User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 75

	2010.11.09  19.52 iepatikās dikti dziesma. Tāda pavisam mīļa :) :) :) http://www.youtube.com/watch?v=uNSBq6hvU1s&feature=related

	2010.11.09  15.50 http://www.youtube.com/watch?v=444-M7lsha4 ----------------------------------------- ko es šajās dienās esmu sadarījusi? neko. pilnīgi neko. Lietojusi narkotikas, sēdējusi, skatījusies vienā punktā. Atkal skrējusi pakaļ narkotikām, lietojot tās ar cilvēku, kuram same shit different day, bet visi uzskata, ka starp mums kkas ir. Ņihuja. Mums ir narkotikas. Smieklu, daudz, daudz, daudz smieklu un centieni izkļūt no sirdsdēstiem, aizmirsties, izkulties, atveseļoties. būs pagājušas jau cik dienas, kopš neesmu gulējusi? kopš 4.dienas? un šodien jau esot 2.diena. Liekas, ka es īsti neizeju no Vecrīgas apartamentiem. Es visu laiku domāju par to, ka manās rokās viss ir salūzis un nekam vairs īsti nav jēgas. Man nav spēka turpināt un nav iemesla. Es neredzu jēgu un iemeslu sev. es gribu smaidīt, baudīt, smieties, priecāties, būt laimīga.. es gribu būt kkas cienījams un ievērojams. Es gribu būt skaista un neaizvietojama. Es gribu būt laimīga. lūdzu!lūdzu!!! es ļoti lūdzu!.. es gribu būt laimīga! ļauj man to lūdzu. es vakarvakarā sev solīju, ka tas būs pēdējais vakars. Bet šovakar mēs laikam atkal slēdzam durvis un darām to pašu. ik pēc brītiņa atjaunojot organismā devu. Tas ir tikai pagaidām, es tā domāju nonstopā. Bet vakar vakarā es apjautu arī to, ka es esmu atgriezusies tajā karuselī, no kura es nespēju ilgi izkāpt. un es kā traka riju marinētus gurķus. No rītiem slēdzos ārā, bet nespēju aizmigt. Un man šodien rakstīja Normunds no Londonas. Viņam ejot forši un ballītes, ballītes,etc. Liekot saprast, ka viņu pat neinteresē vai man viss ir kārtībā. Izstāstīja par sevi un aizdevās. Nekas, nekas.. es arī tā izdarīšu. ko es gribu? es zinu ko es gribu.. es to izdarīšu. Es apsolu. Un lūdzu centies man noticēt, ka man tas izdosies! es varētu izvēlēties kādu par savu mērķi. es izvēlējos. to, kurš ne uzreiz, bet būs. Viņa dēļ.

	2010.11.08  18.16 kā Tev liekas, kas notiek manā prātā šobrīd? Tur ir pilnīgs juceklis, jo ik pa laikam jūtu, kā izbeidzas kultūršoks par vakar redzēto un piedzīvoto, bet tad atkal iestājas šoks.. un nu man gribas darīt visu ko, lai tikai nebūtu jādomā par to, kas liek justies tik pretīgi, tik pieviltai, tik pazemotai, nenovērtētai un justies... es nekad nepiedošu un es nekad neaizmirsīšu nepiedoto, nepiedodamo. Un es saku, ka vēl visa dzīve ir priekšā, lai pierādītu un izpirktu vainas. Jā, tā tiešām ir un steigties nav kur. Taču es neesmu ieinteresēta tajā vairs. Iespējams, manas domas un nostāja var mainīties, taču pagaidām ir tā, ka es negribu nedz redzēt, nedz dzirdēt.. es negribu pat izdzirdēt viņa vārdu, kad kāds viņu piemina.. neko. Pilnīgu nulli. Es tik tiešām no VISAS SIRDS gribu aizmirst par viņa eksistenci savā dzīvē. Pat vnk iedomājoties par viņu, mana sirds sažņaudzas un sāp un tad es gribu raudāt, jo sirds tiešām ļoti ļoti ļoti ļoti sāp. Tāpēc es skrienu apkārt tagad. Tāpēc manis nav nekur, kur var mani sadabūt rokās. es pēdējo 3nakšu laikā esmu gulējusi, iespējms, ~3 h kopā ņemot. Es nespēju aizmigt, es nespēju rast mieru, man visu laiku ir jānodarbina sevi ar kko, lai tikai nedomātu, lai tikai nepazustu smaids, lai tikai nebūtu jājūt tās sajūtas sevī.. tas vnk tik ļoti sāp.. tas tik ļoti sāp.. Tu nevari iedomāties. Es nespēšu vairs pārkāpt sev pāri un piedot. Nē, tas bija punkts. Par ko man tāds sods? -------------------------------------- viņš nevēra vaļā durvis iesākumā. tad es ieraudzīju tos briesmīgi bezgaumīgos zābakus. tajā mirklī es zināju, ka tās beidzot ir mūsu beigas. un tā viņa attieksme.. kā jau vienmēr.. -it viss, ikviens ir labāks un cienījamāks par mani. es jau 2,5 gadus raudu viena un tā paša cilvēka dēļ. vai man tas ir atmaksājies? vai viņš to ir pelnījis? vai tas man ir devis kādu labumu? nulle. es vnk esmu bijusi pārāk liela idiote visu šo laiku. es nekad nepiedošu. Es nekad vairs neuzticēšos viņam. Es nekad vairs nespēšu viņu mīlēt tā. es nekad vairs nespēšu būt ar viņu kopā. brīžiem liekas, ka tulīt tulīt apstāsies sirds. bet tā arī viņa neapstājas. ik pa laikam aizraujas elpa un es tiešām nevaru paelpot. Un tad es vienmēr ceru, ka tā varētu būt mana pēdējā elpa. Tā, iespējams, būtu vieglāk. es aizgāju un paskatījos uz tās meitenes seju. LAI NEKAD NEAIZMIRSTU. es ienīstu tās kuces un arī viņu pašu. Es ienīstu viņus. Tu patiešām nepsēj iedomāties, cik ļoti tas sāp. Es stundām ilgi varu sēdēt vannā un skatīties sienā, jūtot kā izmirkst mana āda un ūdens kļūst auksts. īsi pirms kāds pārrodas, aizbēgt, izbēgt. Paslēpties. gulēt, eksistēt. nedomāt. iet, skriet, dziedāt, smieties, rakstīt, lasīt, runāt.. da jeb ko. man vienalga. man ik pa laikam ātri galvā izskrien cauri tie skati un tās sajūtas. Kā viņas zābaki tur stāv, pakarinātās bikses.. kā viņa tur gulēja, tā viņa attieksme.. man lieka,s ka tā nebija pirmā reize. Es viņu ienīstu. -------------------------------------- bet neviens nekad nespēs man aizvietot viņu. Tikai no visstiprākās mīlestības spēj dzimt visstiprākais naids. Es nekad neaizmirsīšu! es nekad neaizmirsīšu un nepiedošu! es apsolu! nekad!

