots jau sen. tas neizdosies. Es palikshu uz kaajaam, es nostaaveeshu. Es vairs nesabrukshu dveeseles mirshanaa un neljaushu sirdij staaties ar saapeem un nodeviibas. Es raudaashu aiz naida un dusmaam. Es nekad vairs neveelos miileet taa, ka saap. Es nekad vairs neveelos sev kaadu tik tuvu laist. Es nekad vairs neveelos, lai mani kaads taa saapina un atljaujas pret mani taa iztureeties.. es nekad vairs nevienam nedariishu tik daudz laba, nesanjemot atpakalj ne nieka, saliidzinaajumaa ar sevis dariito. es nekad vairs neveelos ticeet tam, kam es nekad neticeeju. Es nekad vairs negribu butt taa un taada, kaada kljuvu miilestiibas deelj. Tas neatmaksaajas, taas ir tikai mokas un galu galaa atmaksa par visu to skaisto un puulju puuleem ir siena, tukshus, vienaldziiba, pamestiiba, izsmiekls, nodeviiba, attaalums un veesums, aukstums, neattaisnotas ilgas un padziljinaatas saapes.. tukshums.. klusums.. vientuliiba.. ilgas, ilgas, ilgas, ilgas.. sirds sitas tik strauji, jo pilniibaa saap. Es laikam vienmeer buushu viena un nevienam nevajadziiga taa iisti liidz galam. es laikam nevienam nedriikstu uzticeeties un uzticeet nedz sevi, nedz da jeb ko kas saistiits ar mani. es nekad vairs negriu miileet taa, ka laimes asaras birst un smaids no sejas nepazuud. Taa, ka viss, no Tu speej paartikt ir otrs, vinja balss, tuvums, smaids, siltums, smarzha.. vinja personiiba un joki, vinja kustiibas un vaajaas vietas.. es nekad vairs negribu miileet tik ljoti, ka pat stikla atspulgaa redzamie sejas vaibsti, tik miiljie un paziistamie, sniedz baudpilnu smaidu un tuviibas, maaju sajuutu.. es nekad vairs negribu just, cik labi ir buut ar kaadu, kursh Tev liekas pilniiga Tava pasaule un fantaazija. es vairs nekad negribu uzskatiit kaadu par ideaalu partneri sev.. Es nekad vairs negribu atteikties no daljas sevis. Es nekad vairs negribu padariit sevi tik vientulju kaa padariiju sevi 3.dien.. Es nekad vairs negribu atteikties no nopietnaas lomas dziive, par kaada atbildiibu. es nekad vairs negribu kaadam ljaut izlemt manaa vietaa atteikties no savas iespeejamaas laimes. Jaa, es nozheeloju. Jaa, man saap sirds. Jaa, es zinu, ka buutu tikusi galaa.. un to es saaku just aizvien labaak un vairaak. viss, kas es gribu, es varu kljuut! man viss izdosies un es to zinu! Un es paliidzeeshu savam bebsim sajeegt, ka nevajag riskeet ar to, ko Tu neesi gatavs pazaudeet!!! EVERYBODY GO DIFFERENT WAY TO SEE THE SAME THING.

