User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 100

	2010.09.21  13.13 es nedusmojos un neraudu. Tas vnk ir sāpīgi. Nezinu, vai tuvākajā laikā spēšu kādam cilvēkam uzticēties. es gribu, lai ātrāk paiet laiks un mēs ar Lindu vēl visu ko piedzīvotu, par ko būt priecīgām, par ko smaidīt un justies laimīgām. Es gribu, lai ātrāk es tiktu prom no tā, ka tas ir sāpīgi. man mazliet sirdsklauves. Mēs laikam apmeklēsim zīlnieci.

	2010.09.20  17.22 Un ar mani Tu vairs nespēlēsies. Tu mani vairs nečakarēsi. Uz mani tas viss vairs neiedarbojas. Samierinies ar to, ko esi panācis- ar to, ko vēlējies panākt. Es vairs neredzu Tev vietu savā dzīvē. Kā tikai patīkamās atmiņās, nepatīkamo es neatcerēšos, tas nav vajadzīgs. :) Es jūtos laimīga! :) Ir notikušas krasas pārmaiņas. Uz neatgriešanos! Un es jūtos lepna un priecājos par sevi! :)

	2010.09.20  16.14 šurum burum šodien uzzināju, kādas ir manas šī semestra atzīmes. Pagaidām esmu teicamniece- 8, 9. :) pašai patīkami, ļoti patīkami. Parasti 1.dienās farmakoloģijas katedrā satieku Santu. šodien mēģināju izvairīties un palikt nesatikta. Es negribu dzirdēt jautājumus un negribu sniegt atbildes. Pagaidām man ir jātiek galā ar sevi un jāstiprinās. Kad man būs vienalga, tad arī spēšu atbildēt uz konkrētajiem jautājumiem. Kā man iet? Man iet labi, pat varētu teikt, ka ļoti labi. Man izdodas nedomāt par to, kas zaudēts. kkā izdodas neļaut sev dzīvot pēc ierastajiem jūtu likumiem. Pagaidām lepojos ar sevi. Linda man 6.dien vairākkārtīgi jautāja- par ko es tā smaidu visu laiku. Vispār, pēdējā laikā es jūtos ļoti labi, pacilāti un daudz smaidu, bet dabiski daudz smaidu. 6.dien vispār.. es jutos tik laimīga! Es jutu sevi un savu spēku. Viss ķermenis bija pilns dzīvības un krāsainu emociju. Pēc ~ 2 min spēcīgas raudāšanas, kad pateicu, kas man bija jāpasaka Ričardam, es pēkšņi, kā ar nazi nogriezti, izjutu mieru un atvieglojumu. To es sapratu kā manas sirds pilnīgu salūšanu. Nu es esmu brīva. Es kkā neizjūtu nedz ilgas, nedz sāpes, nedz dusmas. Kasbijisbijis.lv Acīmredzot, tam bija jābeidzas. Žēl, ka uz tādas nots- nodevības, pazemojuma, izsmiekla, vienaldzības, pretīguma un vilšanās. Bet viss, kas notiek, notiek uz labu. Un es zinu, ka man tas nesīs tikai labu. Kad Normunds mani mierināja, sakot: "Jā, Tu tagad jūties vientuļa.." un tajā mirklī es viņu pārtraucu.. : "nē, es nejūtos vientuļa! tas vnk ļoti sāp." Un viņš atbildēja: "Bet tad jau vispār Tev nav par ko uztraukties! Tad jau viss ir labi!" jā, viss ir labi. Vnk ir jāapzinās, ka es vairs neesmu pārī ar kādu un ka man nu esmu es pati un viss. Ja es varu ticēt runātājiem, tad esmu ļoti skaista, eleganta, sievišķīga, seksīga un interesanta, es tik forši protu atpūsties un man ir burvīgs smaids. Tad jau es neesmu nekāda krople un tiešām varu patikt tiem, kuri man patīk. Nepatīkami bija, kad sēdēju lekcijā un dzirdēju, ka man somā novibrē telefons. Kad izņēmu telefonu no somas un ieraudzīju, ka man ir pienākusi sms no kāda, kurš mistiski saglabāts kā "bebsis", es jutu kā spēcīgi paaugstinās mans asinsspiediens, paātrinās sirdsdarbība un iestājas akūts stress. Es taču izdzēsu no kontaktiem "Ričards Kļaviņš", tad kā, pie velna, man šis nr. var man uzrādīties šādā formā? Atverot sms, mani pārņēma dziļas un pēkšņas sirdsklauves un sāpes, kas sniedzās no viena sirds kambara otrā, apņemot visu sirdi un žņaudzot mani. Es izlasīju un aizvēru sms. Pat netaisījos atbildēt. Pēc mirkļa jau biju aizmirsusi par tās eksistenci. Kad braucu mājās, mikriņā atcerējos, ka man ir kkāda sms no "bebsis". Atvēru telefonā kontaktus un izdzēsu šo "bebsis" kontaktu. Vēlreiz izlasīju sms. Un mani bija pārņēmušas divejādas sajūtas. No vienas puses aizvainojums par to, ka liekas, ka viņš uzskata, ka es to vien daru kā sēžu mājās, domāju par viņu, raudu un pārdzīvoju. Un no otras puses neizpratne par to, ko viņš ar to gribēja pateikt/ panākt. tā nu es aizvēru sms, ieliku telefonu atpakaļ kabatā un turpināju savu ceļu mājup. Es apzinājos arī to, ka es vairs nedomāju par viņu. Man ir pilna galva ar citām lietām. Ar to, ko esmu piedzīvojusi pēdējā laikā. Un ar to, ka man šķiet, ka es kādam esmu iepatikusies. Mums nekas nebūs. Es tikai vēlos pavadīt labi laiku. Un pagaidām esmu to pavadījusi lieliski. Daudz smieklu, jaunu paziņu, daudz komplimentu, jaunas iespējas un zināšanas, personības attīstība. Kā ar uzrāvienu viss pēkšņi attīstās un atvērušās tik daudzas durvis. Un tām visām es nāku pretī ar smaidu un laimi. Pēc pēdējā laika sintētiskajām brīvdienām manāms organisma sagurums- muskuļu sāpes, auksti drebuļi, nervozitāte, utt. Bet mazliet jau sāk atgriezties koncentrēšanās spējas. Un man vairs nav bail. Grāmata ir aizvērta un nolikta dziļākajā plauktā, augstākajā plauktu rindā. skatīšos filmu: http://www.youtube.com/watch?v=haHHr5_VX7I Lai jums jauks vakars! :)

