|
|
marija | |
|
|
|
|
|
|
|
Vai jūs zināt, vai jūs zināt, mans kungs, ka es pat viņas zeķes, esmu nodzēris? Nevis kurpes, tas vēl kaut cik izklausītos, bet zeķes, viņas zeķes es nodzēru. Viņas lakatiņu no kazas pavilnas, dāvinātu, kas viņai piederēja jau senāk, nevis manējo, viņas pašas- arī to nodzēru, bet dzīvojam mēs aukstā kaktā, viņa šoziem saaukstējās un dabūja kāsu, atklepo jau asinis. Mums ir trīs mazi bērni, un Katerina Ivanovna no agra rīta līdz vēlai naktij strādā- berž un mazgā, kopj mazos, jo no pat bērnības ir pieradusi pie tīrības; bet krūtis viņai vājas- diloņslimas, un es to jūtu. Vai tad es nejūtu? Un, jo vairāk dzeru, jo stiprāk jūtu. Tālab arī dzeru, ka dzeršanā līdzcietību un jūtas meklēju. Dzeru, jo bez mēra gribu ciest!
Tags: citats
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
From: iokaste |
Date: January 11th, 2010 - 12:23 am |
| (Link) |
|
avots - mans krievu valodas pasniedzējs Kotins teica, ka tolstojs (vai kaukas tampielīdzināms) esot raksturojis dostajevki, kā visupirmajālpp izlasāmu, tas, starp citu, notiek, par piemēru - kafka, vai, ..uzreiz nenāk prātā. līdzīgi man bija ar d. kā pretmetu varētu minēt, no slāviem - gogoli, kur savādāk ir tā, izteikšanās - nu tā plūstošāk - ar kontinuitāti.. varētu vaicāt - kas tas? nu tā ir tāda lietiņa, kas balstīta uz sāgu vai uz skaitli - par to jau dziesmās gana dzirdēts.. par visu
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|