	2010.06.20  20.16 gruuti un neizturami. naktiis es guleet nespeeju, skatos pulkstenii, es taa it kaa gaidu, es vienmeer gaidu.. it kaa jau es saku, ka man ir apnicis un vairs nav speeka gaidiit, bet es arii pagurumaa ticu, miilu, ceru un gaidu. Vakar es nebiju ne maajaas, ne maajaas, ne pie Lindas. Man vajadzeeja mazliet pazust. un pirms iemikshanas es esot teikusi, ka miilu bebsi un veel murminaajusi. man vajag vinju. vinjsh pilda manu sirsninju un miesa, ne tikai gars ir mieriigs, kad vinjsh ir ar mani. es fantazeeju un akstu peec taa, kaa vinju skuupstu un kaa vinjsh man pieskaraas. Kaa vinjsh mani grib, paraadot to savaas kustiibaas un manis apskaushanaa, miiljoshanaas, skuupstiishanaa, speeleejoties ar mani.. Vinjsh liek man smaidiit arii bez iemesla un liek gribeet skuupstiit savas luupas, pat iisti neko nedarot. Mana miilestiiba un veelme peec vinja nav mazinaajusies ne par gramu sho gadu laikaa. Es tikai vairaak to sleepju un neizraadu, censhos sevi savaldiit, lai neizraadiitos kaa peedeejaa muljkje atkal. Man vnk saap sirds par to, ko vinjsh man ar savu vienaldziibu un neieveeriibu nodara. baidos vinju pazaudeet, kaut vinja skatienu. Tik saapiigi noskatiities tajaa, kas notiek starp vinju un to meiteni. Kaa vinja skataas uz vinju un kaa vinjsh atbild vinjai ar to pashu. Kaa vinji chalo un smaida viens otram. Tas tik ljoti saap. Un es nespeeju neko dariit lietas labaa. Un, kad Uldis man pasaka, ka lai lieku vinju mieraa, jo vinjam tachu taapat nav ko zaudeet. Taa it kaa es buutu nieciiba un nekam nederiiga, nesvariiga. Tas aizskar liidz pashiem dziljumiem un asinis sarosaas. taas cirkulee tik strauji un sirds sitas tik dzilji un nerimstas ne mirkli. Paaatrinaas elposhana un saap. Dveesele raud, jo tai atnjem daargumu, pasaules daargaako briinuminju- manu miilestiibu. Un es nespeeju ielauzties tajaa cietoksnii, kuraa mans miiljotais ir iecietinaats. Un Uldis saka, ka vinjam esot taads uzdevums- vest Richardu neceljos, lai vinju dabuutu prom, lai vinjsh satiktu citas. Es teju nomiru to dzirdot.. un kad redzeeju to visu, kas Richardam ar to meiteni.. un taa atljaushanaas no vinjas puses, lai nebaazhos vinjiem pa vidu.. man nolaidaas rokas un pasaule saaka brukt kopaa. Atkal atgriezaas nodeviibas saapiigaa puse. Likaas, ka visa mana laime ir noveersusies no manis un esmu iekritusi bezdibenii. Man nebija vairs speeka. es gribeeju nokrist un sasisties, lai saapeetu fisziski un nejustu sirdi. sazhnjaudzaas sirds, kad ienaacu maajaas. Izbeidzas baterijsas, palika par karstu.. liidz tam man negribeejaas raudaat, bet esot vienai tur, maajaas, kuras jaapamet.. es nespeeju. Mees tomeer bijaam tur laimiigi, mees speejaam tur atpuusties un rast mieru. Es zinu, ka vinjsh miil mani un nedriikst mani zaudeet taapat kaa es vinju. Bet vinjam tas beidzot ir tik tieshaam jaasaprot. Mums vairs nav 16 un mees esam kopaa, mees neesam vientulji un izsalkushi peec neregularitaates. Mieru un patiesu baudu speej nest tieshi tas, kas ir starp mums, nevis necelji.. es zinu, ko es runaaju! es tik tieshaam zinu! Bet, kaapeec vinjsh manii nelausaas un netic man? es biju tik nelaimiiga un vientulja visu sho laiku, es biju kaa palaistuve, kura uzticeejaas ikvienam, kursh vinjai uzsmaidiis.. liidz es satiku bebsi. Sen nesatiktie cilveeki staasta, ka esmu tik ljoti mainiijusies un uz labo pusi. Un es juutu, ka esmu laimiiga, ka man ir bijis visu sho laiku iemesls- mainiities. Man ir bijis iemesls gatavot, ir bijis iemesls gjeerbties taa, lai izpaiktu vienam vieniigam! Man ir bijis iemesls vakaros iemigt, zinot, ka manu roku sanjems miiljaakaa rocinja pasaulee, zinot, ka manas luupas, pieri vai vienalga ko.. noskuupstiis visskaistaakaas un miikstaakaas, miileetaakaas luupinjas pasaulee.. zinot, ka es miedzinjaa elposhu vissaldaako un baudpilnaako smarzhu pasaulee- mana miiljotaa smarzhu, bez kuras man nav speeka un viss liekas nejeedziigs un nevajadziigs.. es nezinu ko man iesaakt.. bebsis ir mans medus podinjsh, kuram es vaacinjsh, mazaaks, nieciigaaks vaacinjsh par visu vareno, brango medus podinju. jo mees vairaak laika pavadaam kopaaa, jo mazaak striidu un domstarpiibu. Nav briinums, ka bebsis mani aizmirst, jo mees tik maz esam kopaa. Man kkas ir jaamaina. es meegjinaashu neraudaat un nedomaat par to, ka saap un nav speeka. es atradiishu speeku savaa ticiibaa un miilestiibaa. Mees paaraak daudz kam esam tikushi paari. Un arii peedeejaa lietinja, kura ir atgadiijusies.. lai kaa man negribeetos to dariit- mees neesam veel gatavi un nav laika, iespeeju un sapratnes un atbalsta. Viena es netiktu galaa. Un vinjam liekas, ka vinjam ir gruuti? un kaa man justies?! es aizdoshos uz juuru. Man gribas aizbeegt. greizsirdiiba ir bailes, ka otrs buus laimiigs bez tevis. es gribu to smaidu patureet sev, kaa arii skuupstus un miilestiibu, laiku, interesi.. tas ir viss, kas man ir vajadziigs! es miilu savu bebsi un tikai. cita neviena man nav, nav bijis un nevajag.

	2010.06.09  16.13 es gribu dusmoties un dusmojos, bet, skatoties uz vinju, nespeeju nesmaidiit. Taa jau laikam ir miilestiiba. protams, neljauju redzeet savu smaidu. Peec paaris sekundeem atgriezhas nopietnaa, dusmiigaa sejas fizionomija. Tas atkaartojas neskaitaamas reizes. protams,miiljotais zina, ka es neesmu taads dusmububulis, kaadu censhos vinjam paraadiit. Vinjsh to izmanto un turpina buut iipashimiiljsh un ieintereseets. Zheel, ka tik forshinjsh vinjsh nav arii tad, kad nav iemesla pieliist! :D

	2010.06.08  15.35 Tu centies panaakt, ka kljuust arii vienalga tam vieniigajam, kuram veel peedejam ruup. ------------------------- un man patiik antibiotikas- es shodien jau klausos muuziku un juutos daudz labaak. Protams, esmu maajaas viena, izvazaajusies pa graamatu veikaliem un paartikas veikaliem.. dzeru savu doping-teeju un leenaam lienu atpakalj uz sliedeem. es sapnjoju par studijaam latvijas Maakslas akadeemijaa un baletu, un franchu valodu. Un ja nu es atgrieztos Francijaa? Royal menthol? ha! :) es nezinu.