	2010.09.18  01.57 *** ko gan es varu dot cilvēkam, kuram jau viss ir un kuram mani nevajag?!

	2010.09.16  01.47 vispār, dienas iesākumā likās, ka diena ir gaužām- pavisam garām. Pēc lekcijas beigām es devos uz centru, tad satikos ar Ričardu. Bija forši, man patika. Bija arī pikantas lietas, kas pamodināja un raisīja kaislīgu iekāri. Jutos iekārojama un brīva. Ir tik labi, kad ir līdzās- vienalga vai sastrīdējušies, vai samīļojušies, saraudājušies vai sasmējušies.. ir vienalga. galvenais, ka ir līdzās. vēlāk bija vēl 1 tikšanās, kas visnotaļ nogurdināja un radīja zināmu saspringumu. Pat īsti nezinu kāpēc, bet, iespējams, sarunas par Annu dēļ. Un tam visam noslēdzoties vienā mozaīkā, varu izdarīt secinājumu- ka man nekas nav skaidrs, vēl nekas. un laiks tikai rit uz priekšu. Un reizēm šķiet, ka, jo ilgāks laiks ir pagājis un jo vairāk kas ir mainījies un piedzīvots, jo mazāk es vairs ko spēju saprast par to, kā rīkoties tālāk. It kā jau es zinu, kā ir jārīkojas un kas ir jāizvēlas.. taču pagaidām es atļaujos baudīt vēl pēdējiem apgriezieniem to, ko man piedāvā dzīve. un tā nu puslīdz aprit nu jau laikam 3 diennakts, kad man nenāk miegs. es atkal esmu iekūlusies bezmiega laikmetā? un es atkal tik daudz ēdu. besī! Lai Tev jauka diena, draudziņ! :)

	2010.09.14  13.25 es nespēju izlemt.

	2010.09.14  00.32 tieši šodienai, kad man jāsatiekas ar Ričardu pārrunāt turpmāk notiekošo.. un kad man ir jāizlemj ko un kā tālāk vai vēlos, utt. Tieši šodienai ir tik iegruzījošs horoskops: Zivis Otrdiena, 14.09.2010 Mērķis ir aiziešana no vecām idejām un ceļš uz jaunām, neizpētītām jomām. Ņem savas idejas un izmanto tās. Iemācies negaidīt atzinību un atbalstu no citiem, pirms esi nospraudis virzienu savai dzīvei. Pārliecīga atklātība ir tikpat nepatīkama kā pilnīgs kailums. /Bēkons F./ ---------------------------------------------- par spīti tam, ka šodien manu prātu māca skaidrais prāts un saprāts, kas mani sāka nomocīt ar novēlotām morālām paģirām. Tik pretīga es sen vēl nebiju jutusies. Bet ur gadījies, kur ne.. pēc mīlīgas pastaigas ar Dāvi un Lindu gar jūru.. es atgriezos mājās, pačiloju ar māsu pie Tv. Mazliet parakstīju dienasgrāmatā šādus tādus jauninājumus. Un tad izgāju uz balkona ar Albertu. Pēkšņi atskārtu, ka pēdējā laikā neesmu ilgojusies pēc Francijas un pat domājusi par to. Un tad es sajutu labsajūtu un laimes sajūtu. Un es drosmīgi sajutu laimi. Es jutos laimīga. Pāris miera minūtes laimes. Bez iemesla. Brīvība, sirds neaizskaramība, brīvība. Es biju laimīga to īso mirkli. Un likās, ka tik daudz kā šis mirklis, lai gan tik īsais, bet tomēr.. ir bijis vērts. Laime ir labākā sajūta, kādu cilvēks spēj just. Un laime ir un vienmēr ir bijusi, tikai mēs aizmirstam to sajust un apzināties. Reizēm pārāk reta sajūta. un nu es ticu un zinu, ka laimes sajutu es vēlos ilgstoši baudīt. Un man tas izdosies! Reizēm tikai ir jānotic! :) Šovakar es jūtos ļoti labi. Un manu seju pārklāj viegls smaids. Un sirds arī nesāp. Vai arī tas ir miers un klusums pirms vētras?? ļoti ceru, ka nē.