	2010.11.08  00.50 es zināju, ka man ir tas jāizdara. Man vajadzēja ar faktiem un deguna priekšā, lai beidzot aiziet līdz smadzenēm. Tāpēc es aizgāju, jo es zināju, ka viņš ko tādu izdarīs. un nav jau nemaz tik forša tā sajūta, ka Tev tomēr ir izrādījusies taisnība. Es nekad nepiedošu. Un es nekad neaizmirsīšu. Šī necieņa un spēlēšanās ar īstām cilvēka jūtām.. tā vienmēr nāk atpakaļ. Un man viņa tāpēc ļoti ir žēl. Tad nu.. man būs vienalga. Man ir vienalga. Es -Ņujorka vai Francija?? :) Es atgūstu savu dzīvi! :) čaviņa! es baudu dzīvi!!!! :P

	2010.11.04  17.01 saruna. telefona. es: "mēs esam tikai draugi." cilvēks: "mēs arī." un saruna beidzas.

	2010.10.31  23.47 you are my secret birthday wish.

	2010.10.29  12.10 Tu pat nespēj iedomāties, cik ļoti es esmu nobriedusi jaunam tetovējumam. es to gribu! man to vajag! ok, ok, zinu, ka Normunds mani nošautu par to, bet tik un tā.. es gribu, gribu, gribu, gribu... un es sāku plānot laiku, vietu un tā. :) šodiena ir šizīga- es smagnēji aizgulējos.

	2010.10.29  02.58 nezinu, ko lai rakstu. Kļaviņš atkal saputrojies sevī. ar katru nākamo reizi aizvien vairāk līdz kaklam. -------------------- es nespēju dzīvot ez gredzena pirkstā. Uzvilku gredzenu. un man vienalga, ka atkal dienu dienā būs jāatbild uz jautājumu: "Tu esi saderinājusies?" es vnk nevaru bez gredzena, izjūtu diskomfortu. ---------------------- ir laikam jāsāk dzīvot tā, kā vēlas sirds.

	2010.10.28  02.21 es tagad pārlasīšu to mazo, dzelteno gramatiņu. Iespējams, zaudēju drosmi to nodot. NU.. vismaz nezinu vai spešu to nodot tuvakajā laikā kā bija plānots. Pagaidām nekādu ziņu. Es neuztraucos, nepārdzīvoju utt. Bet,iespējams, gribetu tomēr kādu zinu saņemt, lai zinātu, ka neesmu aizmirsta. Laikam jau tomēr esmu aizmirsta. --------------- es diez ko tālu netiku ar lasāmvielu.Bet pagaidam šī grāmata šķiet lieliska. Tik patiesi reālistiska un mazliet mulsinoši, bet patīkami skarba. tāda, kurai jāatver cilvēka acis. Ceru, ka kādu dienu tā arī notiks. arlabunakti!