	2010.06.07  15.40 Kaa jau mees zinaam- dienasgraamatas raksta vientuljie. shodien es attapos parkaa uz solinja, gara solinja, kura otraa galaa seedeeja vecs onkuliitis ar krekshkji un pusdienaam. Turot telefonu rokaas, es ljoti gribeeju kaadampiezvaniit, kaadam, peec kura ilgojos es un zinu, ka ilgojas vinjsh. Vai aizrakstiit sms, lai vinjsh aatri man atbildeetu.. es attapos, ka man nav shaada cilveeka, ka man nav neviena. Ka shajaa mirklii ar manivareetu notikt da jeb kas un neviens to ilgu laiku neuzzinaatu, neviens nepaintereseetos, nevienu tas neaizkustinaatu. Un es visu laiku meegjinu to neapzinaaties un neatziit. Bet es paaraak biezhi esmu viena, lai speetu smaidiit. Bruto trolejbusaa, es vairs neseezhos, es staavu un teju vienaa punktaa raugoties,mana seja atkal rotaajas nopietniibas, dzelzhaina skatiena un vienaldziibas. es dodos arvienaldziibu, esvnk eksisteeju. Es kalju plaanus par aizbeegshanu. vakar, kadmekleeju taas nolaadeetaas skavas, tupeeju ar muguru pret mammu. Iesaakumaa vinja centaasmani sasmiidinaat ar staastiem, kaa vinja redz manu atsegto peecpusi. bet tad vinja taadaa savaadaa intonaacijaa pateica to, par ko es jau ilgi ciiniijos ar sevi un veeleejos no taa izbeegt. Es nepaartraukti atkaartoju pie sevis,ka man viss izdodas un .. vinja teica: " Marij, Tu neizskaties laimiiga!" tajaamirklii es sastingu un sazhnjaudzaas mana sirds. Aciis saskreeja asaras. neviens veel man nebija to teicis. Neviens nebija to pamaniijis. vinja neredzeeja manas asaras. Es pieceelos un aizgaaju. Vinja sauca, lai atgriezhos, jo veeleejaas parunaat. bet es atbildeeju, dodoties prom, ka neveelos par to runaat. es esmu nogurusi. Jau nedeelju slimoju, smagi slimoju. No vienas saslimshanas naakamajaa, taa teikt. Riit doshos uz kliiniku. Es nekad vairs neatkaartoshu to, ko izdariiju- lai arii cik ljoti es speetu kaadam paliidzeet. Espaliidzeeju 1x- man pietika to sisteemu, shljircu un visa paareejaa, ko tas prasiija no manis. es vnk nespeeju. es nezinu, kas notiek, bet es gribu miniit savu dziivi. es beidzot gribu buut es pati un dariit to, ko es pati veelos, nevis to, ko no manis gaida, to, kasman buutu jaadara. es beidzot gribu dariit to, ko GRIBU es un teikt godiigi, ko es gribu. es gribu pazaudeet savas bailes atbildiibu, kas rodas liidz ar manaam veelmeem un gribu. jaa, es ilgojos peec briiviibas, bet taa nav taada briiviiba kaa saprot vairums cilveeku. es veel aizvien alkstu miilestiibas, kuru taa arii neizjuutu. es gribu karstu, neremdinaamu, uzticamu, paliekoshu, kaisliigu, muuzhiigu, patiesu, iistu, nepaarprotamu, miilestiibu, par kuru bljaut pasaulei un apliecinaat to visdazhaadaakajos veidos.. veelos, lai mani lutina un es lutinaatu.. lai mani izklaidee un es izklaideetu. es gribu smaidiit taadeelj, ka mani miileetu traki un izraadiitu to. es negribu greizsirdiibas iemeslus, es ieniistu tos. es necieshu konkurenci un veerteeshanu. es necieshuu, ka iztirzaa tikai sliktaas lietas,, nepamanot un nenoveerteejeot, to labo, ko cilveeksspeej sniegtpasaulei un cilveekiem, jo sevishkji saviem miiljajiem. Kaada gan starpiiba, cik daudz vinjsh dod sveshiem cilveekiem? kaada gan starpiiba? sveshie ir kretiini un nepatiesi izturas pret vinju! varbuut mni neviens nespeesmiileettaa, kaa esveelos lai mani miil? es gribeetu apmekleet kaadu maakslas izstaadi, kuras atklaashana ir shodien 19:00 VEF teritorijaa. betvienai man nav speeka. es nezinu, ko man dariit. tik ljoti pietruukst un ilgojospeec sava vienaldziigaa, taalees esoshaa, agresiivaa, neapmierinaataa, neieintereseetaa, izklaidiigaa, prom skrienoshaa, nebebsiigaa bebsha,kuru ljoti miilu un veel aizvien gaidu.. cik ilgi man buus jaagaida? es gribu raudaat. Un es gribu smeekjeet. Bet tas pretiigi man izskataas. Neesmu kaulaina francuuziete, diemzheel. gribu iemaaciities franchu valodu!

	2010.03.30  16.04 ir pagājuši tikai nieka ~ 5 gadi.. un liekas, ka tikai tagad mēs esam pietiekami attīstījušies, lai spētu normāli komunicēt, pārstājot būt aizdomīgi par visu attiecībā uz otru. Es priecājos, ka viss ieiet savās pareizajās sliedēs. "I want to be your favorite hello and hardest goodbye" Mans bebšukiņš ir pilnīgākais malacītis!