	2010.09.11  14.40 vakar vakars.. es vairs neko nesaprotu. Un mani ir pārņēmis pilnīgs haoss un apmulsums. Viss nenotiks tik vnk kā liekas. esmu aizvērusi to grāmatu, kura nu ir pagātne. Es vairs negribu tā dzīvot un tādu dzīvi. Ja mēs to darīsim, tad tikai kā no baltas lapas. Un no paša sākuma. es nespēju ticēt tā vnk uz vārda! liekas, ka ko tik puisis nepateiks, lai tiktu pie sexa. Es pat nezinu, vai es to vairs gribu. Pārāk sāpīgi, saproti? un es jau esmu nocietinājusies pret visādām tādām everģēlībām kā mīlestības jūtas un to izrādīšana. Man ir bail.Gribētu jau tomēr noticēt, bet apzinos, ka tādi brīnumi dzīvē nenotiek. Bet guļot viņam līdzās, klausoties kā viņš visu nakti krāc.. es jutu, ka man neko citu nevajag. Ka man ir labi tur, kur ir viņš.. un galvenais, lai viņš ir man blakus. Un vienalga, vai esam sastrīdējušies, vai esam samīļojušies.. vienalga! Galvenais, ka viņš man ir līdzās. Naktī, kad viņš saldi čučēja, es neskaitāmas reizes viņu noskūpstīju un samīļoju, baudīju viņa apskāvienu un siltumu. Es pēc tā tik ļoti biju sailgojusies. Un baudīju.. un baudīju. Un negribēju aizmigt, lai rīts tik ātri nepienātu, jo nezinu, kad vēl es atkal jutīšos tik labi, kad vēl es varēšu gulēt viņam līdzās. bet es nespēju neatgrūzt. ja salūzt sirds, tad paiet ilgs laiks līdz tā ir mierā ar orkānu, kas pārgājis tai pāri. Bet ikviens ir pelnījis vēl 1 iespēju. Un man ir jānonāk ar sevi skaidrībā, vai es esmu pietiekami spēcīga, lai uzņemtos šo risku. "ja mūsu mīļākie ir patiešām labi, mēs nemaz nemeklējam paralēlas attiecības un kā trakas nemetamies arvien jaunos un jaunos sexa piedzīvojumos." mēs 2dien vakariņosim. tad arī ir jānonāk pie kopsaucēja un jāizrunā, kas bijis, kas ir un ko vēlamies. un es ceru, ka šī nav savtīga spēlīte. un es nevaru neko sev padrīt.. man vajag Bebsi. Tā saka sirds. (protams, tā arī sāp un ir pilna aizvainojuma un tā.. bet.. es varu dot iespēju pierādīt, ka tas ir bijis tā vērts!) ----------------------------- šovakar es ballējos! čau!