	2010.10.26  10.55 manī cīnās laimes sajūta ar dusmām un aizvainojumu. Ik pa laikam es mazliet skumstu par minčuku. Ir dīvaini ienākt pa durvīm, kad Tu esi pieradis, ka Tev pretī kāds pārlaimīgi skrien, kko gribēdams pastāstīt, vienmēr priecīgs Tevi satikt.. zini, 15 gadu viena un tā pati ienākšana un aiziešana, redzot,ka viņš negrib, lai Tu dodies prom.. vienmēr ir bijusi vēlēšanās atgriezties pie viņa, samīļot, pačubināt.. es vēl aizvien nespēju noticēt. Man likās, ka viņš dzīvos mūžīgi. es nesaprotu, ko es daru. nē, drīzāk- kas ar mani notiek. Ko es gribu? jā, es zinu,ko es gribu un kā gribētu. Bet reizem vnk pietrūkst drosmes, lai dzīvotu tā, kā gribi un ļaut sev justies tā kā gribi. esmu nogurusi, tāpēc pagaidām es labāk dzīvoju ar drošības un mazliet stabilitātes sajūtu.

	2010.10.22  12.27 vakar. ārā lija lietus. es stāvēju mazā, dieva aizmirstā pieturā, nokrāvusies ar kaudzēm mantu, man bija auksti. Es biju aizskrējusi tieši uz to autobusu, kuru man lika Ričards. es stāvēju tur kā muļķe. Braukdama.. es piepeši sapratu, ka es esmu tieši tajā pašā vietā, tieši tajā pašā situācijā, kurā man bija jādzīvo pēdējos ~3 gadus.. un vai es jutos labi? nē, es jutu, ka es atkal kkaur siroju, viena pati, un ka man ir jāpaspēj uz punktu B no punkta A, kamēr tirāns mani vēl nav saplosījis gabalos, kamēr es vēl tikai braucu. un tad es sapratu, kāpēc es to daru un kāpēc es to paciešu. Man ļoti patīk braukt ar sabiedrisko transportu vēlu vakaros, klausoties mūziku. Jo tā ir vienīgā vieta, kur es varu pabūt viena un neviena netraucēta. Man tā arī nav savas vietas. Un es sapratu, ka es neesmu vairs tas cilvēks, par kādu mani cenšas nu pēksni atkal padarīt, jo liekas tikai tagad, ka tāds cilvēks bij baigi labais un mīlamais.. un tā es sapratu to, ka es mēģinu nevien sevi, bet ikvienu piemuļķot. Es nekad nespēju piedot un aizmirst. Pat visparastākās, niecīgākās sarunas laikā ar Šo cilvēku, es atminos to, ko viņš man ir nodarījis. Es skatos viņam acīs un vienmēr jūtu to, cik ļoti viņš pat neapzinās,kā viņš mani ir nodevis un sāpinājis. Un es vienmēr mēģinu saskatīt- vai tiesam Tu esi tāds draņķis un nemaz pat nenozēlo?! un tad es saprotu, ka neesmu pārliecināta, ka man tas ir vajadzīgs- sadzīvot ar nodevību, sadzīvot ar atteikšanos no manis, izsmieklu necieņu.. utt. es nespēju piedot. Ne jau tāds ir mans princis. vnk, saproti, sāp sirds. Un es nespeju uzticēties cilvēkam,kur atkal un atkal ir pierādījis, ka es nevaru viņam uzticēties. mums grūti ir atteikties no otra tikai tāpēc, ka mēs esam labākie draugi. cik gan grūti ir atteikties no paša dārgākā un tuvāka tavai sirdij. Bet tajā pašā laikā, apzinoties, ka Tu nekad nespēsi piedot un aizmirst viņa pāridarījumu. Un apziņu, ka viņš to turpinās un atļausies, ka viņš tā arī Tevi necienīs un neleposies, nelielīsies un neiepazīstinās Tevi ar visiem sev apkārtesošajiem, ka viņš tevi neliks savā dzīvē par ievērojamu notikumu, sastāvdaļu un iemeslu mainīt lietas. Apzina, ka Tu nekad nebūs viņa iemesls, lai no rīta mostos, lai dienā smaidītu, lai naktī jauki iemigtu. Tu pat īsti nezini un nezināsi, kāda ir Tava loma viņa dzīvē un ikdienā, jo viņš nerunā un, iespējams, pats pat nemaz nezina. Un ja lūdz padomāt, viņš klust agresīvs. Tā it kā padomāšana būtu ogļraču darbs 3 nedēļu garumā. Nav skaidrības, nav pillnīgi nekādas skaidrības. Un teksti par to, ka mani tik loti vajag un ka bezmanis nevar dzīvot, kamani vajag līdz mūža galam.. tie rīmējas vienlaicīgi ar darbībām, kuras es neredzu- nakšnošanu pie meitenes un meitenes naksņošanu pie viņa.- vai cilvēks, kurš runā vienu un dara pilnīgu huiņu ir pelnījis cieņi un manu ticību viņa vārdiem? es zinu, ka viņš nav melojis to visu apgalvojot, taču tā ir bijusi patiesība tikai vienā mirklī un laikā- tajā, kad viņs bija viens pats mājās un negribēja vakaru pavadīt vienīti. Tādās situācijās viņš var ne tiki tādu huiņu sabāzt ausīs pat bez vazelīna. Tos sauc par batoniem. un kā tad armanām sajūtām, vēlmēm un vajadzībām? un kā tad ar mīlēšanos? tāda vispār pēdējā liakā ir bijusi? viņš apmierina tikai sevi un cak cak.. viss ir kruta, skatamies tālāk tv. saskatījies savus porņukus, atdarina neadekvātas pozas utt uzreiz bez priekšspeles, bez