	2009.11.26  23.01 manī mīt nemanāms uguns un dusma man jau tas viss ir tā apriebies, ka iestājas kavēšana. Un tajos brīžos, kad liekas, ka es vairs nespēju izturēt, ka nu man tiešām ir gana- gribas sākt raudāt. Es laikam kādam tik tiešām esmu ļoti nodarījusi pāri, ka man nu par to ir jāsamaksā. Bet ko tad man citu iesākt, ja es tik tiešām mīlu savu bebsi?! vienīgais, kas man atliek- turpināt gaidīt, saglabāt mieru un nolādēti gaidīt, kamēr pār mani turpina bradāties iedomīga kuce u.c. slimi pasaku tēli. pamazām jau viss nokārtojas it visā: -skolā viss normāli (ar pāris mīnusiem, bet labojamiem); -projekta ziņā arī jau pamati likti, vēl tikai jāsāk fiziski kas darīt; -mamma pārvācas; -puišiem es interesēju vēl jo vairāk nekā agrāk; -saglabāju uzticību ar lepnumu, vairojot cieņu pret sevi; -pamazām zaudēju "uzēstos" kg, kurus nākas nomest pēc pāris aizdomu likvidēšanas; .. protams tas viss ar izņēmumiem- mīlestībā galīgi neiet. un man ir pilnīgi visi psiholoģiskie, fiziskie simptomi, kas raksturīgi "izdzišanas sindromam". kur lai es rodu spēku? ir labi būt vienai, bet lieliski ir būt kopā ar mīļoto. mēs nemācamies virs vidusskolā, lai pieļautu, ka viss notiek tik černīgi. Bet izskatās, ka kāds aizkavējies ir bērnudārzā un smagi sasitis galvu, iespējams, pat norāvis. Kad mēs beidzot spēsim izdalīt savas problēmas no citu problēmām, spējot bloķēt citu problēmu ietekmi uz mums. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs tās neizprastu, mēs vnk nebūtu tik debīli, lai mocītu savus nervus un dzīvi, esot pakārtoti pāris neveiksminiekiem, kuriem ir labas verbālās iemaņas un sapratne, ka ir cilvēki, kuri lieliski pakļaujami savām iegribām un manipulācijām. Cik labi, ka mēs zinām, ka viss dzīvē atgriežas, un vēl pie tam vairākkārtīgi. Un arī atpakaļceļa no manas ģimenes gluži vairs nav, jo, ja mēs stādamies priekšā, kā nopietns jauns pāris ar nopietniem nolūkiem ne tikai savās attiecībās, bet arī plānos par biznesu vai kaut vai savām mājām.. un ja to atbalsta visa mana ģimene un sola palīdzēt, tad kur vēl ideālāks dzīves ceļa segums? Slimīgi ir nemanīt, cik patiesībā mums ir ideālas iespējas un apstākļi.. un tos nepieņemt, atraidīt un ignorēt. Un neviens nesaka, ka tas ir viegli, jo tas ir grūti, bet ir jādara. Un es tik tiešām gribu, lai tas esi Tu, kurš ar mani dodas šo ceļu. Tu ļoti patīc manam tētim. Ne velti viņš aizstāvējis Tevi nu jau vairākkārt- iesākumā vasarā par Tavām izdarībām, un nu arī tagad par alkohola lietošanu un smēķēšanu. Ja esi pamanījis- cik grūti ir iekarot mana tēva simpātijas, patiesas simpātijas- tad vari secināt pareizi, Tu esi dzimis laimeskrekliņā! Bet mopdrību jau džeks saglabā, protams, jo nedod dievs, Tu atkārtosi savas kļūdas! (nu, piem, ikrīta ielaušanās istabā, kad mēs vēl guļam, iebāžot man ģīmī siltu kafiju (ar cukuru) :D -domā, ka tas nav pašsaprotami, kāpēc tā dara?? :D ) un šie kontakti ar tēvu man ik reizi atgādina par to, ka mani jau kopš dzimšanas audzinājuši par cīnītāju un savu ambīciju piepildītāju, pierādītāju. Un zini, ja man ir sava ticība, pārliecība un griba- es pierādīšu un panākšu to, ko vēlos sasniegt. Tētis vienmēr man dod spēku un elpu. un es neesmu gatava vēl kļūt par māti. Mammai bija taisnība, pagaidīt vēl 2-3 gadus un tad. Es negribu bērnus. Pagaidām. Man 7.12. jābūt Vīlandes ielā uz 1. vizīti. Un zini, es pat nebaidos. visu gaišu, man ir jāzaurē tālāk! Veiksmi Tev un Tev un Tev.. pat ja Tu man rieb, tik un tā-veiksmi Tev ! :)

	2009.11.26  01.06 es tikai gribu būt laimīga!

	2009.11.24  00.15 man ir kaut kā tā, ka labprāt ir vienalga. Un šodien es pusmiegā ielaidos afērā. Labi, labi.. tās nebija fantāzijas, tās bija atmiņas, kas lika pasmaidīt. Reizēm ļoti patīk pusmiegā atgriezties laimīgos brīžos tā, it kā būtu tur iestrēgusi. Es nenožēloju. Man patīk būt laimīgai. Un liekas, ka neesmu tāda vienīgā, kurai ir patīkami atgriesties tajos mirkļos. Un smaidīt. :)

	2009.11.22  18.00 man jau nevajag daudz. Es gribu visu!

	2009.11.15  21.46 nespēju sakoncentrēties, bet stresoju!