	2010.09.10  14.00 atradu savu pagājušā mācību gada plānotāju. Martā, mēnesī, kurš mums bija visai jestrs šogad, mums bija diži plāni. Te nu būs atskaite (un tas viss, balstoties uz Vena Paipa grāmatas izlasīšanu): -23.08.2010. Latvia-> New York= 376$= 188Ls (uz Ēģipti ir dārgāk) caur KAYAK (Air Baltic) 30.08.2010. New York-> Miami vienā 94$= 47Ls, abos 110$= 55Ls (KAYAK) MIA 7:30 izlido-> 12:34 tur NEW Rīga-> New York-> Rīga 362+55= 417Ls tatoo: man- all my dreams are comming true, I just must truly believe -Es Tevi mīlu Lindai- faithful Ričardam- happy leaf -iguāna uz labās rokas- aste vijas ap roku (krāsaina) -personas kodu (?) varbūt MUMS ŠOGAD SEVI IR JĀPIERĀDA! Miami beach Miami Ink Hollywood Basketbola spēles Hokeja spēle Shoping Baudīt dzīvi būt laimīgam masāžas galds + masiera darbs must get famous cuba party animal krekliņi -melns+zelts= fucking famous party animals ------------------------------------------ NEKAD! NEKAD NELAUZIET SEV DOTO VĀRDU! "Neatkarīgi no tā, uz kuru domu vai vēlmi visvairāk koncentrējaties, vislielākā iespēja piepildīties piemīt tai domai, kura nodarbinās gan jūtu apziņu, gan zemapziņu!" / Pēps Vains "Ja viss manā dzīvē būtu vislabākajā ārtībā, tad kāda tā būtu?" -> ieskatieties 7 gadus tālā nākotnē un uzdodiet sev šo jautājumu: 1)Es varētu atļauties dzīvot Valdemāra ielā 106/108- 12b, LV-1013 => man būtu pastāvīgs, labi atalgots darbs, kurš man patiktu. 2)Es būtu laimīgi (mīloši) precējusies ar bebsi. 3)Man ar bebsi būtu bērniņi. 4)Bebši ceļotu. 5)Bebši vienmēr būtu uzticīgi viens otram. 6)man nebūtu bail no medicīnas. 7)mums ar bebsi būtu 2 bērni. 8)es strādātu medicīnā- ideāli, ja privātpraksē. 9)bebsim būtu augstākā izglītība. 10)bebsenei būtu augstākā izglītība. 11) Flīģelis (balts) pie trepēm un bērniem patiktu spēlēties zem trepēm aiz flīģeļa. "Zemes īpašums "ķesteri", kas ir man, Marijai Lagzdiņai, piederošs, tiek attīstīts un kopts, lai maniem tuvākajiem radiniekiem ir lepnums un gandarījums par paveikto. Mums ir 3 zirgi, rožu siltumnīca, ābeļdārzs ar lampām, bruģētām taciņām un 2 blakus novietotām vannām, kurās plunčāties siltās vasaras naktīs un vakaros. Mums tur ir pirtiņa un zemeņu lauks. Puķu dobēs aug narcises, tulpes un magones. Gar ceļa malu, kur atrodas akmeņu sēta, vēl aizvien dzīvo čūskas. Saimnieku mājā dzīvo mana mamma. Tur ir arī trušu būri un liela viesu māja, kurā cilvēki ierodas atpūsties no ikdienas. Viesi vienmēr ir gandarīti atgriezties pie mums "Ķesteros"." (šis viss ir bijis pierakstīts, lai piepildītos. Mēs kādreiz tam ticējām. Mēs kādreiz to vēlējāmies un gatavojāmies tam. Mums bija daudz spēka un apņēmības. Un tas nemaz nebija tik sen. Tas bija pirms pāris mēnešiem.) ------------------------------------------ "Ir normāli, ja ir vairākas iekšējās balsis, intuīcijas, taču jāieklausās tajā, kura nomierina un liek justies labi." "Ja ir tik daudz mēslu, noteikti kaut kur ir jābūt arī ponijam!" "mums ar bebsi viss ir super! Mums ar bebsi viss izdodas! Mums ar bebsi viss ir super! Mums ar bebsi viss izdodas! mums ar bebsi viss izdodas! Es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra." "VIENA BALTA, DZIEDOŠA MIERA STUNDA, BET NO MŪŽA GARI NEMIERA GADI NOST, JO PAR 1 VIENĪGU EKSTĀZES MIRKLI TU ATDOD VISU< KAS VARĒJI KĻŪT. " /No Sāras Tīsdeilas "Apmaiņas" --------------------------------------------------------------------- tik tiešām.. atmiņām ir varens spēks. Un tik tiešām cilvēku dara laimīgu labas atmiņas. Un labas atmiņas cilvēkam dod spēku. Un mazliet pakavējoties šajās atmiņās, kuras man pierakstītas plānu veidā plānotājā, pavadot jautrus un lieliskus vakarus ar Ričardu un Lindu, malkojot šampi vai Riča gatavotos kokčiņus.. es uz mirkli atkal sajūtos laimīga. Mēs bijām draugi. Un mēs bijām pāris. Skumji šķirties no labākā drauga pat nezinot īsti iemeslu. Jo tāda jau nemaz īsti nav bijis. man tiešām ir smagi jākautrējas, atklājot Tev šos pierakstus un tā.. bet nu.. ja es viņus šeit nepublicēšu, tad, iespējams, tie pazudīs no mana redzesloka pavisam. čin-čin! Par 2010. gadu! ŠOGAD MUMS SEVI IR JĀPIERĀDA! un mēs jau to esam piemirsuši! čaviņa! :)

	2010.09.10  12.25 Ričards noņēmis savu "ādiņu" draugiem.lv. sāpīte. Piedodiet, bet es vnk vairs nespēju turpināt sevi pazemot un dzīvot bez pašcieņas. "..ja viņš Tevi tik tiešām mīl, viņš atnāks vienalga uz kurieni pie Tevis; un viņš vienmēr atradīs laiku Tev piezvanīt; un viņš vienmēr atradīs iespēju Tevi satikt; viņš neaizmirsīs par Tevi; viņš liks Tev just un zināt, ka mīl Tevi." Nevarētu teikt, ka ir viegli saglabāt nostāju. Džinita teica, ka 2 nedēļas un būs jau miers. Bet es nespēju rast mieru sirdī. Viss jau ir kārtībā, tikai.. tas ir kā pazaudēt daļu sevis, kura Tevi priecējusi un darījusi laimīgu. Un tas nav pieraduma dēļ. Aizvakar skatījos pāris bildes, meklējot kādu normālu bildi ar sevi. Protams, uzdūros bildēm ar Ričardu. Es nespēju uz viņu skatīties un neizjust mīļumu un tādu savādu īpašu sajūtu. Es spēju iztēloties viņa smaržu un balsi, smieklus un tuvumu. Man viss izdodas, man viss izdodas, man viss izdodas. Es esmu baigā vecene! :D 6.dien Linda mani ved uz skyline. Pavisam sen jau neesam tur bijušas. Vilšu savus melnos, garos augstaugstpapēžu zābakus un to kleitiņu, kura man bija mammas dz.dienā. Man liekas, ka varētu būt ok. pamazām atgūstu arī savu svaru. es negrasos nevienu koļīt. es vnk gribu justies un izskatīties labi! es nopirku blociņu. un sāku rakstīt dienasgrāmatu. Un es izdomāju, ka šī dienasgrāmata varētu izvērsties par atzīšanos mīlestībā mīlestības vēstulē, kura izplešas veselā grāmatiņā. kad man lika noņemt savu ādiņu, es turējos pretī un nespēju to izdarīt. Bet man izskaloja smadzenes un teica, ka viņam taču mani nevajag un lai es sevi nemānu un nemoku. Man lika noņemt. Es paklausīju. un visu šo laiku man sāpēja, ka esmu to izdarījusi. Man vēl daudz ar sevi jāstrādā. Bet tas tā vairs nedrīkstēja turpināties. Es tomēr arī esmu cilvēks. ar savām vajadzībām un vēlmēm. Gan jau man kādu dienu dzīvē būs da mega lielā laime! es vismaz tam ticu! :)