skūpstiem, bez pieskārieniem utt. Un tikai pamēģini man pajautāt vai man bija orgasms. Pēc max 5 min darbības un manis neapmierināšanas, tikai sevis ātras, ātras, cik ātras vien iespējams izsmelšanas.. vai man bija orgasms?? piedod, bet man riebjas melot un es nespešu vairs noturēt informāciju pie sevis. Ir pienācis laiks, kad mans mērs ir pilns-pilnīgi visās jomās, tāpēc.. es tik tiesam pateikšu visu, kas manisprāt un kas man uz mēles. Un man riebjas vārds " dusmupūķis" un es neciešu vārdu " nezinu" ..u.c. pezpersoniski kaitinošos vārdus. Piedod, bet es nemācos 6b klasē, kur tik kruta ir lēkat ar izkārtu mēli, dzīvot pohujā par dzīves notikumiem, nepārtraukti izstrādāt kkādus pusdebīlus jokus utt. Un ja es saku, ka man traucē tas, ka Tu pienāc un kko pļūti tur.. kad es mācos,apvainojies, ka es nedzirdu, kad Tu caur dirsu kko bubini saraustītā valodā.. utt. Nu piedod atvino- Tu tomēr esi pieaudzis cilvēks un Tev nav 15 gadu vairs. saņem sevi rokās, sāc pastāvēt par saviem vārdiem un neatkāpties no tiem, saproti, ka ir pienācis laiks, nevis sapņot, bet rīkoties.. pienācis laiks, kad Tu dibini savu ģimeni, nevis turpini rubināt degunu un šņukstēt, cik grūti tev, ka Tavi vecāki ta un šitā, un ka jūs brāļi māsas , kaķi, suņi šitā un tā.. pie dirsas!! Tu esi pieaudzis cilvēks! Tev ir iespēja veidot savu ģimeni tādu kādu tu vēlies to redzēt! Un lai tie neattīstitie radījumi turpina pisties savā sulā, ja viņiem tā labpatīkas! pie kājas, saproti?? pie kājas!!! Ja Tu nereaģēsi uz viņu iejaukanos Tavā dzīvē, viņi normāli ar Tevi komunicēs, necenšoties Tevi izrīkot un kā lellīti izspēlināt savās iegribās! Uzliec miksto un pohuju! man riebjas,ka Tev liekas, ka visa dzīve neattiecas uz tevi. Tu dzīvo kkādā sūdu burbulī, ļaujot sev pūt, tad atkal uz max 2 dienām atdzīvoties.. un tad atkal pūt! es nezinu, kas Tu tāds esi un ko Tu grasies darīt. Tev nekas nav svēts un nekas neinteresē. Tu neko nezini un neko necieni, Tu izlaizīsi dirsu it visam, kam būs sakars ar tavu tēvu un māsu. Tev nav ne mazākā saprāta par to, ka būtu jāpakustina sava dirsa un jāpiespiež svei attīstībai. Un reizem paliek pavisam gŗūti ar tevi komunicēt, jo tu nesaproti ne vārdu no manis sacītā.piedod. es mīlu tevi, bet reizem liekas, ka tu esi bērns. Man ir jāizvēlas. Jā, es mīlu Tevi un tā, bet.. vai tas ir tā vērts?! es tik tiesām nezinu. Es daudz ko esmu sapratusi, redzējusi, dzirdējusi.. nedomāju, ka Tu mani novērtē, cieni un tā.. un zinu, ka Tu bez manis nevari. Jā, bet attiecības ir smags darbs, tajās ir arī kkas jāiegulda, nevis tikai jāņem, un jāņem, un jāņem.. jāņem, jāņem, jāņem, jāņem, jāņem.. partnerim lepni paziņojot, ka viņam vel jāgaida,ka viņam tevi vēl tipa jāpelna.. kad tu esi vainīgs, likt izsciest sodu partnerim par tevis darītajām lietam.. utt. Nu nahuj man to vajadzētu?? tāpēc, ka es mīlu? vai tiešām Tev liekas, ka man NU JAU pietiek tikai armīlestību? un ja nu es esmu pārgurusi no došanas un neko pretī nesagaidīšanas? no triecieniem, ko izdarījusi Tava darbība, tavas vēlmes utt. es vnk nespēju piedot, nespēju aizmirst, man sāp sirds, saproti? es vēl aizvien esmu salauzta un man ir radusies pilnīga vienaldzības siena. Es nezinu, vai es spēšu uzticēties. Attiecibā savs statuss un krāsa ir janopelna un jāpierāda. Kā Tu nopelni un pierādi sevi mūsu attiecībās?? Tu vispār tajās piedalies? man sķiet, es visu darāmo izdaru arī Tavā vietā. reāli- man ir attiecības pašai ar sevi. aizraujoši. Un nu man sis teātris un māžošanās ir līdz kaklam. Bet es nespēju nedz aiziet, nedz pieņemt lēmumus, jo man ir paniskas bailes, jo man nav spēka, man nav spēka spēka spēka spēka, es gribu atpūsties un es gribu kādu, kurš ir patiess. Man jau līdz kaklam noslēpumu, melu, nodevības,solijumu, veltīgu cerību un ticības. Es gribu patiesu cilvēku, patiesus vārdus, patiesu uzticību un patiesu cieņu. Es gribu lai kāds kko dara un parāda, ka esmu kā vērta. man tiesam sāp sirds un es nezinu kā ar to cīnīties. bet diez vai es vel gribu turpināt ar pilnigu sienu un neieinteresētību turpināt cīnu. Ja sienai ir bijis un ir pohuj, tad arī man var iestāties pohuj. ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Ja man būtu kāds, pie kura aiziet, viss būtu daudz vieglāk.