	2009.11.11  22.58 iešu sildīties uz vannu. kkāds besis un bezspēks, taču tas ir tikai fiziski. saprotu to, ka vienīgais iemesls manai nespējai produktīvi un pilnīgi mācīties- savas telpas un miera trūkums. Man ir tikai teorētiskas mājas. un tās īstās es meklēju jau sen. Mājās es vēlētos beidzot paslēpties no pasaules. sasildīties no vēsuma un vienaldzības, citu kritizēšanas un pārmetumiem, skaudības un citiem ieradumiem. gribu attīstību! Gribu pārmaiņas! Gribu sajūtas un emocijas! gribu kādu, kurš atvērtu manu bloku un dziedētu to, kas sakrājies. ik pa laikam, ar nogurumu aizvien biežāk.. iesāpas sirds un jūtos vēl aizvien piesmieta, piekrāpta un nosodīta. Esmu iemācījusies piespiest sev nedomāt par to, tā it kā tā visa nebūtu bijis. tā it kā man tas viss neko nenozīmētu. ieurbties mācībās, jo cita man nekā vairs nav. Tas palīdz kkā tikt tam pāri, jo nelaimīgums ir neatļauts un aizliegts. jo ilgāk mani moka un neļauj just atbildi.. jo vieglāk manas jūtas aizslīd līdz ar rīta rasas nozušanu, elpas dvašas izgaišanu aukstumā. Un ir tā, ka negribas neko teikt, kad ir iespēja. Tā vnk kopā klusēt un būt mierā. Naktīs slikti guļu, bieži moka nemiegs un nemiers, trūkuma un zaudējuma sajūta, nelaimība un skumjas. Pa visam reti nu jau, bet ir vakari, kad miegs tik ātri mani sveic un liek doties gulēt, bet no rīta neļauj man tik ātri spēt izlīst no siltās, mīkstās gultas un apskāviena, kura tik ļoti trūkst, pēc kura tik ļoti ilgojos. mana sirds raud un tai vairs nav nedz kādu nākotnes redzējumu. Es dzīvoju šodienā. Pieņemu impulsīvus lēmumus un piedāvājumus, jo es vairs nezinu, kas un kā, kā varētu būt un kā būs. Laikam esmu pazudusi līdz ar savu kaislīgāko un skaistāko jūtu virpuli. Zini kā tas mēdz notikt, kad izdziest kāda zvaigzne? tā sastingst nebūtībā un aizmirstībā. Tā ir skumja un salauzta. ejot pāri ielai, bieži vien ir sajūta: "nu, nu.. tulīt jau būs būs.. Tu esi tik tik knapa!" ..jo liekas, ka ir pienācis brīdis, kad salūzīs mana sirds. Kad tā apstāsies parastā, ierastā dienas ritma notī.. uz gāēju pārejas, skrienot uz autobusu, skatoties debesīs, mēģinot iemigt, utt. Ar laiku tie brīži ir aizvien biežāki. Un līdz ar tiem ir apziņa, ka nevienam pat nav nojautas par tajā brīdī notiekošo. Un pēc cik ilga laika kāds paziņa uzzinātu? kāda būtu viņu reakcija? -parasti es zinu, ka tā nebūtu traģēdija. Un tā es vnk pazustu un max 3 dienas kāds skumtu.. jā, es esmu tik vientuļa, man nav savu māju, man nav sajūtu un jūtu, manī nav īsti vairs nekā. Un kāpēc es vēl vispār nevis eksistēju, bet dzīvoju un smeos, runāju un klausos? -vēl aizvien ir kkas niecīgs saglabājies, kas aizliedz man padoties. pēdējiem spēkiem, bet tur. ....................... Tāpēc, ka es esmu spēcīga, bet vājāka par Tevi. Tev vnk ir izdevīgi tēlot mūždien nesaprotošo, muļķīti un aizvainoto. Tu vnk esi pieradis, ka visi par Tevi rūpējas un uztraucas, ka Tevi mīl visvairāk.. ka Tu esi mazākais. Tev vnk neļauj vēl aiziven izaugt. ...................... un es gaidu. vēl aizvien gaidu. Tu tikai nekavē! atrodi mani Lūdzu! man slāpst! Tu esi mans dzestrums un veldzējošākais ūdens ikvienai manai slāpei. man neko citu nevajag. No Tevis izriet visas pārējās iespējam'bas dzīvē. ar kopā būšanu abiem nemainās dzīves iespējamības, kvalitātes, kvantitātes utt. Abi vnk vairs nav vieni un vientuļi- ir kāds otrs, ar kuru dalīties, analizēt un priecāties. Ir kāds otrs, kurš saprot un atbalsta, iedrošina un pastumj, apstādina un aizrāda, apbrīno un ilgojas, rūpējas un samīļo, skūpsta un atzīstas, nemelo un nekritizē, bet stāsta patiesību, uzticas un abpusēji.. abi mīl viens otru un nekaunas no tā, neslēpj un lepojas ar to, jo ai pilnveido otru un zina, ka tikai kopā lietas ir un būs sasniedzamas tik baudāmā kvalitātē, kā jebkad būtu iespējams. Labākie no pelēkās masas vienveidības izceļas ar to, ka viņiem ir mērķi un ambīcijas, pamatojumi un tiekšanās spējas. Un man ir draugs ar vislieliskākajām īpašībām, kādas cilvēkam ir sastopamas.. bet viņš sev ir uzlicis masku, radot par sevi gaužām muļķīgu iespaidu. Tu neesi tāds un tas, par ko Tu izliecies. Vismaz, esot ar mani, lūdzu, esi Tu pats.. kurš gan cits, ja ne mēs pazīstam otru vislabāk? es mīlu Tevi!

	2009.11.02  13.48 attiecībām pienāk mirklis, ka ir vai nu jāprecās, vai jāšķirās. Kurš pidars atļāvās mums piešķirt papilduslaiku?? es gribu visu pasauli!!! es gribu nospļauties un doties sajust pasauli! es gribu dejot un just kā mans ķermenis kustās, kā slīd mani gurni mūzikas ritmā.. kā vējšs pārsijā manus matus, kā pieokeāna sāļais gaiss atsvaidzina manu saldo, mīksto, gludo ādu.. redzēt kā mana āda iekrāsojas zelta brūnā krāsā, kā seksīgi vīrieši mani iekāro, bet zināt, ka es viņiem nekad nepiederēšu. Es gribu būt maita!! seksīga maita!! es mīlu naudu un dievinu mūziku, man patīk seksīgi dupši un pufīgas lūpas! mani neinteresē sex un visas tās padarīšanas tik daudz kā interesē tieši process kā novest līdz vēlmei un iekārei.. tie skatieni, sajūtas, kustības, lokanība, sentiments, smarža, čuksti, mājieni, glāsti, utt. Man patīk spēle, spēle, spēle. Kad mamma pajautāja-Tu gadījumā neesi stāvoklī?- es uztaisīju testu, protams, zinādama, ka pirms nepilnām 2 nedēļām jau taisīju, bet tomēr-mieram. un kad braucu mājās no skolas, jutu, ka tas varētu būt visai skumji. +tās visādās lietas, kuras sapratu pirms gulētiešanas lika man apjēgt, ka dažādu lietu apzināšana un neizskaidrojama zināšana priekšlaicīgi man dod pavisam vnk iespēju-kontrolēt notiekošo, pilnveidojot savu likteni. dvīņi, bet lai tiktu pie tiem ir jāmīlējas ar noteiktu personu. Ernests tāpēc, lai nebūtu vairs tik vieglprātīga. bet es jūtu viņu. Reizēm baisi tuvāk nekā maz gribētos.