	2010.09.10  12.07 skatoties dažādus foto es laikam gribu aizbraukt. vnk pabūt tur, kur varu justies brīva! :) man patīk tā sajūta!

	2010.09.08  20.22 tad nu tā.. man rīt ir uzticēta Krista, bet es viņu veiksmīgi piespēlēšu Ričardam! ha! es braukšu uz skolu. šovakar mēs dodamies uz vecrīgu. Es it kā nevaru tagad alkoholu lietot tagad. Šodien nopirku jaunas zālītes.. beidzot. Tuvākās dienas man būs daudz enerģijas! Būšu nejauka, būšu traka.. jutīšu kā sirds sitas krūtīs un kā asinsspiediens ceļas uz katru manu trakuma sajūtu! Man patīk būt brīvai. Man tikai nepatīk, ka nav neviens tāds, kurš mani iekāro tā kā es gribu, lai mani iekāro. hmm.. varētu paspēlēt ar kādu kādu spēlīti.. es gribu, lai kāds prātā jūk. kur satikt tādu interesantu cilvēku, kurš liktos man pietiekami interesants un pietiekami pietiekams? :) nē, vispār.. baigi ļauni tā runāt. nē, nē. es ieturēšu celibātu!!!! :D un gavēni un citas pietiekami elpu aizraujošas nodarbes. --------------------------------------------------------- es izdzēsu viņa nummuru. es visu salaidu dēlī. bet es gribu šo kalnu apgāzt un gāzt!!! nē, man ir savas ambīcijas. Es gribu viņu!!! principa pēc!

	2010.09.08  14.54 viņu sauc Normunds. Man būs lielisks zīmējums.

	2010.09.02  15.10 es negribēju braukt mājās. kāpēc? tāpēc, ka sāp. Pamazām, pamazām, pamazām, ļoti pamazām es tomēr līmējos kopā no jauna un tā. Man ir ļoti saisti maisiņi zem acīm. nogulētas milions stundas, ik pēc stundas atmostoties un palaižot iekšā vai ārā no istabas Albertu, kuram acīmredzot ir bijušas da mega darīšanas iekšā vai ārā. Bet es pat par to nedusmojos, ielaidu vai izlaidu aizņemto runci. Iesākumā, kad iegūlos gultā, grasoties laisties pie miega, Alberts ienāca un ložņāja pa gultu. Viņš kko gaidīja. Nezinu ko, kuru vai tādā garā. Tad sāku saidrot, ka neviens cits vairs neatnāks, ka šeit gulēšu tikai es un Alberts. tad viņš piecēlās un ložņāja pa gultas kreiso pusi, kura diemžēl visas nakts garumā mani čakarēja ar savu smaržu. Laikam atkal jānomaina gultasveļa, jo viņa smaržo pārāk mīļi un atgādinoši. Viņa atgādina par to, kurš šeit vairs nenāks un kurš nevēlas šeit nākt. Pat kaī tā čakarē, jo viņš gaida, acīmredzot. Brauciena laikā man neskaitāmas reizes tika uzdots jautājums, Marij, kāpēc Tu esi tik klusa un nomākta? Par ko Tu domā? kas noticis? Marij, kāpēc Tu šeit ārā esi viena pati? kas noticis? Man gribas gulēt vēl un vēl. Kkā nav spēka un nav vēlēšanās ne pēc kā. Kkā jūtos mazliet pazudusi. Es ieslēdzu un izslēdzu telefonu, man pienāca audze nesaņemtu sms. Neviena nebija no tā, no kura gaidīju. ------------------------------------ man tikko bija normāls aplauziens! iešu nosarkt!!!

	2010.08.29  16.09 es nesaprotu, kas ar viņu notiek. kas ar viņu notiek?! tas ir tik skumji, tik skumji.. un tas sāpina.

	2010.08.29  15.07 nav nekā. nav roku. nav kāju. nav nekā! pilnīgs klusums. tukšums. ārēji miers. iekšēji.. es laikam esmu gandrīz mirusi? es ļoti, ļoti ilgojos. es nedusmojos, man ļoti sāp sirds.