	2010.10.19  16.10 Never apologize for saying what you feel, its like saying sorry for being real. You are everything I never knew I was looking for. I realy wish,that someday all my wishes would come true. Why is Monday so far away from Friday, and Friday so bloody close to Monday ?? Life may be short, but it's the longest thing you'll have. do you ever save a message in your phone because everytime you look at it you smile? I pretend I don't care, but it makes me miss you more! Missing someone is horrible, but knowing that they don't miss you back is worse. How can you forget someone, who gave you so much to remember?- Its not so easy! I hate when I’m trying to say goodbye to someone & 15 minutes later we’re still talking! My needs are simple.All i need is everything. i don’t want to be just another one. i want to be the one. Hearing something that kills you inside and having to act like you don't care. Someone crying doesnt mean weakness. Means they have been strong for too long. If you want to play, expect to win or lose. I play TO WIN baby! Guys have no idea how long something they said can stay in a girl's mind. Even a good player could someday be a toy of a better player. The game is called karma. We all have a friend who always thinks of everything in a dirty way. You're single. I’m single. I like you. You like me. Am I missing something? I love being in that mood where everything is hilarious.

	2010.10.12  17.02 Tu atstāj aiz sevis ceļu, lai atgrieztos. Kāp kalnā, lai kristu, lai pagrieztos.

	2010.10.11  16.49 it kaa ir taa,ka viss it kaa juuk un bruuk dziivee, bet es eju, klausoties muuziku, teju kaa garigi atpaklikusi smaidu, juutoties tik sasodiiti labi. Taada vienaldziibas sajuuta ir patiikama. Es vnk atrauju rokas no taas berzes un man ir vienalga. Lai vinji tur peraas savaa sulaa. esot prom, es juutu laimiibas sajuutu sevii. Sirds pildaas mirklja burviibas. Un man ir vienalga. Es gribu buut briiva! Un es izveelos buut laimiiga. Shii ir mana dziive un ljaujiet man to dziivot!!! :)

	2010.10.10  17.59 es esmu nesaprashanaa. es esmu apstulbusi.

	2010.10.08  15.35 savādas sajūtas. Savāds trakums manī. Pilns emociju trakuma, mutuļojošu labsajūtu un nemiera, patīkama nemiera. Kā pirms pilnīga izvirduma. Brīžiem liekas, ka tas ir ārprāts un trakums. Un es nezinu, kas tas ir īstenībā un kāpēc ar mani tā notiek. es nezinu, ko no tā gaidīt. Un tas nav tas, kas Tev varētu izlikties. Un es neilgojos utt. Tā ir kaitināšanas sajūta. Tā it kā kkas iekšā niez un padara traku. Tas mani besī! Un es gaidu kādu ziņu! Principa pēc! un es vēl neizinu, vai atbildēšu vai lepnumā un patmīlībā noskatīšos, ka ir dota ziņa. :) man vajag pierādījumu, ka man ir taisnība par apjausto faktu. :) Un šis pierādījums būs. "Ne uzreiz, bet būs." :)