	2009.11.02  13.01 zini, tā nav mīlestība, bet labsajūta. Es kkā gaidu viņu. Domājot par viņu un atminoties viņa smaidu un dzirkstošās acis.. es vnk smaidu savām asociācijām pretī. Reizēm liekas, ka tas nav labi tā, un ka tā ir krāpšana. Bet tās taču ir tikai domas un sapņi, atmiņas un sajūtas. tās nav pieļautās kļūdas vai nepareizie soļi un atļaušanās. un es zinu, jo vairāk es vilku viņu aiz deguna, jo vairāk viņš mani gribēja. Un ir tā, ka mēs esam pāri tām miesīgajām lietām attiecībā par otru un esam draugi. Un viņš ir tik foršs- vnk tāpēc, ka viņš ir tāds, kāds ir ar man! un nav tā, ka sagriežas vēders kājām gaisā, bet ir tā, ka parādās siltums un miers. Un viņš teica, ka viss var mainīties. Jā, un viss arī mainās un viss mainīsies. Es kļūšu skaistāka. Un Tu kļūsi vēl pretimnākošāks. Viss būs mainījies. kā jau vienmēr. un naktī ~ 2:30, kad atkal sapņos pinās nieru , aknu utt. pat.fiz. mijiedarbībā ar atmiņu niansēm par saulaino puisi no pagātnes.. mans lūpu kaktiņš lēni cēlās uz augšu/sānu. Kad pamanīju, sapratu, ka man patīk būt spēles noteicējai. Kāpēc, tāpēc, ka tā ES kontrolēju savas pieļaujamās sliekšņsajūtas, darbības, utt. Un es atceros to sajūtu, kuru jutu caur sevi nākam no viņa, kad viņš mani apskāva no aizmugures un skūpstīja manu kaklu ar savām maigajām lūpām, tik mīkstām un siltām, noskūpstīja arī manu kreiso plecu, toreiz vēl kailu. un miesa staroja laimes, lūpas smaidīja. Es zināju, ka te nu mēs esam neatlautajā nākamajā pakāpienā, citā dzīves pavērsiena situācijā. Man nevajadzēja tur atrasties un tam ļauties. Bet sirds sāpēja tik ļoti, ka es biju laimīga atgriesties tajā, par ko jau mani reiz nosodījuši. Un man tajos brižos ar viņu bija jautri, mēs smējāmies un runājāmies, mēs konstatējām un solījām draudzību, Tu skatījies uz mani tā, it kā Tu būtu pārsteigts. Un tāds Tu arī biji. Ikreiz, kad runājām pa telefonu, mana sirds mazliet dauzījās straujāk nekā drīkstētu, es vienmēr smaidīju, zināju, ka smaidi arī Tu. Tu biji tik koķets un pozitīvs. Nu jā, pirms visa Tu esi gatavs darīt it visu. Iespējams, zinot šo faktu, es arī tik ilgi vilku visu garumā. Bet jau pēc 2.reizes abi sapratām, ka tas vairs nav galvenais. Tev nu vajadzēja mani kā cilvēku, ka maiguma sniedzēju un iztrūkstošo pieskārienu pārklāēja pār Tavu miesu. Un es zinu, ka Tu ilgojies, jo mūs abus paķēra. Tikai šoreiz katru savādākā veidā. Tu nokavēji. Es esmu jau nākamajā limenī. Un man patika lēni un maigi, Tev acīs skatoties izrunāt Tavu vārdu. Tad mēs vēl nekur nesteidzāmies, gulējām, sēdējām, bijām otram.. man patika Tavi R Tavā vārdā.. un tas, kādu spēku Tavs vārds sev līdzi nes. Tajā laikā es Tev uzticējos pilnībā.. tajā laikā mēs daudz skūpstījāmies un tā laikā smējāmies. Bez pamatojuma un īsta iemesla mēs pratām būt laimīgi. Kāpēc mums citi iepraktizējās uzspiest neapmierinātību ar otru? neuzticību otram? otra aizliegtību? reti smaidīt? reti apzināt laimes sajūtu? apmierinatību? man patika būt trakais Tevis dēļ.. un darīt to kopā ar Tevi! kāds šo nesapratīs un pārmetīs savu primitīvo pārpratumu dēļ, bet man ir vienalga. Tas taču man sniedz baudu un labsajutu. utt. karoč-zb rakstīt, tā jau daudz kas būs jāpaskaidro!!! :D => līdz nākamajai reizei, kad uzdrošināšos atkal. Zini, pēdējā laikā man tās uzdrošināšanās sāk baigi biežāk atkal līst ārā :D

	2009.10.31  16.39 ja tuvākajā laikā kāds mani neapturēs, es tik tiešām neizturēšu un izdarīšu visas nepieciešamās aktivitātes, lai aizdotos uz tiem sasodītajiem pāris mēnešiem prom, līdzi paņemot Lindu. Jūtu, ka tas vairs nav joks.. es vnk zinu, ka tur mēs būtu laimīgas. Nopietni! Ja vsjo čustvaju! Un tas palīdzētu izmainīt to visu, kas taad mūs kavē. Ir jārīkojas, lai lietas mainītos. Kā arī- tikai mēs paši esam atbildīgi par to vai bijām, esam, būsim laimīgi! Padomā par to..!

	2009.10.30  02.36 J.Leitis mani samulsināja ar 2 jautājumiem: 1) Zālītis Tev liekas simpātisks? ; 2) un es? labi, es eju čučumuižoties. arlabunakti! saldākos no saldākajiem sapnīšiem manam mīļajam!

	2009.10.28  15.43 vļej.. izmērīju temperatūru- pagaidām ir pāri 37 (mēru vēl tikai ~5min)-jūtu, ka izteikta iekaisuma vēsts. kreisā sāna/kakla limfvadi sapampums,kunkuļveida. Spēcīgas, neizturamas galvassāpes, brīžiem spiedošas, brīžiem stīpveida, brīžiem velkošas, dedzinošas. Kakla sāna sāpes lokalizējas kakla vidusdaļā, vidējā trepjveida muskuļa rajonā. Iztaro uz augšu, uz kreiso ausi, radod sāpes arī ārējā auss ejā, auss dobumā; uz kreiso plecu; uz padusi; uz sirdi. Novēroti elpošanas traucējimu; sirds trokšņi/pārsitieni, reizēm sirds nogurums/mazspēja. Pacients sūdzas par galvas reiboņiem, sliktu dūšu, dullumu galvā, kājas tusku un neregulāru sejas (acu plakstiņu) tūsku, nogurumu, vājumu, bespēku, džinkstošām ausīm, sūdzās par izteiktu aukstuma un drebuļu sajūtu, trauksmes sajūta, acs ābolu sāpēm. Pamanāms izteikts ādas sausums, lūpu sausums, slāpes, acs ābola sausums un cietums. -------------utt.------------- nu tā, un tagad es braucu pie ārsta. Man šodien ir galīgi hujova, godīgi sakot, taču angleni nokārtojusi, un referātu neaizstēvājusi nodevusi. bet vsipār- tik un tā esmu laimīga, lai arī knapi kustos.

