Man jau šķita, ka dzēlīgo piezīmi es paturēju pie sevis.
Citādi, gribēju tikai minēt piemēru dzīves situācijai, kad izpildās princips, "ja tiešām tik bezgala vērtīga, lai mācās sargāt", bet negribējās visas sieviešu sugas lāstus uz galvas dabūt, pie reizes kādam nevainīgam garāmgājējam sabojāt dienu.
Iepriekšminēto "lai mācās sargāt" es attiecināju tikai uz pašu KKC - ierīkojot bārvietu starp kultūrvēsturiski vērtīgiem objektiem, vajag rēķinaties, ka tie var tikt pakļauti mērķtiecīgai vai nejaušai apskādēšanai.
Par nejaušu, piekritīšu. Par mērķtiecīgu - te nu prasītos konsekvence. Man tomēr patiktos, ka uzmālēts pimpis Kaņepē, vai uz Brīvības Pieminekļa, vai uz Dzemdību nama durvīm tiktu vērtēts vienādi.
Nu, redz, dzīvojam pārapdzīvotos akmens džungļos, kur cilvēks cilvēkam vilks, nevis vientuļās meža būdiņās. Tādēļ es noteikti bez sirdsēstiem būtu gatavs Kaņepei ziedot divdesmit metrus striķa, kūrā kādu piekārt aiz pakaļkājām. Kāds cits, drošvien, kurināt ugunskurus mākslas brīvības vārdā pie kultūras centra durvīm.
drīksti to sākt darīt kaut vai tagad, ņemot vērā, ka vesela plejāde "ielu mākslinieku" tieši KKC arī vada savu no "darbiem" brīvo laiku. Kad ietrinko savu aliņu un turpat aiz stūra uzpūš uz kādas citas mājas savu "ielu mākslu", viss čotka, mēs - par mākslinieku brīvību (skat, skat, pat uz pašu mājas Occupy everything atbalsta sauklis), bet, kad pašam iepūš, tad pēkšņi pēc taisnības saukt. Es teiktu - nekonsekvencīte kaut kāda