	2010.10.06  20.27 Alberts vinji noshpriceeja manu mazo,veco,miiljo, visforshaako chali pasaulee. vinjsh bijamans draudzinjsh 15 kopaa forshi pavadiitus gadus. Tagad rakstiishu pavisam goiigi.. -shaadu vientuliibas sajuutu es veel nebiju izjutusi. Un man maajaas vairs nebuus mana draudzinja,kursh naktiis piemurraajas klaat un nesper ne soli prom no manis. Nebuus njaudoshaa iedomiibas pilnaa mincha,kas bljauj pie saviem eedamtraukiem, kaut arii tie vienmeer ir pilni. Nebuus vairs runcha smaidinja un smiekliigaa purninja. Vinjsh bija tik forshs! Juus pat nevarat iedomaaties, cik vinjsh bija superforshs! Alberts.Manis pat nebija klaat un es neko nezinaaju par notiekosho. Es pat neatvadiijos. Man pat ir bail iedomaaties, cik ljoti vinjsh bija paarbijies. Un manis nebija klaat, lai vinju mierinaatu. Man ir shoks.

	2010.10.05  13.17 peedeejaas dienaas es kkaa beegu. Un man tika paarmests, ka ne vienmeer es vareeshu aizbeegt, un ka ne no visa ir iespeejams aizbeegt. Es vienmeer esmu speejusi aizbeegt no it visa, no kaa ir veeleeshanaas aizbeegt. Bet nepatiikamaakais bija tas, ka vinjam bija taisniiba. bet aizbeegot ir iespeejams aizmirst, piemirst,nedomaat, nesaskarties, buut prom, smelties mieru.

	2010.10.05  02.14 es kaut kaa, iespeejams, nepamatoti juutos tik patiikami un apmierinaati. es juutos lieliski, lai neteiktu vairaak! :) --------------------------- nenaak miegs. pulkstenis jau 4:11 apskatiiju folderi, kuraa Richam pilns ar visaadaam bildeem un video. Mums agraak bija tik jautri kopaa. Mees daudz smeejaamies un kjeemojaamies, mees bijaam ieintereseeti viens otraa. Izklausaamies laimiigi. :) ir savaadi redzeet sho laika zoba, roba radiito atshkjiriibu. Man pietruukst muusu, to muusu, kaadi mees bijaam agraak- laimiigi un briivi. Mums bijaam tikai mees pashi un muusu miilestiiba. Nu taa visa vairs nav un mees mekleejam pazaudeeto ikvienaa garaamgaajeejaa, ikvienaa preteejaa dzimuma paarstaavii. Mees vnk esam aizmirsusi. es tikai tagad taa patiesi saaku atmineeties, kas iisti ir mainiijies un kur ir bijusi probleema. Mees vairs nebijaam kopaa un muus piespieda domaat, ka jaadodas pa citu celju. Skatoties tos video, dzirdot muusu smieklus, balss intonaacijas un ikdienishkjaas lietas.. man pietruukst to mirklju un briivo sajuutu. Taa bija droshiibas sajuuta sirdii. Taa deva drosmi un ljaava nebaidiities, lika ilgoties un nespeet sagaidiit atkal, kad vareesim satikt otru, taa bija taa ticiiba, paarlieciiba, ka bez otra mees nespeesim buut laimiigi. Un jo vairaak laika mees pavadiijaam kopaa,jo mazaak mees striideejaamies. Mums bija tik daudz ideju, tik daudz variantu, ko iesaakt.. mees tik daudz pastaigaajaamies, devaamies izbraukumos, mees plaanojaam naakotni un plaanojaam tagadni, mees modeleejaam ideaalus un modeleejaam sevi,mees iekaarojaam otru kaa eksotisku salu un neizbaudiitu eedienu.. mees atklaati miileejaam otru un mees ar to lepojaamies! nu mees miilam,jaa, protams, tachu esam nosleepushi savu miilestiibu visapgreidotaakajaa veidaa kkur nepareizajaa plauktaa un mees esam aizmirsushi kaapeec mees miilam, par ko.. un kas mees esam. Ne tikai Bebsis pazaudeejis sevi. Bet arii Bebsene ir pazaudeejusi sevi. Un shonakt es sajutu, ka esmu pilniigi cita. Un tas ir nepatiikami un saapiigi. Es esmu nodevusi savu miilestiibu. es nekad sev to nepiedoshu.