	2009.10.23  19.39 laimīte manī esmu pamanījusi, ka neizskaidrojamu iemeslu dēļ fiziski jūtos reizēm tik lieliski. Mans organims mēdz būt laimīgs- tā es to uztveru. Un tajos brīžos arī šķiet galvassāpes teju vairs nav. Tā ir burvīga sajūta. Un tajos brīžos es jūties tik pacilāti labi, ka es zinu, ka esmu laimīga. Tos brīžus mēģinu izbaudīt, ko daru ar apziņas palīdzību, tā it kā fiksējot tos mirkļus. jā, es esmu laimīga, neskatoties uz dažādām ķibelēm un nedienām. Tā vnk ir- laimīga un viss. Tas nav, kā ir, kad ir iemīlējies, vai kā ir, kad ir noticis, kas lielisksi, vai vēl kkā. Tā ir paliekoša laime un labsajūta. šobrīd, piemēram, manī ir miers. Nav vairs panikas un steigas, nav fiziska noguruma vai muskuļu sāpes pēc vakardienas. Ir pozitīvisms un bauda. Ir labi, ir tik labi, ka ir kāds, kuram Tevi vajag, un ka Tu to apzinies. Un ir tik labi, ka Tev kādu vajag- ka Tu to apzinies un ļaujies tam. Un esmu gatava šo labsajūtu iemācīt apzināties arī savam mīļotajam. Iespējams, ka viņš šādas labsajūtas neprot un nespēj konstatēt. Tas tomēr nāk ar laiku un apziņu. Mīlu Tevi, lāčuk mazo! :*

	2009.10.21  23.43 braucot neskaitāmo reizi šodien tramvajā, zinot, ka bebsis pat nenojauš, kur es esmu un ko daru..man gribējās zināt, ko tobrīd dara bebsis. Gribēju zināt, vai arī viņš mēdz justies tik vientuļi un pamesti, kā uz vientuļas salas nonācis, nevinu neinteresējošs un aizmirsts. man bija skumji. Un es skatījos visapkārt. Nekaunīgi skatījos uz pārīti, kurš sēdēja pustukšā tramvaja pāris solus uz priekšu. Es smaidīju un skatījos, kā viņi skūpsta viens otru un čukst otram ausī ko patīkamu. Tas bija skaisti un nomierinoši. Un gribējās, lai man līdzās būtu bebsis. Kaut vai tā vnk- bez sarunām, bez jeb kā. vnk man līdzās un redzētu to pašu, ko visapkārt redzu es. Mēs saskatītos un sasmaidītu. Būtu tik labi, jo mēs būtu blakus. vakar, guļot uz bebša kailajām krūtīm, es jutos kā mājās. Jutos droši un manas ilgas tika remdētas. ..uz kādu laiku. Bet es zinu, ka tas viss atgriezīsies un šīs sāpītes tiks remdētas jo dienas. es vnk mīlu Tevi, zaķuk! :*

	2009.10.20  02.04 sargi sevi! -nu bet, prtoams, kas tad ar mani varētu atgadīties, man tāds jautājums? Dari to, ko vēlies! -tas nenozīmē, ka es taisos skriet izbaudīt pasauli (ar izbaudīšanu parasti nez kāpēc cilv. saprot tusēšanos, vālēšanos, utt.), jo es mīlu vienu=> tikai vienu/ un man vajadsīgs viens=>tikai viens konkrētais. Es vēlos mīlēties ar vienu=> ar tikai vienu noteikto. utt. jā, ir daudz skaistu, foršu puišu, bet man viņus nevajag! man vajag to vienu noteikto, kokrēto, kurš man par spīti visam liekas vislabākais- ar visiem SAVIEm plusiem un mīnusiem. Un mīlestība ir tāda jokaina lieta. Tā Tevi galē nost reizēm, bet tajā pašā laikā uztur pie dzīvības. Tā liek cīnīties un organismam strādāt kaut vai autopilotā, kad smadzenes ir izkāpušas pastaigāties. Tai nevajag daudz-tikai sapratni un atbildi. Mīlestība ir sadarbība un smags darbs. Tā ir jākopj un par to ir jārūpējas. mīlestība ir tāda jokaina lieta. tā var atnākt negaidīti un ātri, bet nespēj aiziet tādā pašā veidā un konsistencē. Un kā Tu vari, asarām acīs, mīļotajam teikt: "mums ir jāškīras", ja pats zini, ka tā nemaz nav! Un ar šo trādirīdi Tu pierādi vienīgi to, ka Tu man ļoti uzticies, bet tajā pašā laikā neesmu tik svarīga un tuva, kā liki uzskatīt. bet zb- līdz riebumam uzticīgi un nepacietīgi gaidīšu mājās Tevi, mīlulīt. Tikai pasteidzies, manas baterijas sen jau neesi uzlādējis!