	2010.08.27  10.26 es pēc tam vairs neraudāju. Man zvanīja telefons, bet man negribas runāt. Man negribas neko. Man negaršo nekas, ko es mēģinu ielikt savā mutē, un man negaršo nekas, ko es ieleju savā mutē. Cilvēki sauc mani par stulbu meiteni un jautā, kur ir mana pašcieņa. Es tikai klausos, bet man ir vienalga. Man negribas neko. Tā, it kā man vairs nebūtu krāsas. un man pat ir vienalga. Manī ir pilnīgs tukšums un manī ir pilnīgs miers. Tā, it kā manis vairs nebūtu. Kā multenēs, kur vienam krabītim ir nomaldījies otrs krabītis. Un šis viens krabītis skumst. Džinita teica, lai es nezvanu, tātad arī nerakstu. Es naktī nevarēju aizmigt. Man bija tik neērti, visur niezēja, bija karsti, tad auksti, tad atkal kkā ne tā.. un tad es sāku pie sevis atkārtot, ka man viss izdosies, ka man viss izdosies, ka man viss izdosies.. Pagaidām man izdevās, bet man nevienu citu krabīti nevajag, es skumstu pēc sava vienīgā. Man likās, ka mēs esam ģimene. Bebšu ģimene. Ak es, stulbā muļķe! Kurš gan mani varētu mīlēt tādu? Es negribu būt šeit un ilgoties, būt viena un neatbildēta. "Bez Tevis es neesmu viens, es esmu nulle." Kāpēc gan man pietrūkst drosmes un spēka cīnīties ar savām jūtām? http://www.youtube.com/watch?v=cjoQIpAc00E cik gan ļoti var sāpināt otra cilvēka vienaldzība, atgrūšana un novēršanās. Es tiešām centos un centos no sirds. Kā lai es remdēju to, cik ļoti man sāp? kā kailām miesām iemesta ugunī un pēc tam sālī. Viena un nekam nederīga. Nevienam interesanta un neviena gribēta. Kāpēc es esmu tik akla? tik briesmīga? tik garlaicīga? tik tukša un vienkārša? tik neglīta un tizla? tik neapdāvināta un nederīga? kāpēc es nespēju būt laimīga un kāpēc mani pamet cilvēks, kuru es mīlu par visu visvairāk? es taču beidzot pārkāpu sev, kodu lūpā, skatoties kā viņš skūpstās ar tām meitenēm.. es kodu lūpā un vienatnē raudāju, jo sāpēja sirds, ka viņam ir vienalga; kad viņš mani pazemoja, neaizstāvēja utt. Es izlikos, ka man ir vienalga- es ļāvu viņam dzīvot un devu brīvību. Un tad, kad es viņam dodu to, ko viņš vēlas, man tiek pārmests, ka es nemīlot. Bet kad beigsies pārmetumi par to, cik slikta es esmu bijusi, esmu un būšu? kad beidzot es darīšu to, kas būs pareizi un labi? Mīlestība sāpot un sāpēšot vēl vismaz 30x, bet man ir vienalga, ka tā, jo tās sāpes būtu nies, ja vien man līdzās būtu mans mīļākais krabis pasaulē, kurš dod man spēku, iedvesmu un māju sajūtu. Es nevaru iedomāties sevi bez viņa. Un es salūztu ar katru stundu un minūti aizvien sīkākās drumstalās, kamēr man nav ziņu par viņu. Es dzirdu kā sitas mana sirds un viņa sāp. Man ir bail. un man nav ne jausmas, kur viņš ir, ko viņš dara.. vai viņam viss ir kārtībā. vai viņš ir iedzēris vitamīnus? 100 punkti, ka nav, jo man vajadzēja viņam atgādināt. kāpēc es esmu vienīgā, kurai tas rūp? un kāpēc man ir tik skumji? es nezinu, kā būs. Man drīz vairs nebūs spēka, man šķiet.

	2010.08.26  13.15 es it kā cenšos saņemties. Sirds sāp, saproti?! Bebsis izvācas.

	2010.08.26  01.10 *** Zivis Ceturtdiena, 26.08.2010 Lai arī kas Tu būtu, centies pilnībā izdzīvot savu dzīvi. Ja esi sētnieks, esi labs sētnieks, ja esi vienkāršs cilvēks, tad patiešām tāds esi. Cilvēki kļūdās tikai tad, kad cenšas būt tie, kas viņi nav. -------------------------------------------------------------------- šovakar Ričards teica, ka nemīlot mani vairs. Tad es saraudājos, dikti saraudājos. tas tā.. sākumā, pirms saņomos, saprotu, apzinos.. un sāku sajēgt, ko nu iesākt. Un es jūtos kā piedirsta dvēselīte. Laikam esmu kādam smagi nodarījusi tomēr dzīvē pāri.. Un, kad raudāju, domāju.. -tā jau laikam ir, ka jaunībā ir jāpiedzīvo tā pirmās, sāpīgās mīlestības garša. Un tad cilvēki kļūstot gudrāki. Es gribu notievēt un savest sevi kārtībā. Ar to laikam būtu jāsāk. ------- Man vēl aizvien ne uz vienu citu nestāv. Un nevienu citu negribas. Un tieši šodien patmīlīgi nospriedu, skatoties uz Bebsi, cik forši, ka vēl aizvien, pēc šiem gadiem, man viņa kustības liekas tik mīļas, tuvas un foršas.. ka vēl aizvien es viņu tik ļoti mīlu un man viņu vajag. Un nu ir tik skumji, ka viņam mani nevajag un viņš nemīl mani. Tik skumji, ka neskaitāmo pazemojumu un čakarēšanas beigās.. es kā punkts uz i tomēr palieku muļķes lomā. Un vēl aizvien es nespēju iedomāties sevi bez Bebša. Es esmu tāda muļķe, stulba idiote. Pēterim laikam bijusi taisnība gan par pārvēršanos par kaķi, gan par to pārējo, ko viņš man teica. Un ne tikai Pēteris man mēģinājis skalot smadzenes. Bet es tik stulbi pat tagad vēl aizstāvēju savu Bebsi, savas attiecības, sāpīgi apzinoties, ka Bebsis to nav darījis teju nekad. Es negribu būt viena. Tas sāp. Man nav neviena un nav nekā. Nē, man ir Linda un man ir skola. Bet, kas salīmēs kopā šīs pusītes?- kā dziesmā dziedājām ar Karlu bērnībā. vnk ir bijis pārāk daudz kā laba un sirdij patīkama, lai es spētu domāt par to slikto, ko man sirdij netīk atminēties. Mēs abi esam kļūdījušies, bet es vienīgā esmu tā, kura ir nožēlojusi un izpirkusi savas vainas- vairākkārtīgi. Ja Tev visi pamati zem kājām sagrīļojušies un ir palicis tikai viens posms no tiem, tad nahuj Tu vēl aizsper to pēdējo?! Bet viss, kas notiekot, laikam notiekot uz labu. tā parasti visi saka. Un visi citi jau vienmēr zinot labāk. Es negribēju iemīlēties. Un nu zinu, ka mīlestība sāp. Un Pēteris nekad nepārvērtīsies par kaķi. Būsim reāli! Lai Tev jauki sapņi! Mēģināšu nepazust šonakt.. man vēl visādas čerņas priekšā!