	2010.10.02  17.31 Dream as if you'll live forever. Live as if you'll die today. :)

	2010.10.01  15.24 /vnk fuck you!!! es veicu tik ideālu ierakstu.. un man netīšām tas izdzēsās. super vnk! PALDIES! :D laikam jau nebija lemts./ Ja es spētu izlikties, ka viņam nav visskaistākais smaids pasaulē. Man. Un mirdzošās acis. Kaut es spētu izlikties, ka es nevēlētos to, kā būtu, ja būtu. Bet tā ir tikai mana platonija. Realitāte ir realitāte. Un tā ļauj man palikt stabili uz zemes- ar abām kājām. Tās ir tikai visskaistākās fantāzijas. Un tās arī paliks visskaistākās fantāzijas, nekad nekļūstot piepildītas. Ja es spētu izlikties, ka emocijas un patīkamo sajūtu, kur nebija nepieciešami vārdi, lai izskaidrotu to, cik ļoti cilvēks ir ilgojies.. satiekot mani smaids un dzirkstošās acis izteica to, kāds patiess prieks ir mani satikt. Un, cik lieliska viņam ir sajūta, aplaimojot savas ilgas. šis mirklis bija tieši tik niecīgi pilnīgs, ka man pietika ar šo nieku, lai justu laimes sajūtu un sirds iepukstētos straujāk un zīmīgāk. Ik pēc laika atminos šīs sajūtas un mirkli. Kaut es spētu izlikties, ka naktīs spēju iemigt, aizmigt. Ik pēc brīža atmostos ar vieniem vienīgiem vārdiem uz lūpām. Un es nezinu, no kurienes man atkal ir tāds spēks ticībai un cerībai. Bet jo dienas šīs krāsas un sajūtas aizvien tuvina mani atkal skaistajai dzīvei. "Dzīvē ir jaizbauda visu,pat visīsāko mirkli,jo tieši visīsākie mirkļi ir visskaistākie." un šie īsie mirkļi ir tie, kuri saliekas kopā, radot pavisam kolosālu mozaīku. Un ikreiz šie mirkļi izsaka daudz vairāk, nekā vārdos izteiktās lietas, kuras reizēm varbūt gaužām maldinošas. "Mīlestība var izzust,bet atmiņas nekur neizzudīs." un labi kopā pavadītais laiks saglabā labas un patīkamas atmiņas. Man nav ko nožēlot, es esmu bijusi patīkami aplaimota ar sajūtām. "Necenties būt cita,viņš tevi iemīlēja tāpēc ka tu esi tāda." bet cilvēks nespēj mūžigi palikt tāds pats. Viņu izmaina laiks, piedzīvotais, izmaiņas apkārtējā un attīstība. Viņš nespēj palikt tas pats. Viņš saglabā tikai galvanās iezīmes sevī. Un mūs visvairāk maina tās apziņas, kas mūs bieži vien biedē un piešķir pienākumus un atbildību. Jo mēs esam atbildīgi par to, ko esam pieradinājuši, tā teikt. Un apziņa ir pieradinājuma apliecinājums, zīmogs. "Ja viņš tevi tiešām mīl,tad viņš spēs tevi iepriecināt pat ja tas neizdosies nevienam citam." un runa nav tikai par iemīlējušos pāri. Runa var būt arī par cilvēku, kurš spēj radīt patīkamas sajūtas kā cilvēs cilvēkam. Cilvēks var mīlēt cilvēku, kā cilvēku, kā personību. Un tāpēc vēlēties kopā pavadīt laiku. Un tas nebūt nenozīmē, ka viņi ir iemīlējušies kā potenciālajā partnerī. Tā vnk ir mīlestība kā cilvēkam pret cilvēku. Un reizēm tik tiešām mēdz būt tā, ka Tu mīli kādu, bet apzinoties to, ka jūs nekad nebūsiet klasificēti zem virsraksta "pāris", jūs vnk izslēdzat šādas mīlestības iespējamību. Un jūs vn baudāt mirkļus, kurus pavadāt kopā. Un citreiz jūs vēlaties aizvien vairāk un spēcīgāk būt līdzās šim cilvēkam. Bet jūs nezināt vai vēl kādreiz viņu satiksiet pēc atvadām. Un jūs tas neuztrauc un neapbēdina, jo jūs esat kopā bijuši laimīgi. "Laime ir sniegta katram,tikai daži to vienkārši nepamana." ejot vakarā pa ielu, lietum smidzinot, laternām apgaismojot ielu, dzirdot kā vējš pārcilā lapas, ielai esot dzeltenīgi brūnganai.. un Tu jūti, cik mirklis ir fantastisks, jo īpaši jūtot, ka cilvēks, kurš soļo aiz jums, neapzinoties šo kolosālo mirkli.. ka viņš Tevi mīl. Un šo mirkli es iemūžināju savā sirdī. Visapkārt bija vēsums, kurš mazliet stindzināja manu miesu, taču sirdi pildīja siltums. Un es jutos lieliski, apzinoties, ka esmu īstajā vietā, vietā, kur man bija (ir) jāatrodas. "Vajag daudz mēslu, lai izaudzētu skaistu puķi." un ne velti cilvēki, kuri pārdzīvojuši ievērojamas sirdssāpes- tie ārēji kļūst aizvien skaistāki. Un ne velti tie cilvēki, kuriem ir slikta redze, tiek aplaimoti ar skaistām acīm. un es no sirds gribētu prast izlikties, ka esmu gatava jebkurā mirklī atteikties no turpinājuma šim stāstam. Taču man vajag vēl pāris labi pavadītu mirkļu kopā, drosmei. Jo es zinu, ka es sakrāšu kolekciju, es mēģinu būt kolekcionāre. Un tad es spēšu pārtraukt un atteikties no turpinājuma. Jo es tāpat zinu, ka visskaistākās fantāzijas nekad nepiepildīsies. Tās ir nesasniedzamas un neatkarīgi no tā, cik sasniedzams ir kļuvis auglis, kas iesākumā bijis aizliegts. Bet arī atļauts tas ir gardāks nekā līdz šim provētie augļi. Tā vēl nekad līdz šim nav bijis. Un šo teikumu cilvēki neviļus izsaka tik bieži un tad, kad ir iemīlējušies. Bet, nē. Šis stāsts nav par to. un es vēlētos spēt izlikties, ka šis piedzīvojums, karuselis nav spējis mani izmainīt. Un izlikties, ka tas nav mani aizskāris. un es vēlētos prast izlikties, ka man nav bijis svarīgi. Un es vēlētos spēt izlikties un nesajust, ka šim cilvēkam nav bijusi apziņa gluži tāda pati kā man. Un es vēlētos spēt izlikties, ka tam tā ir jābūt, gluži tāpat kā sākumā mēs uzskatījām.. ka šim ceļojumam ir mājās atgriešanās diena. Bet šķiet, ka viss vairs nav tik vienkārši kā likās, ka tas būs. Mēs, protams, izliekamies cik spējam.. ka kuru katru brīdi tomēr būs mūsu pietura, kurā ir jāizkāpj un jādodas savu ceļu. Kaut kā izdodas noklusēt un neizteikt. Mēģinājumi nekomunicēt, izrādīt vienaldzību. Taču atgriešanās stāstā vienmēr un ireiz kļūst aizvien izteiktākām un patiesākām, nenokontrolētākām emocijām. Un reizēm šķiet, ka tas jau ir par traku. ..līdz brīdim, kad mēs apjēdzam, ka šis nav "viens no" gadījumiem. tas ir skaisti. patiesi. tas, kas mums ir bijis vajadzīgs jaunai elpai un dzīvībai sevī. atmošanās no ieilguša pusfabrikātiska miega, neorganiskas nīkuļošanas, kas līdz šim likusies uz visu klapi krāsaina un aktīva. Nē, nu mēs apjēdzam, ka tikai tagad emociju sūklis ir sācis savu darbu. Un viss šķiet krāsaināks, skaistāks, daudz vairāk smaida vērts, tas vairo spēku un ambīcijas, atgādina par mērķiem un veicamajiem darbiem.