	2009.10.20  01.08 es jau pavisam saguru. un kāpēc ir jāatbild tā, ka nevar atbildēt ar to pašu, lai kā arī gribētos. Tas nozīmē, ka nav tāda paša viedokļa. Skumji. Nē, kkā dranķīgi un sāpīgi tomēr, ka nepietrūkstu. Man 3.dien ir darba pārrunas. Interesanti-nez kā būs. Domāju, ka ir pienācis laiks pielietot rozā cūku, kura ir visai tukša muca šobrīd. un kādi nez ir pirmie soļi vienatnē? Tas nozīmē- nepārtaukti atgādināt sev, ka tikai Tev pašam brokastīs, tikai Tev vienam pašam atslēgas, tikai Tev vienam pašam ir auksti, tikai tev pašam tā gaisma jāizlēdz, tikai Tu pats ..viens pats sev saki, ka jāmet miers un jāatpūtina acis, ka tikai Tu pats, viens pats visu to dari, ko līdz šim tev palīdzēja darīt otrs. Nez kā ir tiem siamas dvīņiem, kurus atdala? kā viņi pēc tam staigā? cik ilgā laikā atgūstas no līdzsvara izjūtu traucējumiem? man vnk ir tā, it kā daļa manis būtu nogriezta un pazudusi, vnk izgaisusi. Un tā nav pieraduma sajūta, nē. Tā ir apziņa, ka bez šī otra Tu nevari vairs. Kur gan Tu esi un kāpēc Tevis šeit nav?! Un protams, atbildēt uz to man neviens neatbildēs- jo Tu esi viena, Marij! zini kā tas ir? tā, ka Tu vari no rīta gulēt, galvu nepaceldams, žalūzijas neatvērdams, aizliedzot saulei apgaismot istabu, gultu , seju, ķermeni.. un nevienu tas pat nesatrauks, neviens pat nepainteresēsies, jo Tu esi viena, Marij! nu redzi. ES tagad negruzos un nečīkstu, vnk apskaidroju sev situāciju. Un kā tas ir, kad Tu dodies mājās un Tevi tur pat neviens negaida? Un neviens negaida Tavu zvanu un/ vai sms..? Un, ka Tu vari pēkšņi kkur palikt, vnk pazust- vairs ne kavēt, bet vnk pazust. Un neviens tevi nemeklēs un neuzmeklēs, jo Tu esi viena, Marij! Nu tas ir tā, jā. un ir tukšums, vienaldzība, mezmērķība. Un tas tāpēc, ka es nesaprotu, nezinu, negribu. Man ir vairāk, daudz vairāk to lietu, ko es gribu, nekā, kuras es negribu. Manas ķepas nolauztas un skumstu. Un neviens tās nesaņems savās siltās ķepiņās un neaizrādīs, ka tās atkal man ir aukstas. Un es neuzskaidīšu, lepni paziņojot, ka tas nozīmē, ka ar mani viss ir kārtībā. Un man gribas tās savas stindzinoši aukstās peciņas savīt ar siltajām peciņā un uzlikt savu roku ierastajā vietā, kad naktī es kārtējo reizi būtu atmodusies no krākšanas ausī. Un man gribas vasarā braukt uz Mazirbi, pamīlēties teltī, peldēties upē, kura katru gadu maina savu tecējumu, cept desiņas, daudz smieties un būt vnk laimīgiem. Un sauļoties kailiem, sarunājot ar otru, ka viņš arī izkarinās krāniņu pār bortu, lai iesauļotu kefīrbiksītes mazliet brūnākas. un man patīk, ka ejot pa ielu manu roku paņem savā. Un patīk sildīt otra roku savos cimdos. un patīk cīnīties ar savu taisnību un izskatīties muļķīgi, lai sagādātu smieklus- tos, kuri rada laimes sajūtu pakrūtē. Un kāpēc tā mēdz notikt? zini, iespējams, tik pievilta es vēl nekad neesmu bijusi, jutusies. Man likās, ka mēs esam otram ļoti atklājušies. Viņš zina par mani teju pilnīgi visu. Un man likās, ka es par viņu arī. Bet kāpēc viņš sāka stāstīt aizvien mazāk un aizvien retāk, aizvien vairāk atstumjot un neskūpstot mani, utt.? kāpēc tā mēdz notikt? Es laikam esmu visgarlaicīgākā, neseksīgākā, nesimpātiskākā un stulbākā meitene, kādu kāds jeb kad varētu satikt. Un diez vai es kādam novēlētu tādu meiteni kā mani, kur nu vēl sievu!! Iedomājies- greizsirdīga un vienmēr rūpju pārņemta, vēlas mīļumu un maigumu, vēlas laimi kaut no tā vien kā kopā būšanas izjust, utt. Muļķīgi, salkani, garlaicīgi un pretīgi, vai ne? Laikam jau tā padauza, skaļā, resnā, maita bija daudz labāka par šo. Un arī krūtis bija lielākas un smadzenes mazāk strādāja. zini, nu ir tā, ka man negribas vairs neko un arī jeģu neredzu nekam. es gribētu vnk aizmigt un ilgi ilgi nemosties. Varbūt es beidzot pamodīšos no tā sviesta. Vakarnakt man taču tas izdevās! -un man bija ļoti liels atvieglojums, ka tas bija sapnis. pag.. man vēl šonakt ir jāmācās. Aiziešu atkal kko apēdīšu, tad turpināšu mācīties. Bet kāpēc es to visu daru, ja tam nav jēgas? mani mērķi ir kkur apstājušies un jēga, spēks, ticība, cerības, sapņi apstājušies, pagaisuši, es nezinu. arlabunakti, bet Tu taču esi viena! Kam gan Tu to raksti, Marij?! tev vajadzētu pat izdzēst vārdu no dzimšanas apliecība-s Tu neesi cienīga un vērta pat tā. nu jā, jo es esmu lupata, kurā noslaucīt ik viens var savas netīrās tupeles un bez sirdapziņas parmetumiem ar šķipeli pasviest malā, domājot, ka viņa ir par stulbu, lai kko saprastu. Un tā jau arī ir- es negribu pat domāt patiesos iemeslus, kāpēc es šobrīd esmu viena. es laikam tulīt vemšu-un tas ir vēl nožēlojamāk. Pat ēst man nav bijis vērts- tik liek iztērēti l'dizekļi un enerģija. ------ man riebjas. es vnk nevaru bez tās savas otras puses dzīvot produktīvu, pilnvērtīgu dzīvi. un viņš ir laimīgs! Tas vismaz ir svarīgi un labi! :)

	2009.10.18  15.48 es ļoti mīlu Tevi! es gaidīšu Tevi. Viss ir kārtībā. Un tā nevajag un nedrīkst darīt!

	2009.10.17  23.46 pietrūkst arlabunakti, mīlulīti! :*