	2010.08.22  20.22 es raudu man ir izmisums. izsīkums. sirdsāpes un aizvainojums. es negribu vairs pamosties.

	2010.08.18  00.31 "vai Tu to darītu?!- pamestu visu un pazustu?! .." -"es jau to vienreiz jau izdarīju.. atceries?!" un reizēm man gribas atkal būt pašai- ierauties tajā dzīves virpulī.. it īpaši, iepazīstoties ar kādu, kuram Tu sāc laupīt iespējas, jo esi jau kopā ar savu mīļoto./ man brīžiem paliek bail no tām domām, kas peld caur manu prātu. jā, vai nē, donora programmai?!- viņi zvanīja un teju lūdzās. es gribu palīdzēt, taču.. neprotu mācīties no kļūdām, jo teicu, ka tas nav tā vērts, neatmaksājas un es to vairs neatkārtošu. bet man ir dziļāka un cēlāka sajūta- es vēlos palīdzēt. ak šī nolādētā vēlme palīdzēt.. man ir 2 brīvdienas, nesaitot šo- paintbols+ pelde vecāķos+ klačas Andrejostā un pie Maximas.. liktens izšķiras pēdējā laikā.. nu, o lai es saku.. : "Bebsi, dzīve atspēlējas un viss nāk atpakaļ! tagad man ir pilna saprašana par to, ko esi darījis un vēlējies!" es jūtos apmaldījusies, bet kontrolēju. Es baidos iegrimt laimē, kaut gan pēc tās vien alkusi visu dzīvi.. es baidos risēt ar visdārgāko, jo.. es neesmu pārliecināta, vai tas ir droši. es gribu beidzot skolu!!!!

	2010.08.16  14.03 mēs varētu kopā kko pagatavot ēdamu.. un tad es varētu uz Tava vēdera nomazgāt traukus! man vispār nav spēka vairs. Tas nav bijis tā vērts. es gribu tikai savu bebsi un mieru, atpūtu un savu bebsi. Savu bebsi un mīļas, jautras, jaukas lietas. Man neo vairāk nevajag šobrīd. Esmu pārilgojusies pēc sava bebša..

	2010.08.12  01.48 even as much as he hurts me, there's something about him that still draws me closer and it's not letting me let him go ////////////////////////////////////////////// tas būtu vienīgais, kas būtu sakāms sakarā ar pēdējo dienu apziņām. šodien notika, as pavisam savāds. Man beidzās baterijas un es sabruku. Ja es nebūtu bijusi starp kolēģiem, kuru dēļ es cīnījos ar savu organismu, lai viņiem nenāktos piedzīvot manu lēkmi.. es nezinu, kādas būtu bijušas sekas. Tik ilgi tas vēl nebija bijis. Nē, es neesmu vēl nogurusi. Vnk kkas nav labi. un te nu es atkal sēžu un domāju- kad? kad es būšu laimīga? "kad Tu nonā ellē.. izej tai cauri!" un es zinu, ka dzīvē viss atmaksājas. man jāsakopj sevi un jānostājas uz kājām. Man jāsagatavojas skolai un jāsaņemas. Man tik daudz darba vēl priekšā un būs vajadzīgs spēks, daudz spēka. Es esmu procesā. Ar mani viss būs kārtībā. Es cīnos! ------------------------------------------------------------------------------------- esmu atsākusi ļaunās spēlītes ar cilvēkiem. Diemžēl. Pagaidām tas ir tikai 1 cilvēks, paldies dievam. Bet šis cilvēks ir pilnīgi nekaitīgs un nenozīmīgs man. Viņam gan liekas savādāk- kā jau vienmēr. Bet man bez bebšuka ir garlaicīgi, tāpēc nākas pajaukt kādam prātu. Nevaru sagaidīt bebšuku. Vēl pāris mēneši un bebsis atkal būs ar mani! :) Music: Keiko Matsui- water Lily