	2010.10.01  14.17 Everything I'm not made me to be everything I'm. So find out who you are and try not to be afraid of it. ārā ir tik super kolosāls laiks :)

	2010.09.30  17.48 es melotu, ja apgalvotu, ka esmu pilnīgā mierā. Es melotu arī tad, ja apgalvotu, ka viņš manī neraisa smaidu un vēlmi paspert soli uz priekšu, lai "satiktos pusceļā". Un es melotu, ja apgalvotu, ka man ir vienaldzīgi viņa pieskārieni. Es pilnīgi noteikti melotu, ja apgalvotu, ka viņa balss telefona sarunas laikā nevieš manī emocijas un labsajūtu. Reizēm man ir pietiek ar pašu mazumiņu- priekam un labsajūtai. un es vairs negribu melot šajā jautājumā, tāpēc es sāku pilnīgi dabiski klusēt. Nē, es nespēju vēl atzīt savas aizdomas. Bet gan jau es tikšu ar sevi galā. Es negribu sapriecāties, sadomāties un pārsteigties. Tas pilnīgi noteikti man nav vajadzīgs. Tāpēc es būšu mierīga un smaidīšu. Kā klusējot pirms vētras. Pagaidām viss notiek ļoti lēni un pilnībā piesardzīgi. Es negribu apdedzināties. Taču tik labi es pavadu laiku ar viņu.. Uz sazināšanos!

	2010.09.26  06.50 nav svarīgi cikos no rīta es rakstu. tādu meilu es nosūtīju. man ļoti patīk tā sajūta un enerģija, ko man sniedz cilvēks. Es esmu laimīga. Visbiežāk laimīga kopā ar Lindu- viņa zina kā baudīt laimi un labsajūtu. es vnk mīlu viņu! :*

	2010.09.25  02.57 es neesmu pārliecināta vai es to gribu. ar katru reizi paliek aizvien vieglāk. Brīžiem man liekas, ka es skrienu kā ar galvu sienā. Man riebjas, es ienīstu, ka un kad man melo.