	2010.07.20  03.11 un kā ir tagad? pēdējās dienās ir ok. Es nezinu, cik atklāti es drīkstu rakstīt šajā lapā, jo zinu, ka ir iespēja, ka to izlasa. Tāpēc arī caur puķītēm rakstīt šoreiz būtu bīstami. Tāpēc es norīšu to, kas man būtu sakāms, jo es pati biju tā, kura teica kasbijisbijis.lv bet es nenožēloju darīto. Nav jau tā, ka esmu nozieusies vai vēl kkas, bet.. galvā ir skaidrākas vairākas lietas. It kā jau es viņas līdz šim zināju, jā, bet neizjutu. un nu es šovakar zvaigznēm atkal ko lūdzu. zinot, ka viņas piepilda manas vēlēšanās. mums ar riču uzmācās ar jautājumiem: "un kad jums būs sīais? " protams, klusums, samulsums un klusa atņurdēšana, ka gan jau. mēs par to pat baidamies ierunāties savā starpā jau. tā jau ir, kad ir noticis kasbijisbijis.lv lai Tve jauk isapnīši, man vairs nav spēka!

	2010.07.18  04.03 pēdējā laikā atgadījušās visādas interesantas lietas un atgadījumi. esmu darbā sadraudzējusies tā pavisam tuvāk ar 2,5 cilvēkiem. Varētu pat teikt, ka viņi lēnām pārtop par maniem draugiem. Viņi ir uzticami un jautri, ieinteresēti manī un atraktīvi, saprotoši un neuzspiedoši. Viņi saka, ka esmu skaista, bet viņiem mani ir žēl. Darbiniekiem tiek jautāts mans vārds un darba grafiks, jautāts telefona nr. u.c. stulbības. Ne velti es vairs nenēsāju savu vārdu piespraustu pie krūts. Man tas riebjas. Man ir nepatīkama šī pretīgā uzmanība, kuru nejūtos pelnījusi un attaisnojam. Reizēm ir patīkami, taču lielākoties tomēr tā nav. Darba draugi mani sauc par Šārkiju, jo es esot līdzīga haizivij, kurai esot haizivs smaidiņš. "..Šārkij bez sava šārkij smaidiņa ir tas pats,kas bārs bez alus!" tā viņi saka. Viņi smaida man sejā un jautā, kā es vienmēr spēju būt tik jautra, izskatīties laimīga un apmierināta, kā es vienmēr spējot smaidīt un būt atklāta. Bet tā taču ir tikai mana aktiermāksla. Patiesībā man nemaz ar negribas smaidīt. It īpaši pēc tam, kad esi piedzīvojis rīta agrumā sava mīļotā cilvēka bučošanos ar citām meitenēm naktsklubā un viņš izlicies, ka tas nav neas īpašs, esot Tev pašai blakus, utt. It īpaši pēc notusēšanās ar superīgiem cilvēkiem, strādāt garo maiņu un pēc tam atkal aiziet patusēt un pēc tam atkal strādāt garo maiņu.It īpaši, kad Tev vairs nav spēka un kāds idiots uzvedas kā jau idiots. It īpaši tad, kad Tu esi vēl jo ievērojamāk izsmēlis sevi mīlestībai pret cilvēku, kuram dziļi nospļauties par Tavām pūlēm. It īpaši tad, kad Tu saproti, ka esi kādam pieķēries. It īpaši tad, kad Tu saproti, ka rīkojies nepareizi. It īpaši tad, kad Tu saproti, ka Tu esi viens. It īpaši tad, kad Tu ej ar kājām jau neskaitāmo reizi viens pats mājās. It īpaši tad, kad Tu sparoti, ka viens no Taviem jaunajiem draugiem ir lesbiete. It īpaši tad, kad Tu saproti.. ka ir auzas, jo kkas spēcīgi mainās un Tu vairs nespēj tam pretoties, jo esi jau iestidzis par dziļu. Jo īpaši tad, kad Tu gribi, kaut Tev nebūtu jūtu un emociju, kuras sitas Tev krūtīs un cenšas lauzties ārā. Jo īpaši tad, Tev negribas nemaz būt tik jestram, kad saproti, ka varētu būt arī pavisam savādāk. Un man jau nemaz nevajag daudz, es tikai gribu būt laimīga. Un man jau nevajag daudz, lai būtu laimīga. Man vajag kādu, kurš mani mīl un mīlēs. Es gribu stabilu drošības un uzticības sajūtu. Es gribu mājas. pēdējo nedēļu laikā noticis pārāk daudz kā interesanta, lai spētu noticēt, ka ar mani kas tāds vēl ir iespējams. Pēdējā laikā noticis pietiekami daudz jauna, ka nākas secināt, ka esmu atkal ievērojami mainījusies. Man pazīstams cilvēks teica, ka pat mani sejas vaibsti vairs nav tie paši, kas bija agrāk. Es esot cita. Nu patiešām mani sauc Marija un to es arī jūtu. Bet kādam es tik un tā esmu mēbele. Es esot ideāla.